Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Apgūst piena mācību

Druva
23:00
19.06.2007
4

Piena dienā, kas vakar notika Raunas pagasta SIA “Pasāža”, skolēniem bija iespēja iepazīt saimniecības darba specifiku un piena ražošanu.

Piena dienas aktivitātēs iesaistījās skolēnu komandas no Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas vidusskolas, kā arī Inešu pamatskolas. Katrā komandā bija četri skolēni un viens pieaugušais.

Piena dienu rīko biedrība „Latvijas Jauno Zemnieku klubs” (JZK). Karjeras dienu projekta koordinators Uģis Točs pastāstīja, ka pasākuma mērķis ir ieinteresēt skolēnus par lauksaimniecības izglītību un saimniekošanu: “Lai lauki nepaliktu tukši, lai visi neaizbrauktu strādāt uz Īriju, bet gan, lai jaunieši saprastu, ka var strādāt arī laukos.”

Komandas ne tikai iepazina piena lopkopības saimniecību, bet arī piedalījās konkursā „Medusmaize ar pienu”. Skolēniem, tiekoties ar uzņēmuma speciālistiem, bija jāizzina dažādi saimniekošanas jautājumi, piemēram, govju skaits, šķirnes, laktācijas periodi, turklāt arī jāizdomā produkts, kuru gatavo no piena. Tas arī jāprezentē.

Lai jauniešus iepazīstinātu ar nozares daudzveidību, plānota arī medus un maizes nedēļa. Punkti par komandu veikumu tiks skaitīti kopā. Noslēgumā katra rajona labākās komandas satiksies finālā un cīnīsies par ceļazīmi ceļojumam uz ārzemēm.

“Pasāžas” priekšsēdētāja Dace Neiberga atzina, ka ar JZK ir izveidojusies ikgadēja sadarbība, saimniecībā regulāri viesojas jaunie zemnieki, lai iepazītu darbu fermā. D.Neiberga vērtē, ka jauniešiem nav īpaši lielas intereses par iespēju nākotni saistīt ar lauksaimniecību, tomēr U.Točs norāda: “Ja kaut vienam no jauniešiem, ko atvedam uz saimniecību, šeit stāstītais paliek sirsniņā un viņš turpinās par šo jomu interesēties, tad tas jau ir ļoti labi.”

Lāsma Alksnīte no Jaunpiebalgas atzina, ka iniciatīva piedalīties konkursā bijusi skolotājai Baibai Kalniņai. Lai gan L.Alksnīte pauda, ka Piena diena ir interesanta, tomēr kritiski vērtē iespēju nākotnē dzīvot un strādāt laukos.

Jaunpiebalgas skolēni Piena dienai bija pagatavojuši ēdienu no bioloģiski audzētiem produktiem. B.Kalniņa skaidroja: “Te ir gan biezpiens, gan kaņepes, gan rupjmaize. Skolēni paši arī sildīja pienu un gatavoja krējumu!”

Vecpiebalgas komandas meitenes bija tērpušās tautas tērpos. Madara Virsniece, Elīna Krama, Madara Radziņa un Anna Muižniece teica, ka aktīvi iesaistās dažādos konkursos, turklāt meitenes interesē lauksaimniecība. A. Muižniece pat prognozē: “Nākotnē, iespējams, vēlētos darboties lauku tūrismā, bet piena lopkopībā gan laikam ne.”

Vecpiebalgas komanda M.Virsnieces vadībā bija pagatavojusi mīksto sieru gan ar dillēm un ķimenēm, gan ar aprikozēm.

Savukārt Inešu pamatskolas komandā bija četri puiši. Jānis Jermacāns un Matīss Zemgalis stāstīja, ka ir piedalījušies vēl citos ar lauksaimniecību saistītos konkursos. J.Jermacāns pieļauj, ka “ja būs tāda iespēja, es varētu nākotni saistīt ar lauksaimniecību.”

Piena dienas, ko organizē Latvijas Jauno Zemnieku klubs sadarbībā ar Zemkopības ministriju, ir viena no karjeras dienu laukos „Piens. Medus. Maize” aktivitātēm. Projekts notiek pirmo gadu, un plāno šādas dienas organizēt arī turpmāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi