Ik pa laikam esam runājuši par problēmām, kas ikdienā skar strādājošos. Kur meklēt palīdzību un atbalstu situācijās, kad šķiet – neviens vairs nevar palīdzēt, kā jau savlaicīgi nodrošināties un pasargāt sevi no iespējamām likstām. Šoreiz vairāk par arodbiedrībām un to nozīmi.
Arodbiedrība ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kas apvieno darba ņēmējus un pilda dažādas funkcijas. Kā pirmo var minēt faktu, ka arodbiedrība aizsargā darba tiesību ievērošanu – atbilstošu darba samaksu, papildu samaksu par virsstundu un nakts darbu, tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, tiesības nepamatotas atbrīvošanas gadījumā, kā arī citos ne mazāk svarīgos jautājumos. Otrkārt, arodbiedrība kontrolē darba drošības, darba aizsardzības noteikumu un sociālo garantiju ievērošanu darba vietā. Treškārt, tā nodrošina bezmaksas juridisko un tiesisko aizsardzību, sniedz bezmaksas konsultācijas, piedāvā apmācības iespējas, kā arī piedāvā izmantot krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus, apdrošināšanas, palīdzības un solidaritātes fondus.
Ja uzņēmumā nav arodorganizācijas, tad par iespēju to izveidot jāinteresējas savas nozares arodbiedrībā. Pēc iestāšanās arodbiedrībā organizāciju var nodibināt vismaz trīs darbinieki, kas ir arodbiedrības biedri. Savukārt, ja uzņēmumā jau ir arodorganizācija, kas darbojas nozares arodbiedrības sastāvā, tad atliek vien iesniegt iesniegumu sava uzņēmuma organizācijā un pirms iesnieguma parakstīšanas iepazīties ar arodbiedrības statūtiem, jo ar parakstu apliecini, ka atzīsti tos par saistošiem.
Dibinot arodbiedrību, jāatceras, ka jābūt vismaz trim darbiniekiem, kuri vēlas izveidot organizāciju. Pēc tam būtu jāievēl arodorganizācijas vadītājs, kura uzdevums tālāk būtu uzrakstīt iesniegumu ar lūgumu uzņemt jauno arodorganizāciju attiecīgās nozares arodbiedrībā. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu, nozares arodbiedrība piešķirs identifikācijas numuru, iepazīstinās ar statūtiem un vienosies par turpmāko rīcības programmu. Der iegaumēt, ka jo vairāk uzņēmumā ir arodbiedrības biedru, jo vieglāk risināt sarunas ar darba devēju un noslēgt darba koplīgumu, kas ir vienošanās starp darba devēju un darba ņēmēju arodorganizāciju.
Darba koplīgums paredz darba aizsardzības organizāciju- specifiskus darba drošības noteikumus un līdzekļus, darba sociālo aizsardzību – veselības un cita veida apdrošināšanu, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu – pieņemšanu darbā un atlaišanu, atlaišanas pabalsta lielumu, kā arī tas paredz darbinieku kvalifikācijas celšanu – mācību programmas, mācību atvaļinājumu eksāmenu laikā, ko daudzi strādājošie un studējošie nemaz nezina.
Kā paredz Darba aizsardzības likuma 1. pants, ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Tādēļ viens no galvenajiem arodbiedrības uzdevumiem ir rūpēties, lai darba devējs nodrošinātu strādājošajiem drošus un veselīgus darba apstākļus un ieviestu darba aizsardzības pasākumus. Vislielākais arodsaslimšanas gadījumu skaits ir apstrādes rūpniecības nozarē – 30 procenti, transporta un sakaru nozarē – 21 procents, veselības un sociālās aprūpes nozarē 18 procenti, lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē – 7 procenti, bet izglītībā un būvniecībā – 5 procenti.
Komentāri