Vairāk nekā pusei jeb 58% studentu ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 180 latu, tomēr 36% Latvijas studentu ik mēnesi var atlikt naudu uzkrājumiem, liecina GE Money Bank un Naudas plānošanas centra veiktā Latvijas studentu aptauja.
Savukārt 64% studentu nekrāj vispār, to visbiežāk pamatojot ar to, ka neatliekot līdzekļu vai ka šādi uzkrājumi nemaz nav vajadzīgi.
Katrs piektais Latvijas students ik mēnesi gribētu iekrāt vismaz 50 latu. Tajā pašā laikā no tiem studentiem, kuri krāj, 42% ik mēnesi uzkrājumiem novirza līdz 20 latiem, 31% – no 21 līdz 50 latiem, bet 11% – 51 – 100 latus.
Aptaujāto studentu vidū 36% jau ir pastāvīga darba vieta, 21% strādā gadījuma darbus un papildus saņem stipendiju vai kabatas naudu no vecākiem, vēl katrs piektais saņem tikai stipendiju vai kabatas naudu.
“Pētījumā, ko GE Money Bank veica šā gada martā noskaidrojās, ka Latvijā 51% iedzīvotāju atbildēja, ka uzkrājumus neveidojot, jo tam neatliekot naudas. Vienlaikus 42% dažādiem saviem ieradumiem (neskaitot pārtiku un obligātos maksājumus) tērē līdz pat 400 latiem mēnesī. Studenti drīz vien veidos valsts ekonomiku, viņi ir nākamie nodokļu maksātāji un patērētāji, vecāki, kas saviem bērniem mācīs, kā rīkoties ar naudu. Tādēļ ir būtiski, lai viņi jau laikus izprot, kā plānot savu naudas plūsmu tā, lai atliktu arī uzkrājumiem, kas, savukārt, palīdzēs izvairīties no pēkšņiem finansiālajiem satricinājumiem,” skaidro Nora Grase, GE Money Bank Komunikācijas daļas vadītāja.
Teju pusei jeb 58% studentu ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas veido līdz 180 latiem, 24% pelna – 181 – 360 latus, bet 18% – vairāk nekā 360 latus. Neskatoties uz to, ka lielai daļai ienākumi sasniedz vai ir pat mazāki nekā minimālā alga, tomēr 46% no tiem, kuri veido uzkrājumus, atrodas tieši šajā ienākumu grupā.
Jāņem vērā, ka vidēji katrs piektais students, kura ikmēneša ienākumi nepārsniedz 180 latu, studiju laikā dzīvo pie vecākiem, līdz ar to tiek minimizēti izdevumi par mājokli, bet 45% dzīvo kopmītnē.
“Protams, pēc aptaujas datiem var redzēt, ka tie respondenti, kuru ikmēneša neto ienākumi veido 180 latus vai mazāk, mēnesī uzkrāj mazāk nekā tie, kuru ienākumi pārsniedz 180 vai 360 latus. Pirmie biežāk katru mēnesi atliek līdz 20 latiem, otrie – 36 – 50 latus, bet trešie – vairāk nekā 50 latu. Taču šeit nozīmīgi ir izprast, ka daudz būtiskāk par to, cik katrs no mums pelna, ir tas, cik mēs no nopelnītā spējam paturēt”, analizē N.Grase.
Caurmērā ik mēnesi summu līdz 20 latiem cenšas atlikt studenti vecumā līdz 22 gadiem, kamēr tie studenti, kuru vecums pārsniedz 23, biežāk katru mēnesi uzkrāj 30-40 latu.
Jautāti par to, kas motivētu sākt krāt vai arī krāt vairāk, studenti visbiežāk norādīja – ja viņiem būtu lieka nauda. Vienlaikus bieži tika minēti arī tādi motivācijas avoti kā konkrēts mērķis, kam krāt (šis faktors ir svarīgāks tiem, kas jau krāj), kā arī iespēja papildus nopelnīt pateicoties izdevīgiem procentiem.
“Sākot krāt, it sevišķi, ja iepriekš tas nav bijis ieradums, viens no būtiskākajiem soļiem ir noteikt sev mērķi, kam vēlamies uzkrāt. Šim mērķim jābūt reālam un sasniedzamam noteiktā laikā. Nākamais solis būtu izvēlēties tādu krāšanas metodi, kas šķiet ērta – visticamāk, katram tā būs sava. Piemēram, var katru dienu atlikt pa latam, var atlikt uzreiz mēneša sākumā lielāku summu vai katras nedēļas beigās salīdzinoši mazāku summu. Galvenais ir neapstāties arī tad, ja reizēm gadās “noskriet” no ceļa, vajag mēģināt atkal un atkal, līdz krāšana nostiprinās kā ieradums,” stāsta Signe Bierande, Naudas plānošanas centra vadītāja.
Komentāri