Amatas pagasta pensionāru biedrības “Dzīvesprieks” dalībnieki arī tagad, kad daudzi sūkstās par ierobežojumiem un aizliegumiem, rod iespējas turpināt būt kopā. Gan telefona sarunās, gan mērķtiecīgi vienojoties kādai kopīgai iecerei.
“Kad atskatāmies, ko esam paguvuši izdarīt pērn un šogad, brīnāmies, pa kuru laiku,” saka biedrības vadītāja Aleksandra Freivalde un uzsver, ka dalībnieki ir dzīvespriecīgi un nesēž rokas klēpī salikuši.
Biedrības telpās ir četras stelles, divas audējas regulāri nāk aust, jo tik daudzi drīkst uzturēties telpās. Biedrības dalībnieces laikā, kad nevar nākt kopā, ķērušās klāt “Dzīvesprieka” vēstures apkopošanai. Ar smaidu biedrības vadītāja pastāsta, ka sākumā lemts katram gadam iekārtot vienu mapi, bet ar to nepietiek. Biedrība dibināta 2013.gadā, toreiz kopā sanāca 13 biedri, tagad ir 47.
“Pārskatot materiālus, atceramies, cik daudz bijis notikumu un darbu,” saka Emīlija Logina, bet Biruta Ķipēna piebilst, ka līdztekus formālam kāda pasākuma, īstenota projekta aprakstam tiek apkopotas arī atmiņas, pievienotas fotogrāfijas. “Ar laiku daudz kas aizmirstas, fakti ir sausi, bet katrs notikums taču saistījies ar emocijām. Ne jau sevi dokumentējam, bet laikmetu. Gadi skrien ātri,” saka E.Logina. Ir prieks un gandarījums atcerēties, kā tika iegādātas pirmās stelles, kā vīri tās lika kopā, kur tik nav pabūts ekskursijās, kādi cilvēki satikti pasākumos, ko pensionāri biedrībā iemācījušies, kā uzdrošinājušies ņemt rokās otas un krāsas.
“Gribas satikties. To saka katrs. Pa telefonu jau visu nevar izrunāt,” saka A.Freivalde, bet E.Logina uzsver, ka biedri, protams, apsprieduši potēšanos, neviens nav pret to. Lielākā daļa jau saņēmuši otro poti. “Tā jau ir atbildība pret citiem, ne tikai sevi. Tās ir rūpes citam par citu,” saka E.Logina.
Aizvadītajos valsts svētkos pensionāri, kā jau čakli rokdarbnieki un amatnieki, ar saviem darbiem piedalījās kultūras nama rīkotajā izstādē. “Mums ir daudz un īsti meistari. Ko tikai kurš nedara un nemāk,” ar gandarījumu teic biedrības vadītāja un uzsver, ka pensionāri vienmēr bijuši ļoti aizņemti, ko darīt, nekad netrūkst.
“Dzīvesprieks” no pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai”, fonda “Ziedot.lv”, arī veikala “Maxima” saņēmis pārtiku. Dalībnieces veidoja pakas, bet vīri aizveda gan visiem biedriem, gan pansijas iemītniekiem, arī vientuļajiem pensionāriem. Tāpat tika aizvesti novada pašvaldības izdoti kalendāri.
“Ar katru sazinājāmies, vīri sēdās mašīnās, veda pakas, atstājām pie durvīm,” atgādina Aleksandra.
Satikušās “Dzīvesprieka” kundzes spriež, ka ļoti gribētos pirms Jāņiem sarīkot dzimšanas dienu svinēšanu. Pērn tas izdevās, tāpat kā vasaras nogalē kārtīga balle. “Pabijām arī ekskursijā pa Vidzemes jūrmalu, tad ar savām mašīnām 20 pensionāri aizbraucām uz zooloģisko dārzu Rīgā. Līdz ar rudeni dzīvojam pa mājām. Rokdarbnieces daudz izdarījušas,” pastāsta Aleksandra, bet Spodrīte Rozīte piebilst, ka diemžēl ne visām bijuši dzijas krājumi, lai adītu. “Taču risinājumu vienmēr var atrast, izārda vecu džemperi, un var tapt jaunas zeķes,” smaidot atgādina Biruta Ķipēna.
Biedrība ir iespēja sanākt kopā, parunāties, papriecāties un savu reizi arī izkratīt sirdi. “Katru dienu cits ar citu sazvanāmies, gribas zināt, kā kuram klājas, kas jauns. Plāni mums lieli,” uzsver vadītāja, un sievas atklāj, ka nevar vien sagaidīt, kad tiks atjaunots ceļš uz Ģikšiem. “Dzīvespriekam” top scenārijs, kā ies pa ceļu un dziedās.
Viens no biedrības vērienīgākajiem projektiem bija Amatas pagasta māju vēstures apzināšana. Mapes glabājas Melānijas Vanagas muzejā. “Tas ir jāturpina. Vēl ir daudzas mājas un mājvietas, kas nav apzinātas. Atmiņas ar katru dienu zūd, cilvēki aiziet. Tikko vien varēs satikties, brauksim un krāsim materiālus, atmiņu stāstus,” pastāsta S.Rozīte.
“Dzīvesprieka” dalībnieces uzsver, ka vienmēr pagastā ir kāds, kurš atbalsta viņu ieceres, palīdz, ja netiek galā ar kādu darbu. Īpaši kundzes uzteic Jāni Tinusu un Aigaru Krieviņu, kuri nekad neatsaka palīdzēt.
Satiekoties Ģikšu centrā vai biedrībā, protams, tiek pārrunātas gaidāmās vēlēšanas. Pensionāres uzsver, ka biedrībai vienmēr bijis liels pašvaldības atbalsts, novada vadītāja regulāri informējusi par jaunumiem, iecerēm, projektiem. Vai tā būs arī lielajā novadā? Pensionāres atzīst, ka amatiešiem pirms vēlēšanām ir liela neziņa. “Mūsējie ir visos sarakstos, par ko balsot? Daudzi saka, ka nezina un tāpēc arī neies vēlēt. Trūkst informācijas. Esam saņēmuši divu partiju avīzes, bet tur sveši cilvēki,” pārdomās dalās B.Ķipēna, bet citas sarunas dalībnieces vērtē, ka arī epidemioloģiskā situācija ne vienam vien būs iemesls neiet uz vēlēšanām.
Dzīvespriecīgi, darbīgi, radoši, izpalīdzīgi – tādi ir “Dzīvesprieka” pensionāri. Viņi arī uzsver, ka ikdienā pagastā nekā netrūkst. Ja nu vienīgi centrā būtu āra trenažieri. Tie labi iederētos bērnu laukumā starp daudzdzīvokļu mājām. “Tas mums tāds sapnis. Tos izmantotu dažādas paaudzes,” pārliecināta A.Freivalde.
Komentāri