Pagājušā gada pēdējā mēneša laikā rajonā darba vietās notikuši astoņi nelaimes gadījumi. Valsts darba inspekcijas (VDI) Cēsu nodaļas vecākais valsts darba inspektors Juris Suseklis stāsta, ka negadījumu smaguma pakāpe bijusi dažāda.
„Vēlos uzsvērt, ka nelaimes gadījums ir tad, ja cilvēkam darba spējas zudušas ilgāk par 24 stundām. Uzņēmumos, kuros ir vairāk par pieciem nodarbinātajiem, nelaimes gadījumus izskata uzņēmuma direktors vai valdes priekšsēdētājs, kurš izveido komisiju. Tā izmeklē notikušo. Ja negadījums smags, izmeklēšanas procesā iesaistās darba inspekcija. Uzņēmumos, kuros ir pieci un mazāk darbinieki, nelaimes gadījumus uzreiz izmeklē VDI,” skaidro J. Suseklis un piebilst, ka nākotnē VDI īpaši pievērsīs uzmanību aktiem, kurus darba devēji sastāda paši, lai pārbaudītu šo dokumentu objektivitāti. Traumē roku, strādājot ar slīpmašīnu
Viens no decembrī notikušajiem negadījumiem pierāda to, ka itin bieži darba devēji nepietiekamu uzmanību pievērš darbinieku instruktāžai.
Konkrētajā gadījumā darba devējs darbā bija pieņēmis cilvēku, kurš veica atslēdznieka pienākumus, bet nebija apmācīts, kā darboties ar aprīkojumu, kas viņam uzticēts.
„Plīsa leņķa slīpmašīnas ripa, darbinieks traumēja roku. Pie tam darbinieks nebija lietojis individuālās aizsardzības līdzekļus – cimdus, lai arī darba devējs viņu ar tiem bija nodrošinājis. Jāatzīst, šī trauma bija viegla, bet darbinieks tomēr ārstējās trīs nedēļas,” stāsta valsts darbs inspektors un uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka – katram darbam, ko veic darbinieks, ir izstrādāta darba aizsardzības instrukcija. Un cilvēks apmācīts skaitās tikai tad, kad viņš ir izlasījis konkrētā veicamā darba instrukciju un parakstījies par to, ka visu sapratis. Darba devēja tiesības pieļauj darbinieku testēt, lai pārliecinātos par to, ka darbinieks tiešām instrukciju apguvis.
Kāja ar deviņiem lūzumiem
Darba trauma mēdz notikt arī tādēļ, ka reizēm cilvēki darbā tiek pieņemti vienā amatā, bet reāli dara pavisam ko citu.
Arī darbinieks, kurš smagi savainoja kāju, faktiskā darba veikšanai nebija apmācīts. Viņam deva uzdevumu strādāt ar autoiekrāvēju. Iekrāvējam izkrita iekraušanas ķepa un nelaimīgā kārtā uzkrita darbinieka kājai. Rezultātā deviņi lūzumi.
„Galvenais šajā situācijā ir tas, ka darba devējs nebija ievērojis noteikumus, kas paredz, kā jāsaglabā un jāuztur darba aprīkojums. Ja kaut reizi nedēļā darba devējs vai kāda norīkotā persona būtu apstaigājusi ap autoiekrāvēju un sekojusi līdzi tehniskai apkopei, nelaime nebūtu notikusi,” komentē valsts darba inspektors un piebilst, ka no lielākām traumām darbinieku izglāba tas, ka viņš bija nodrošināts ar speciālajiem zviedru aizsargzābakiem. Tā rezultātā vismaz kājas purngals tika pasargāts no smagām traumām. Izmežģī pirkstu
Negadījums kādas medicīnas iestādes darbiniecei beidzās ar izmežģītu pirkstu. Brīdī, kad darbiniece pildījusi darba pienākumus, viņai uzbrucis pacients.
„Taču šis negadījums bija viens no tiem, kad darba devējs visu vainu centās uzvelt darbinieces pleciem, sakot, ka viņa nav ievērojusi instrukciju. Tā tas gluži nebija, un šajā sakarā jāsaka – darba devējiem tomēr nelaimes gadījuma cēloņi būtu jāizvērtē objektīvi,” saka J. Suseklis. Dara, kā vieglāk, bet bīstamāk
Nākamais nelaimes gadījums gan pierāda to, cik bieži cilvēki savus darba pienākumus veic vieglprātīgi. Arī šajā gadījumā darbinieks bija strādājis, kā viņam vieglāk, bet bīstamāk, lai arī darba instruktāžu bija apguvis un par to parakstījies.
„Taču šajā situācijā stāsts ir vēl par to, ka nereti darba devējs izvairās no nelaimes gadījuma izmeklēšanas. Kamēr cietušais slimoja, viņš darba vietā iesniedza arī atlūgumu, darba devējs izmeklēšanu
neveica. Taču, ja nelaimes gadījums darba vietā noticis kaut vai pēdējā darba attiecību minūtē, tas jāizmeklē un atzinums par nelaimes gadījumu jāiesniedz VDI,” uzsver vecākais valsts darba inspektors. Strādājot reibumā, lauž iegurni
Kāds cits kungs, darbā atrodoties alkohola reibumā (1,95 promiles), nelaimes gadījumā salauza iegurni.
„Darbinieks bija cēlis ar domkratu automašīnu, lai noņemtu riepas, bet domkratu bija nostiprinājis uz mīksta grants seguma. Automašīna paslīdēja, domkrats noslīdēja un darbinieku piespieda pie zemes. Jāsaka gan, ka darbinieks nebija ne apmācīts, ne saņēmis kādu instruktāžu, tomēr šajā gadījumā noteicošais faktors ir tas, ka darbinieks darbā bijis alkohola reibumā,” komentē J.Suseklis.
Komentāri