Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ik gadu apbalvo darbiniekus, kuri īpaši sarežģītās situācijās glābuši cilvēku dzīvību, kā arī darbiniekus, kuri ikdienā un daudzu gadu garumā zināšanas un enerģiju pašaizliedzīgi velta dienestam.
Apbalvojumu šogad saņēma 110 dienesta darbinieki no visas Latvijas, viņu vidū arī Vidzemes reģionālā centra Cēsu brigāžu atbalsta centra darbinieki.
Cēsu brigāžu atbalsta centra darbinieki strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības punktos Cēsīs, Taurenē un Jaunpiebalgā. NMPD apbalvojums “Par pašaizliedzību” piešķirts centra brigādes vadītājai, Neatliekamās medicīnas (NM) ārsta palīdzei Svetlanai Jolkinai, ārsta palīdzei Rutai Bormanei, vecākajai NM ārsta palīdzei Judītei Graudiņai, brigādes vadītājai, NM ārsta palīdzei Zinaidai Aļeksejevai, operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājam Tomam Engerim.
Apbalvojumu “Par ilggadību” piešķir dienesta darbiniekiem, sasniedzot 25 gadu darba stāžu. Šis apbalvojums piešķirts Vidzemes reģionālā centra Cēsu brigāžu atbalsta centra speciālistei brigāžu atbalsta jautājumos Lailai Grīnbergai.
“Druvai” ierodoties Taurenes punktā, tikko maiņu ir beigusi Zinaida Aļeksejeva un maiņai gatavojas Judīte Graudiņa. Viņas abas uzsāka strādāt punktā līdz ar tā atvēršanu 2009. gadā. Judīte Graudiņa pirms tam strādāja Cēsu slimnīcā, darbs dienestā bija iespēja strādāt tuvāk mājām. Zinaidai Aļeksejevai pieredze jau bija Jaunpiebalgas punktā, kur, uzsākot strādāt 2004. gadā, viņa sapratusi, ka šis darbs patīk. Judīte Graudiņa vērtē: “Darbs ir nervus kutinošs, bieži vien ar augstu adrenalīnu, ekstrēms, bet man patīk te strādāt, jo nekad nav viens un tas pats, nav vienmuļības. Pat sākotnēji it šķietami vienkāršā izsaukumā situācija var pavērsties pilnīgi negaidīta un katrs izsaukums būs ļoti atšķirīgs.”
Zinaida Aļeksejeva un Judīte Graudiņa apbalvojumu par pašaizliedzību saņēma par paveikto izsaukuma laikā aizvadītā gada Jāņos Skujenes pagastā. Piedzīvotais joprojām ir spilgtā atmiņā. Judīte pastāsta, ka Jāņos bija liela vētra, kas dažās vietās bija ļoti postoša: “Taurenē izsaukuma sākumā bija tikai liels vējš, lai gan pamale izskatījās ļoti draudīga, bet, kad pagriezāmies uz Skujenes ceļu, vējš pieņēmās spēkā un lietus lija tā, ka ceļu vairs neredzējām, mašīnas logu tīrītāji ar to galā nespēja tikt, zari lūza, koki tika izgāzti ar visām saknēm. Mūsu šoferītim tā bija pirmā darba diena, bet viņš ļoti labi spēja tikt ar situāciju galā. Pirms Sērmūkšiem koks pār ceļu bija tā pārgāzies, ka nevarējām ne tikt uz priekšu, ne apbraukt. Debesis griezās kopā ar zemi, sajūtas briesmīgas. Atbrauca cilvēki, atbrīvoja ceļu, bet bija sajūta, ka braucam kā pa upi, tik spēcīgs bija lietus.” Zinaīda papildina: “Arī ārstu brigādei visur ceļā bija koki, netika uzreiz līdz notikuma vietai. Zinājām, ka cilvēki gaida, bet visu laiku saskārāmies ar šķēršļiem.”
Notikuma vietā cilvēki jau zāģēja, novāca kokus, lai mediķiem atbrīvotu ceļu, bija atbraukuši arī glābēji. Judīte atceras: “Viss tumšs, dubļains, vējš un lietus turpinās, gājām klupdami, krizdami, bet bija apbrīnojams komandas darbs, glābēji mūs saprata bez vārdiem, saskaņoti darbojāmies, lai palīdzētu cietušajiem.” Zinaīda atklāj, ka pat somā, kur pats nepieciešamākais palīdzības sniegšanai, bija salijusi, viss peldēja ūdenī. Kad bija nepieciešams ko pierakstīt, papīrs vienkārši lietū izšķīda. Judīte vērtē: “Cietušo daudz, nācās galvā atcerēties, lai varētu palīdzēt.”
Vērtējot, kas šādā situācijā palīdzējis J. Graudiņa uzsver lielo komandas nozīmi, kā arī darbošanos pēc skaidrām, dienestā noteiktām vadlīnijām: “Mums, neatliekamās palīdzības mediķiem, ir daudz mācību, kad mācāmies un atkārtojam, kā kurā situācijā rīkoties. Lai arī nav iespējams darboties tieši tā, vadlīnijas šādos brīžos ir ļoti nozīmīgas un noderīgas, lai visu izdarītu maksimāli raiti. Nepieciešams darboties intensīvi, ļoti ātri ir jāizdomā, kā situāciju atrisināt, momentā jāpieņem lēmumi, tā ir liela atbildība.”
Runājot par saņemto apbalvojumu, abas teic, ka tas bijis liels pārsteigums, jo, lai arī nelaime pagājušā gada Jāņos nebija vienkārša situācija,tomēr bijusi daļa no ikdienas darba. Zinaida Aļeksejeva atzīst: “Bijām pārsteigtas. Turklāt saņēmām ne tikai rakstisku pateicību skaistā rāmītī, ko likt goda vietā pie sienas, bet arī ordeni.” Judīte Graudiņa piebilst: “Protams, sajūta ir ļoti pacilājoša. Būt kopā ar savējiem, saņemt apsveikumus. Sajust, ka darbs, ko dari, ir novērtēts.”
Visi apbalvotie tika sveikti svinīgā ceremonijā. NMPD direktore Liene Cipule kolēģiem sacīja: “Sākoties “Covid-19” pandēmijai, pasaule bija teju apstājusies, bet mēs apstāties nedrīkstējām. Kaut paši sastapāmies ar milzīgiem izaicinājumiem un ļoti sarežģītiem apstākļiem, mūsu pienākums bija turpināt darbu, lai iedzīvotāji varētu būt droši par medicīniskās palīdzības saņemšanu kritiskos brīžos. Es lepojos, ka mēs spējām šos izaicinājumus veiksmīgi pārvarēt. Šis laiks mūs stiprināja arī kā komandu – vienotu, spēcīgu un profesionālu.”
NMPD apbalvojumus pasniedz kopš 2014.gada. Apbalvojumu nodibināšanas mērķis ir iedzīvināt un stiprināt dienesta misiju “glābt un saglabāt cilvēku dzīvību”, paužot atzinību par izcilu veikumu un veicinot motivāciju cēlai rīcībai gan darbinieku vidū, gan arī sabiedrībā kopumā.
Komentāri