Piemiņa nezūd. Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā. FOTO: publicitātes
Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.
Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) Kopā ar igauņu karaspēku maija beigās no Valmieras un Cēsīm tika padzīti boļševiki. Taču jau 6. jūnijā pie Cēsīm kopā ar Cēsu brīvprātīgo Skolnieku rotu bija jāstājas ceļā Landesvēram. Kaujas pirmā diena bija nelabvēlīga latviešiem, un pulkam nācās atkāpties līdz Raunas upei, kur palīgā piesteidzās igauņi. Atelpa līdz 22. jūnijam tika izmantota lietderīgi. Pulks pamatā tika nokomplektēts no apkārtējos pagastos mobilizētajiem cilvēkiem.
Pulks piedalījās Bermontiādē un vēlāk arī Latgales operācijā. Pēc Brīvības cīņām 5. Cēsu kājnieku pulks dislocējās Grīziņkalnā.”
Pulka karavīri, iedvesmojušies no 1924. gada 16. novembrī Cēsīs atklātā Uzvaras pieminekļa, saziedoja līdzekļus un pašu spēkiem uzbūvēja trīs reizes mazāku identisku pieminekli. To 1925. gada 25. martā atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. 1942. gadā pulka teritorijā vācu okupācijas vara ierīkoja krievu karagūstekņu nometni un pieminekli nopostīja.
“Pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas Politiski represēto biedrība gribēja atjaunot pieminekli. Diemžēl robežsardze nebija gatava atvēlēt vietu,” stāsta M. Niklass. Represēto biedrības vadītājs Jānis Lapiņš uzrunāja M. Niklasu, lai palīdz gan ar padomu, gan iesaistās pieminekļa atjaunošanā. Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš atbalstīja cēsnieku ideju.
“Ar daudzu privātpersonu un firmu ziedojumiem noslēdzies vairāk nekā divu gadu celtniecības periods. Piemineklis ir savā vietā un atgādina par tiem, kuri cīnījās Brīvības cīņās par Latviju,” ar gandarījumu saka M. Niklass.
