Gaujas NP informācijas speciāliste Kas tas ir?
Vispirms – ko nozīmē aicinājums „dabai draudzīgi”? Cilvēks arī ir dabas daļa, un tādēļ ceļojot būtu jārespektē pārējie dabas mātes pavalstnieki: dzīvnieki, putni, augi. Jāpārvietojas tā, lai netraucētu citus ar mehāniskā transporta līdzekļa vai mūzikas atskaņotāja radītu troksni, neatstātu fiziskas „pēdas”: izdangātus ceļus un takas, garāmejot bez vajadzības aplauztus zarus, izrautus un nomestus augus, piknika vietā atstātus iesaiņojumus un citus atkritumus.
Daudzviet tiek lietots termins „ekotūrisms”. Šis tūrisma veids saistīts ar reģiona ekonomikas atbalstīšanu un organizēts tā, lai maksimāli visi ienākumi paliktu vietējiem ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, objektu apsaimniekotājiem un vides aizsardzībai. Latvijā tā pagaidām ir jauna nozare. Ceļošana kā jauna dzīves veida apguve
Izvēloties dabai draudzīgu ceļošanu, nāksies pakāpeniski mainīt ieradumus un plānot, kā un ar ko pārvietoties, ko ņemt līdzi, kā izvēlēties maršrutu. Lai gan visatbilstošāk ir iet kājām vai braukt ar velosipēdu, tomēr jāpadomā, vai visiem – ģimenei vai draugu pulciņam – tas būs piemērots. Nav aizliegums izmantot autotransportu, jo, lai nokļūtu līdz dabas takām, varbūt būs jānobrauc desmitiem kilometru.
Viens no dabai draudzīgas ceļošanas principiem ir pēc iespējas netraucēt dzīvniekus un putnus pavasarī, mazuļu dzimšanas un ligzdošanas periodā, neklejot pa mežiem tāpat vien. Lasītāji iebildīs – nu kā tad tā! Tas taču ir visīstākais pavasara un ievziedu baudīšanas laiks! Varu ieteikt: saudzēšanas laikā ejiet pa labiekārtotām dabas tūrisma takām un maršrutiem, apceļojiet senos muižu parkus un stādījumus.
Nākošais ieteikums: kuriniet ugunskurus tikai norādītajās vietās. Uguns pirmatnējās maģijas baudīšana ir viens no jaukākajiem brīžiem pārgājiena laikā, tomēr jārēķinās ne tikai ar ugunsbīstamo periodu, bet arī aizliegumu kurināt, kur pagadās. Gaujas Nacionālajā parkā vispiemērotākās ir ūdenstūristu apmetnes, arī piknika vieta pie Zvārtes ieža. Ja ievērojat principu – ceļot dabai draudzīgi, kurināmais un desu cepšanas iesmiņi jāņem līdzi. Apmetnēs malkas var arī nebūt pietiekamā daudzumā un sausumā, bet tuvākā apkārtnē visas kritalas sen salasītas. Līdzpaņemtā kurināmā būs tieši tik, cik nepieciešams, un netiks postīta daba. Prieks par savu ugunskuru būs daudz lielāks.
Vēl viens zaļais princips: ko paņēmi līdzi, to arī pārnes mājās. Tas attiecināms uz desiņu cepamajiem iesmiem, pārtikas iesaiņojumiem, PET pudelēm, maisiņiem. Ne visur maršrutā būs atkritumu tvertnes. Labi, ka pagaidām Latvijā nav tik stingri nosacījumi kā Japānā, kur dabas takās atkritumu tvertnes ir gan, bet speciāli aiznaglotas, un tualešu nav! Jo arī „to” var aiznest speciāli sagatavotā izolējošā iesaiņojumā…
Dabai draudzīgs piedzīvojums
Cilvēks pēc dabas ir „socializēts dzīvnieks” – pārgājienā ejot, vairākums vēlas nemitīgi komunicēt ar pārējiem, klaigāt, svilpot, aurot un baurot, apsteigt citus, skriet pa priekšu… Kāds ir rezultāts? Enerģija izlādēta, bet piedzīvojuma nav! Kāds pilsētnieks atzinās, ka ceļošana ir vieni vienīgi zaudējumi: nobrāztas kājas un saskrāpētas rokas, tulznas, kukaiņu kodieni, saules apdegums, izmirkušas vai saplēstas drēbes, pazaudēta cepure vai kāda svarīga manta, no digitālās kameras izdzēsušās bildes un tā tālāk… Ja tūrists grib visu izbaudīt, izmantot un pašapliecināties, tad dabai draudzīgais tūrists grib izzināt, izjust un tam laikus rūpīgi gatavojas.
Dabai draudzīgiem ceļotājiem ieteicams trenēt gaitu, pārvietojoties klusu, klusu, kā indiāņiem – tieši tā, kā to rāda filmās vai apraksta piedzīvojumu romānos. Iesākumā nav viegli, bet visu atsvērs emocijas par redzēto un dzirdēto. Nekāpiet uz sausiem zariem, sakaltušām lapām, ejot ik pa brīdim apstājieties! Apgūstiet zīmju valodu vai vienojieties ar grupu par saziņas žestiem, lai pārgājiena laikā būtu kopā ar dabu un savām izjūtām, ne ar trokšņainiem grupas biedriem! Ieteikums pirmajā pārgājienā aicināt līdzi kādu, kurš jau ir apguvis dabai draudzīgās prasmes.
Laimīgu ceļu!
Komentāri