Atļauju lāča nomedīšanai izsniedz tikai īpašos izņēmuma gadījumos

Aizvien biežāk apdzīvotās vietās un pie viensētām tiek manīti lāči, tādi gadījumi konstatēti arī Cēsu novadā. Tāpēc aktualizējas jautājums, kā tādas situācijas risināt. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamentā “Druvai” skaidro, ka mājsaimniecības tuvumā pamanīts lācis pats par sevi vēl nenozīmē tiešu bīstamību. Latvijas mozaīkveida ainavā, kur meži un lauksaimniecības zemes mijas ar viensētām, savvaļas dzīvnieku ienākšana cilvēka veidotajā vidē ir dabisks process.

“Lāču novērojumu biežumu ietekmē arī tas, ka jaunie, divus, trīs gadus vecie dzīvnieki, sasniedzot patstāvību, pamet māti un meklē sev dzīvotnes. Šajā migrācijas un teritorijas meklēšanas posmā jaunie lāči var noiet simtiem kilometru, šķērsot nepazīstamus apvidus un biežāk nonākt apdzīvotu vietu vai viensētu tuvumā. Vairākumā gadījumu tā ir īslaicīga caurstaigāšana. Neatrodot tur viegli pieejamu barību, dzīvnieks dabiski dodas tālāk uz dziļākiem mežu masīviem,” stāsta departamentā.

Uz jautājumu, kā rīkoties gadījumos, ja kāds lācis reāli apdraud cilvēkus, kā tiek pieņemts lēmums dzīvnieku likvidēt, Dabas aizsardzības pārvalde atbild: “Tā kā lācis nav medījamo dzīvnieku sarakstā, jebkāda rīcība attiecībā uz atsevišķiem īpatņiem ir pieļaujama vienīgi kā stingri kontrolēts izņēmums, atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. panta pirmajai daļai. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju lāča nomedīšanai izsniedz tikai īpašos izņēmuma, individuāli izvērtētos gadījumos — sabiedrības drošības garantēšanas vai būtisku postījumu novēršanas gadījumos, piemēram, ja konkrētais dzīvnieks ir zaudējis dabiskās bailes no cilvēka un pieradis meklēt barību pagalmos, nodarījis materiālos zaudējumus vienlaikus vairākām mājsaimniecībām, pastāvīgi atgriežas apdzīvotā teritorijā un rada reālus apdraudējuma riskus cilvēku veselībai un drošībai, turklāt saim­nieki jau ir veikuši visus ieteiktos prevencijas pasākumus.”

Tāpat pārvaldē uzsver, ka pat izsniegta atļauja uzreiz nenozīmē dzīvnieka likvidēšanu. Tās nosacījumi vispirms uzliek par pienākumu lāci apzināti baidīt un traucēt, izmantojot specifisku troksni un gaismu radošus atbaidīšanas līdzekļus — petardes, signālieročus u.c. līdzvērtīgus līdzekļus, vai medību ieročus, lai to izmantošanas rezultātā radītu dzīvniekiem fizisku diskomfortu, bet ne dzīvnieka dzīvībai bīstamus ievainojumus, nesamērīgas fiziskas ciešanas, sakropļojumus. Atbaidīšana sekmē dzīvnieka attālināšanos no apdzīvotās vietas un rada bailes no cilvēka klātbūtnes. Apzinātas traucēšanas laikā, ja iespējams un tas neapdraud cilvēku drošību, ir jāveic videofiksācija. Pēc pieprasījuma videofiksācijas materiāli ir izsniedzami pārvaldei. Lai novērstu konfliktsituācijas jau laikus, līdztekus apzinātai traucēšanai pārvalde aicina saimniekus parūpēties par aizsardzības pasākumiem — neatstāt pagalmā brīvi pieejamu dzīvnieku barību un pārtikas atkritumus — urnām jābūt slēgtām, lai tās nepievilinātu savvaļas dzīvniekus, savukārt, lai pasargātu mājlopus un bišu dravas, nepieciešams ierīkot elektriskos ganus. Īpaši jāuzmanās biteniekiem — lāču radītie postījumi bišu dravām var palielināties, ja laikus netiek veikti preventīvi pasākumi (efektīvākais ir elektriskais žogs). Mājputni nakts laikā jātur slēgtā kūtī.

Tikai tad, ja mērķtiecīga traucēšana nesniedz vēlamo rezultātu un dzīvnieks turpina apdraudēt iedzīvotājus, ir pieļaujama tā nomedīšana. Šo procesu stingrā atbildīgo dienestu uzraudzībā un saskaņā ar lēmumā definētajām prasībām drīkst veikt personas ar derīgām mednieku apliecībām, ievērojot medības reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Savukārt jautāti, vai šogad tiešām gadījumu ar lāču nodarītu kaitējumu mājsaimniecībām ir kļuvis vairāk, vai tas drīzāk ir informācijas izplatīšanas un daudzuma iespaids, speciālisti paskaidro, ka redzamais ziņojumu skaits pieaug divu savstarpēji saistītu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Latvijā objektīvi pieaug lāču populācija, un pēc 2025. gada LVMI “Silava” monitoringa datiem šobrīd valstī uzturas ap 190 indivīdu, no kuriem daļa ir jauni dzīvnieki, kas meklē jaunas teritorijas. Otrkārt, nozīmīga loma ir informācijas apritei — iedzīvotāji mūsdienās daudz operatīvāk ar novērojumiem dalās sociālajos tīklos.

Informāciju par mežā pamanītām lāču pēdām vai meža kameru fiksētiem kadriem iedzīvotāji un mednieki Dabas aizsardzības pārvaldei, bet visbiežāk “Silava” pētniekiem vai šim nolūkam paredzētajās lietotnēs (piemēram, “dabasdati. ornitho.lv”) iesūta diezgan bieži — aktīvajā sezonā tie ir vairāki ziņojumi nedēļā. Savukārt sūdzības par reāliem postījumiem un situācijām, kad lācis regulāri ienāk viensētās, joprojām ir izņēmuma gadījumi.

UZZIŅAI

Brūnais lācis gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā (ES) ir īpaši aizsargājama suga. Tā aizsardzību starptautiskā līmenī nosaka ES Dzīvotņu direktīva un Bernes konvencija, savukārt Latvijā to aizsargā Sugu un biotopu aizsardzības likums un īpaši noteikumi par aizsargājamām sugām. Šis tiesiskais regulējums nosaka stingru mērķtiecīgas traucēšanas un nogalināšanas aizliegumu, uzliekot valstij par pienākumu nodrošināt apstākļus sugas populācijas saglabāšanai un labvēlīgam aizsardzības stāvoklim.