Pirmdien Āraišu ezerā ielaida divus tūkstošus platspīļu vēžu. Trīsgadīgie vēži izaudzēti Ogrē.
Par vēžu resursu atjaunošanu Latvijas – Norvēģijas projekta ietvaros gādā Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācija, projektu atbalsta gan Vides, gan Zemkopības ministrija. No 2002.gada zivju resursu atjaunošana notiek mūsu rajona upēs un ezeros.
“Āraišu ezeru esam izpētījuši, tajā dzīvo augstvērtīga vietējo vēžu populācija,” “Druvai” pastādīja asociācijas vadītājs Augusts Ārens. Iepriekšējos gados speciālisti strādājuši un izpētījuši, arī ielaiduši vēžus Raiskuma un Straupes pagasta ezeros un Braslā. Šovasar paredzēts apzināt zivju resursus Amatas novada ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kā arī pārbaudīt, kā attīstās pērn ielaistie vēži Raiskuma un Straupes ezeros un Braslā.
“Arī mūsu ezeros ir svešzemnieks – Amerikas signālvēzis, kas ir dzīvotspējīgāks, līdz ar to vietējā suga iet mazumā. Arī tāpēc ir svarīgi palīdzēt dabai atjaunot platspīļu vēžu populāciju,” atzina asociācijas vadītāja vietnieks Egils Tinte. Latvijas ūdeņos dzīvo arī šaurspīļu vēzis, kas ievests tepat no kaimiņvalstīm – Baltkrievijas, Lietuvas, Krievijas, kurp padomju laikā daudzi brauca vēžot.
Kā nupat ielaistie vēži iedzīvosies Āraišu ezerā, tiks pētīts nākamvasar.
Amatas novada domē asociācijas, pašvaldības un Gaujas Nacionālā parka pārstāvji kopā ar jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecāko inspektoru Uldi Lencbergu pārrunāja nepieciešamību izstrādāt Cēsu rajona zivsaimniecības attīstības programmu. “Mūsu rajons ir trešais ar ūdeņiem bagātākais,” saka Uldis Lencbergs. Augusts Ārens pastāstīja, ka pienācis laiks saprātīgi plānot, kā izmantot un apsaimniekot lielos ezerus, zivju dīķus. “Lauksaimnieciskā ražošana iet mazumā, jādomā, kā saimniekot laukos. Ūdeņu mums ir daudz, īpaši Cēsu rajonā, bet ar apsaimniekošanu ne viss ir kārtībā. Cēsu un Rēzeknes rajons ir vienīgie, kas neatrodas pie jūras un kuros kā nozare iezīmēta zivsaimniecība. Zivsaimniecības pārvalde ir izveidojusi akvakultūru attīstības valsts plānu. Vietējie uzņēmēji vislabāk zina, kā un ko vajag. Viens no uzdevumiem ir tikties ar iniciatīvas grupām, runāt ar pašvaldībām, uzņēmējiem un izvērtēt, kā tālāk darīt. Esam gatavi palīdzēt programmas izstrādē. Tajā jāiestrādā pašvaldības sadarbība ar Gaujas Nacionālo parku, valsts un privātajām institūcijām,” stāsta Augusts Ārens un uzsver, ka ar zivsaimniecības un vides speciālistu palīdzību jāparedz un jāplāno līdzekļi nākamajiem septiņiem gadiem. Rudenī Latvijā ienāks Eiropas nauda, kas paredzēta akvakultūru, iekšējo ūdeņu izmantošanai, modernas dīķsaimniecības izveidošanai. Lai to piesaistītu, jābūt skaidram mērķim.
Nepieciešamību izstrādāt attīstības programmu zivsaimniecībā atbalsta arī Amatas domes priekšsēdētāja Elita Eglīte: “Nepieciešams izpētīt un, par pamatu ņemot reālo situāciju, izstrādāt apsaimniekošanas stratēģiju. Esam ieinteresēti, lai tāda būtu. Kopā ar Straupes un Raiskuma pašvaldību Amatas novads varētu būt iniciatīvas virzītāji.“
Komentāri