Rūķiem dāvanu daudz. Biedrība ar atbalstītāju un ziedotāju palīdzību bija sarūpējusi pārtikas kastes, saldumu pakas un ikdienā noderīgas lietas un mantas, kuras ikviens, kam bija nepieciešamība, tās varēja saņemt. Vai vienkārši padraiskoties Dāvandienā. FOTO: Sarmīte Feldmane
Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem.
“Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties.
“Tāpēc sarīkojām Dāvandienu, lai tie, kuri nonākuši grūtībās, ilgstošās vai īstermiņa, paši nāk pēc dāvanu kastēm,” pastāstīja Linda un piebilda, ka tie, kuri nevarēja atnākt vai atbraukt, deva ziņu un bez tik nepieciešamās dāvanas ar pārtiku un ikdienā noderīgām lietām nepalika.
Rūķis Maija Tunte ikdienā rūpējas par rūķu namiņu pagasta centrā, kur vieni atstāj noderīgas lietas, pārtiku, citi, kam vajag, paņem. Viņa “Druvai” parādīja bagāto kastes saturu: gaļa, zivju un medījumu konservi, eļļa, kafija, sviests, Zārdiņa maize, medus, desas, kāposti un citas ēdamlietas, kancelejas un saimniecības preces. Vasarā bērnu gatavotās eglīšu mantiņas, piparkūkas ar bērnu zīmējumiem. Turpat blakus arī kaste ar adītām zeķēm, ja vajag, var izvēlēties.
“Nedrīkstam aizmirst, ka paēdušais neēdušo nesaprot. Vecākā paaudze piedzīvojusi dažādus laikus. Ja kādam blakus klājas grūtāk, palīdzēt ir tikai pašsaprotami. Tam jābūt sirdī, un to darām tiem, kam sirdī mīlestība,” sacīja Maija un piebilda, ka pirmais pēc dāvanu pakas atbraucis jau astoņos no rīta, ceļā ar velosipēdu 20 kilometrus.
Pie rūķiem gan padraiskoties, gan pacienāties ar gardajām uz dzīvas uguns ceptajām pankūkām nāca ģimenes, seniori. Rūķi bija sagatavojuši 70 pārtikas kastes un 50 saldumu pakas.
Saulcerīte Virtosa uzmanīgi vēroja, vai viņas puikas pie pankūkām vispirms palaiž meitenes, vecākie mazākos. Tā viņiem mācīts. Saulcerīte ir deviņu bērnu mamma, četri no viņiem audžubērni.
“Ir jārunā, jāmāca dalīties, jārāda piemērs. Man vecāki mācīja dalīties, kaut bijām liela ģimene un nekā netrūka, vecāmamma vienmēr teica, labāk, lai mazliet pietrūkst, nevis -man vajag, man viss ir. Bet varbūt kādam nav. Esam ģimene, mums citam citu jāatbalsta; ja redzam, ka kādam varam palīdzēt, tas jādara,” pārliecināta vecpiebaldzēniete un atzīst, ka diemžēl bērniem, kuri dzīvojuši institūcijās, dalīšanās ar citiem ir sveša. Taču, ja blakus ir paraugs, gribas līdzināties.
“Mācu novērtēt atbalstu, ko ikdienā saņemam. Pagājušajos Ziemassvētkos rūķi mums katram atveda slēpes ar visiem zābakiem. Pie mājas ir neliels kalniņš, slēpojām, kamēr vien bija sniegs,” pastāstīja S.Virtosa un uzsvēra, ka, kā jau lauku sētā, kur sava saimniecība, bērni mācās darbu.
M.Tunte pastāstīja, ka ziemā Rūķu namiņš būs slēgts. Rūķiem gan nemiera gars un vēlēšanās palīdzēt nezūd.
