Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Apciemo vaivēniešus 47. reizi

Druva
23:00
21.06.2007
5

Desmit gadus Vaives pagasta ģimenes iepriecina norvēģis Emīls Bjerke, dāvājot iztikas līdzekļus ikdienai, sadzīvē derīgas lietas un vasaras nometnes bērniem.

“Es pasakos bērniem, kas kļuvuši tik tuvi manai sirdij. Mana sirds tagad glabājas šeit,” Jāņu ielīgošanas pasākumā Līvu pamatskolā sacīja Emīls Bjerke, kurš 30 gadus vadījis Norvēģijas Sarkanā Krusta darbu Gresvikā. Pirms desmit gadiem viņš meklējis cilvēkus mūspusē, kuriem vajadzīga palīdzība un atbalsts.

“Emīls vēlējās palīdzēt tiem, kuri grib savas problēmas risināt. Tiem, kuri paši vēlas un cer, ka viņu bērni dzīvos labi,” sadarbības sākumu atcerējās Līvu pamatskolas direktore Antra Gabranova un piebilda, ka sākotnēji pagasta vadība, skolotāji un bērnu vecāki daudz stāstījuši par problēmām, un norvēģi palīdzējuši pat šķietamos sīkumos.

“Norvēģi toreiz vērtēja, kā trūkst mācību iestādēs, skatījās, kur bērni var saņemt sociālo palīdzību, veselības aprūpi. Atceros, kā Emīls neslēpa, ka mūsu feldšerpunktā jūtas kā muzejā. Šo gadu laikā no norvēģiem caur Vaives SK nodaļu esam saņēmuši daudz humāno palīdzības sūtījumu – apģērbu, apavus, gultas veļu, matračus. Dāvinājumos esam dalījušies ar citiem pagastiem. Par visu labo, ko Emīls ir paveicis, ar lielu paldies arī ir par maz,” tā Antra Gabranova un piebilda, ka gadu gaitā visciešākās savstarpējās attiecības ar Gresvikas Sarkano Krustu izveidojušās Līvu pamatskolai. Direktores kabinetā sakrātas daudzas atskaišu un dokumentu mapes, kurās vienmēr iespējams izlasīt, kādu palīdzību saņēmusi viena vai cita ģimene, cik lietderīgi tērēti ziedojumi. Jau septiņus gadus 60 Vaives pagasta bērni, kas apmeklē bērnudārzu un mācās Līvu pamatskolā, bauda brīvpusdienas, vasarās notiek pat vairākas atpūtas nometnes.

“Liels paldies, ka tas viss gadiem tiek darīts! Ja par palīdzību pašvaldībai, tad vēl tagad izmantojam norvēģu sarūpēto transportu. Autobusiņš ved bērnus uz skolu. Ir labi, ka cilvēki saņem materiālu atbalstu, bet no otras puses tam ir arī audzinoša nozīme. Mūsu bērni izprot, cik tas ir labi – otram palīdzēt,” uzsvēra Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna un vaļsirdīgi piebilda, ka par pašvaldības budžeta līdzekļiem neizdotos sarīkot tik izzinošas nometnes, tik ilgstoši un daudzus bērnus nodrošināt ar bezmaksas pusdienām.

“Pagastā ir divas skolas. Līdzekļu vajag daudz, bet es gan vienmēr vērtēju lietas no divām pusēm. Man jau liekas, ka daudziem pagasta cilvēkiem arī pašiem, bez citu palīdzības, būtu jācenšas dzīvi sakārtot,” piebilda Valda Zaļaiskalna.

Norvēģijas SK uz notiekošo raugās citādi, jo ziemeļvalsts pilsoņi neizprot kā, piemēram, bez ievērojama valsts sociālā atbalsta vientuļā māte var izaudzināt trīs bērnus.

Kopš 2006. gada rudens sadarbībā ar norvēģiem Vaivē ir izveidots “Ģimeņu atbalsta fonds”, un Emīls Bjerke atradis labas gribas cilvēkus, lai finansiāli katru mēnesi palīdzētu 21 Vaives pagasta bērnam, dažiem sameklēti krustvecāki. Arī pats sirmais kungs vairs Norvēģijā nevada Sarkanā Krusta organizāciju, viņš ir pensijā, bet sirds joprojām ir labdarības pusē.

“Katru mēnesi skolas kontā tiek ieskaitīti 210 lati. Katrs ģimenes atbalsta fonda redzeslokā esošais bērns saņem 10 latus. Naudiņu iedodu vecākiem, ja zinu, ka viņi pratīs to vajadzīgajam iztērēt, ja ne, tad pati izveidoju sarakstu, kas bērnam nepieciešams skolai, kas no apģērba. Braucu vakaros pie ģimenēm un jautāju, kas vajadzīgs no pārtikas produktiem. Vajadzību sarakstā mēdz būt gan galda lampa, gan veļas pulveris, gan higiēnas preces, gan pāris banāni vai svaigie gurķi, kurus vecāki nevar atļauties bērnam nopirkt. Tad kopā dodamies uz veikalu,” stāstīja Antra Gabranova un piebilda, ka ģimenēs, kur aug trīs, četri bērni, norvēģu dāvinājums mēnesī jau ir 30 un 40 lati.

“Tā laukos diemžēl ir ļoti liela nauda,” tā Antra un piebilda, ka vairākas trūcīgas, arī labas daudzbērnu ģimenes nespēj atsperties, jo faktiski iztiek no līdzekļiem, kas nopelnīti gadījuma darbos, strādājot par minimālo algu, kas pēc nodokļu nomaksas var arī nepārsniegt 90 latus mēnesī, tērējot bērnu pabalstus.

“Es desmit gadu laikā pie jums esmu bijis 47 reizes. Norvēģijā cilvēki ir ļoti bagāti un daudzi nespēj noticēt, ka tikai 900 kilometrus attālajā Latvijā dzīvo tik daudz trūcīgu ģimeņu. Un mēs vēlamies palīdzēt. Šoreiz pie diviem bērniem atbrauca krustvecāki, kuri paši vēl izlems, kā rūpēties par bērniem. Es ceru, ka drīzumā krustvecāki būs arī citiem bērniem. Mani draugi nesen svinēja zelta kāzas, viesi nenesa dāvanas viņiem, bet ziedoja bērniem. Par saziedotajiem līdzekļiem rīkosim vēl vienu vasaras nometni,” ar prieku stāstīja Emīls Bjerke un kopā ar Vaives bērniem, vecākiem un skolotājiem dancoja un klausījās Līgo dziesmas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
54

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
94

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi