Ierobežojumu laiks ieviesis korekcijas visās kultūras jomās, arī amatu māju ikdienā. Nenotiek meistarklases, kurās piedalās kupls interesentu skaits, dalībnieki nenāk kopā, bet amatu māju durvis ir atvērtas.
“Turpinām strādāt, aužam lakatus, brunčus, lupatdeķus. No pāri palikušiem dzijas atgriezumiem top persiešu paklāji. Stellēs ir Lielvārdes josta – tas mums izaicinājums un reizē apliecinājums, ka Vaives audējas to var noaust,” stāsta Vaives Amatu mājas vadītājas v.i. Inta Ezerniece un uzsver, ka visi, kuri darbojas Amatu mājā, gaida, kad te viss notiks kā kādreiz.
Audējas uz Amatu māju nāk pēc strikti izstrādāta grafika, ievēro drošības noteikumus. I.Ezerniece pastāsta, ka tikko tekstiliju izstādei “Latvju raksti. Citādība”, kas būs Siguldā, audējas aizvedušas savus darbus: no džinsa lupatiņām austu paklāju un četrus spilvenus.
“Nākotnei, protams, ir ieceres. Gribam noaust kādu galdautu, arī sarīkot meistarklases, kas bija ļoti iecienītas. Pēdējā mums bija jostu celošanas nodarbība. Ir interesenti, kuri vēlas turpināt,” atklāj Amatu mājas vadītājas v.i. un uzsver, ka tie, kuri darbojas, aizvien vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Amatu mājā tāda iespēja ir.
Līgatnes Amatu mājas ikdienu mainījis ne tikai ierobežojumu laiks. Tā kā vērienīgi remontdarbi notiek pilsētas bērnudārzā, lielāko daļu Amatas mājas telpu izmanto bērnudārznieki. “Audēju studija strādā,” uzsver Amatu mājas vadītāja Areta Raudzepa un pastāsta, ka studijas vadītāja Dace Martinsone – Lukevica allaž rosina audējas ļauties izaicinājumiem, pamēģināt, ko neierastu. “Izstādei “Latvju raksti. Citādība”ir nosacījums, ka jāizmanto otrreizēji materiāli. Ir tapis tekstilizstrādājumu ansamblis mūsdienīgās tehnikās un risinājumos. Mums pašām patīk, redzēs, ko teiks izstādes žūrija,” ar gandarījumu saka A.Raudzepa un uzsver, ka tas ir visu studijas dalībnieču kopdarbs. Katra darīja to, kas vislabāk padodas: šuva, auda, filcēja.
Diemžēl ierobežojumu dēļ nav iespējams Amatu mājā rīkot plašas meistarklases. “Varam uzņemt līdz desmit. Decembrī paguva notikt meistarklase, kurā interesenti varēja sietspiedes tehnikā apdrukāt līdzi paņemto lina vai kokvilnas audumu vai jau gatavu izstrādājumu. Tā kāda kleita ieguva jaunu izskatu, kādam galdautam tika noslēpts pleķis,” pastāsta Areta. Līgatnes Amatu mājas meistarklases agrāk bija populāras arī tūristu vidū. Īpaši papīra liešana. Uzņemt tūristus ierobežojumu laikā vispār liegts, un patlaban arī nav telpu, lai ko rādītu un mācītu.
“Nav jau tā, ka ierobežojumu laikā jānosauc tikai tas, kas nenotiek un kas atlikts. Mums ir arī jaunumi,” ar prieku teic Areta un uzsver, ka līgatnieši vēlas darboties un allaž rod un ļaujas jauniem izaicinājumiem.
Darboties Amatu mājā interesi izrādījuši līgatnieši, kuri vēlas apgūt keramiku. Iegādāta virpa, kas gan patlaban atrodas kultūras nama pagrabā, kur arī top pirmie darbi. Liels izaicinājums bija cepļa būvniecība. Uzaicinot vecmeistaru Eināru Dumpi, viņa audzēknis, līgatnietis un keramikas pulciņa izveidošanas iniciators Kaspars Tomsons kopā ar vēl citiem interesentiem uzbūvēja cepli. Vieta tika atrasta turpat pagalmā, piekalnītē pie Amatu mājas. “Īpašs prieks redzēt, kā meistars savas prasmes nodod jaunajiem. Tā taču ir amatniecības būtība. Daudzviet darbojas keramikas pulciņi, bet ne visur ir iespēja no māla izgatavoto arī apdedzināt. Mums tāda ir. Pirmais izmēģinājums jau noticis. Trauki patiesi skaisti,” saka A.Raudzepa un uzsver, ka nākotnes iecere ir, ka reizi mēnesī tiks kurināts ceplis. Bet tas būs tad, kad keramiķi varēs darboties Amatu mājā, kad bērnudārznieki būs atgriezušies atjaunotajā ēkā.
Komentāri