Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Arī mūsējie dejo Gatves deju

Druva
00:00
28.10.2008
12
200810272235404262

“Piecas dejas minūtes, bet saviļņojums un prieks visai dienai! Paldies dejotājiem par šo gandarījumu. Aplausi dejotājiem un Latvijai!” saka Selga Lukjanska, Cēsu 1.pamatskolas skolotāja, kura sestdien bija brauksi uz Rīgu, lai justu līdzi Cēsu Valsts ģimnāzijas deju kolektīvam “Kande”. Šis bija viens no tautas deju ansambļiem, kas piedalījās mēģinājumā uzstādīt jaunu Ginesa rekordu kategorijā „Garākā deja”, dejojot latviešiem tik pazīstamo Gatves deju. Rekorda uzstādīšanas mēģinājumu kolektīvi veltīja valsts 90. gadadienai. “Katram kolektīvam līdzi ir radio, pa kuru atskaņo dejas mūziku. Apkārt cilvēku pūļi. Daudz ārzemnieku, bet arī ļoti daudz latviešu. Viscaur jūtama pacilātība, prieks, sajūsma. Visi deju kolektīvi reizē sāk deju, nepārraujot malas – gatves -robežas. Apkārtējie palīdz, ar plaukstām sitot ritmu. Sajūta, ka visi gatavi pievienoties,” stāsta Selga Lukjanska.

Pasākuma koordinatore Inga Saleniece “Druvu” informēja, ka rekorda uzstādīšanā piedalījās 2208 dalībnieki no 99 deju kolektīviem. “Pašreizējais rekords ir sasniegts 2007.gada 25.septembrī Honkongā. Tajā piedalījās 1048 dalībnieki. Lai mūsu rekords tiktu reģistrēts, uz Ginesa rekordu biroju Londonā

tiks nosūtīti video materiāli, fotogrāfijas un neatkarīgo novērotāju liecības.

Gatves dejas dejošanā no Cēsu rajona piedalījas 80 dejotāji. Bija pārstāvēts Līgatnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Zeperi”, Priekuļu vidējās paaudzes deju kolektīvs “Miķelis”, Priekuļu jauniešu deju kolektīvs “Miķelēni”, Cēsu kultūras centra Tautas deju ansamblis “Raitais solis”, Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu tautas deju kolektīvs “Kande” un Priekuļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Jumis”.

Dejas ilgums bija piecas minūtes un 14sekundes. Deju kolektīviem aptuveni trīs nedēļas pirms pasākuma tika nosūtīta mūzika un dejas apraksts, lai varētu sagatavoties. „Jāgatavojas bija nopietni, jo pirms rekorda uzstādīšanas nebija kopmēģinājuma, taču mēs cerējām uz deju svētkos iemantoto dejotāju attapību, un patiešām nenācās vilties, jo katrs atrada savu vietu un nodejoja nevainojami. Gatves deja tika dejota tās senākajā pierakstītajā horeogrāfijā.

Šī diena bija vēsa, bet mūsu atbalstītāji bija parūpējušies par siltu tēju, lai kaut nedaudz sasildītu rekorda uzstādītājus. Pēc pasākuma Rīgas Tehniskās universitātes ēkā tika sapulcināti deju kolektīvu vadītāji, kuriem tika izteiktas pateicības, kā arī katram dejotājam tika pasniegta šokolāde. Kā varēja vērot, daudzi dejotāji turpināja līksmot Vecrīgas kafejnīcās,” sacīja I.Saleniece.

Neatkarīgajiem novērotājiem pasākuma norises dienā bija jāizvērtē dalībnieku reģistrēšanās process, dalībnieku daudzums, dejas ilgums, sinhronitāte un citi parametri, pēc tam to brīvā tekstā aprakstot un apliecinot ar savu parakstu.

„Neatkarīgie novērotāji bija eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, dzejnieks Jānis Peters, Saeimas deputāts un dramaturgs Pauls Putniņš, dziedātāja Ance Krauze, pavārs Lauris Aleksejevs,” pastāstīja I.Saleniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
13

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
25

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
173

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
87
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
25
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
34
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi