Vecpiebalgas baznīcas draudze gatavojas dievnama atjaunošanas desmitajai gadskārtai.
“Pretim svētkiem ejam ar priecīgu satraukumu. Cenšamies strādāt, lai baznīca viesus uzņemtu saposta un skaista,” saka draudzes mācītājs Andris Krauliņš. Darbus veic vecpiebaldzēni paši. Baznīcai nobalsinātas sienas, arī altāra daļā, izremontēta sakristeja un kolumbārijs. Altāra daļā nokrāsota grīda. Jubilejas reizē kolumbārijā tiks piestiprināta 1.pasaules karā kritušo piemiņas plāksne, kas ilgus gadus atrodas Jauno kapu kapličā. Vēl jāpagūst restaurēt lielās ārdurvis. No māsu draudzes Amerikā saņemts dāvinājums – pārklājs kancelei un pultij.
Jau desmit gadus draudze un arī viesi ik pa reizei ieminējušies, ka baznīcai ļoti nepieciešamas ērģeles. Tās būs. Patlaban meistari ērģeles uzstāda, pēc jubilejas instruments baznīcā skanēs ik dievkalpojumā.
Ērģeles vestas no Anglijas.
Mācītājam piezvanīja kāds vīrs, kurš instrumentus no Britu salām gādā uz Latviju. Vecpiebaldzēni varēja izvēlēties no divām. Dievnamā skanēs 1928.gadā būvētās 11 reģistru ērģeles, kuras kalpojušas metodistu baznīcā.
“Ērģeles atveda jūlijā, tagad jau tiek liktas stabules, instruments skaņots,” stāsta mācītājs un piebilst, ka jubilejas reizē ērģeles pirmoreiz pieskandēs baznīcu. Turpmāk dievnamā paredzēti koncerti, zināms, ka valsts svētkos dziedās vīru koris “Tēvzeme”.
Mācītājs Andris Krauliņš lepojas, ka palielinās draudzes aktīvo locekļu skaits. Gada sākumā bijis ap 70, nu jau divreiz vairāk. Daudzi atjaunojuši piederību draudzei, citi atgriezušies. “Varam aizvien vairāk sajust, ka esam draudze, esam kopība. Pļaujas svētkos būs kristības, bet jubilejas dievkalpojumā 21.oktobrī iesvētīs ap 30 jaunus draudzes locekļus,” stāsta mācītājs.
Pirms svecīšu vakara iesvētāmie piedalījās talkā. Viņi Lienes kapos sakopa baznīcas cēlāja, mācītāja Šillinga ģimenes kapus un Skolas kapos mācītāja un iecirkņa prāvesta Rūdolfa Gulekes atdusas vietu. Dievnama atjaunošanas gadadienā arhibīskaps Jānis Vanags un mācītāji noliks ziedus viņu kapu vietās.
Vecpiebalgas baznīcā uz galdiņa vienmēr visiem acu priekšā stāv dievnama torņa projekts. “Visi zinām, ka baznīcai reiz būs tornis. Katram darbam savs laiks, īstais,” saka draudzes mācītājs. Bet pirms tam jāpaveic liels remonts – jāmaina gan logi, pa kuriem dažkārt vējš pūš tik spēji, ka dievkalpojuma laikā pat nodzisušas sveces. Jumta stiklojums arī diemžēl jāmaina, jo cauri jumtam tek ūdens un ir bojātas konstrukcijas. “Pagājuši tikai desmit gadi, bet, kad baznīcu atjaunoja, bija daudz mazākas iespējas un materiālu dažādība,” saka Andris Krauliņš. Var vien iedomāties, cik
remonts maksās. Kad šie darbi būs veikti, varēs domāt par torņa celtniecību.
Desmit gados, kopš Vecpiebalgā atkal ir sava baznīca, draudzes dzīve bijusi gan ļoti aktīva, gan ļoti pasīva, dievkalpojumi pulcējuši gan pilnu baznīcu, gan tikai dažus baznīcēnus. Atjaunotā baznīca uzsāks otro desmitgadi, kāda tā būs, atkarīgs no draudzes.
Komentāri