Apzinoties Āraišu un to apkārtnes unikalitāti, un lai saglabātu un saprātīgi, efektīvi apsaimniekotu arheoloģisko, kultūras mantojumu, dabas ainavas un vides objektu – Āraišu muzejparka vēsturisko apbūvi -, pērn vēl Amatas novada pašvaldība iesniedza pieteikumu UNESCO pasaules kultūras mantojumam, lai Āraišu kultūrvēsturiskās ainavas apvidu iekļauj nacionālajā sarakstā.
“Balstījāmies uz pētījumiem, kas pieejami, bet tas nebija pietiekami. Iesākto gribam turpināt un sagatavot pieteikumu līdz 2024. gadam, kad notiks nākamā izvērtēšana. Darāmā ir daudz, bet ir svarīgi, lai Āraišu kultūrvēsturiskās ainavas apvidus būtu iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā, ” stāsta Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes Tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja Eva Koljera. Lai sagatavotu pieteikumu, jāveic pētījumi mantojuma vietas īpašās nozīmes universālās vērtības pamatošanai, kā arī rūpīgi jāplāno un jāizvērtē attīstības ieceres un to ietekme uz vietējā mantojuma vērtībām, nodrošinot ilgtspējīgu saglabāšanu un pārvaldību.
No 2016. gada Amatas novada pašvaldība, tagad Cēsu novada Amatas apvienības pārvalde, nodrošina finansējumu un apsaimnieko Āraišu ezerpils kompleksu gandrīz viena hektāra platībā un 31 hektāru lielo Āraišu ezeru. Āraišu ezerpils ietilpst valsts aizsargājamā teritorijā “Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve”, “Āraišu ezerpils” ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, uz pussalas atrodas Āraišu viduslaiku pils un apmetne.
“Esam mērķtiecīgi domājuši , kā saglabāt, saprātīgi apsaimniekot un efektīvi veidot arheoloģiskā mantojuma, nacionālas nozīmes dabas ainavas teritoriju, nodrošinot kultūrizglītošanu un radošo spēju attīstīšanu sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām. Piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, uzcelts apmeklētāju informācijas centrs. Kompleksa tālākai attīstībai un unikālo vērtību saglabāšanai būtu lietderīgi ar likuma spēku nostiprināt Āraišu arheoloģiskā parka teritoriju,” stāsta E.Koljera.
Tā kā tagad izveidojies jauns novads, amatiešu iecere tika prezentēta Cēsu novada domē un guva deputātu atbalstu, ka iesāktais jāturpina un jāsagatavo atkārtots pieteikums ANO izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstam.
E.Koljera atgādina, ka iekļaušana UNESCO sarakstā nostiprina šīs kultūrvēsturiskās vietas vērtību, kā arī palīdzētu piesaistīt finansējumu saglabāšanai, pētniecībai, attīstībai. “UNESCO vārds vietai dod atpazīstamību. Ieguvēji ir tūrismā un viesmīlībā iesaistītie. Daudzi uzreiz domā, ka līdz ar iekļaušanu sarakstā sekos dažādi aizliegumi. Tā nav, darīt var, bet tā, lai nesabojātu, neiznīcinātu esošās vērtības. Paskatieties uz Kuldīgas vecpilsētu! Tā nav zaudējusi unikālo šarmu, jo cilvēki sapratuši, ko un kā darīt, lai saglabātu un iegūtu no tā, kas izdarīts. Bieži vien darīt tik daudz netraucē naudas trūkums, cik nezināšana. Kopā ir jādomā, ko darīsim. Āraiši – tā ir kultūrvēsturiska teritorija, nevis tikai arheoloģiskais parks. Šovasar vairāk nekā agrāk tūristus rosināja pastaigāt pa Āraišiem, daudzi bija pārsteigti, ka tepat piecu kilometru lokā ir tik daudz, ko redzēt: dzirnavas, Karātavu kalns, baznīca. Cilvēki, ja arī zināja šīs vietas, atzina, ka nedomājuši, ka tās ir tik tuvu cita citai, ka var izstaigāt kājām,” stāsta E.Koljera.
Diemžēl pēc arheologa Jāņa Apala Āraišos nekas nav pētīts. J.Apals intervijās allaž uzsvēra, ka nākamajām paaudzēm Āraišos darāmā netrūks. “Tehnoloģijas ir mainījušās, ceram, būs jauni atklājumi, kas apstiprinās Āraišu unikalitāti,” pārliecināta E.Koljera.
Komentāri