Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Amatu stelles klaudz

Sarmīte Feldmane
00:00
15.01.2022
10
Ceplis Ligane 1

Ierobežojumu laiks ieviesis korekcijas visās kultūras jomās, arī amatu māju ikdienā. Nenotiek meistarklases, kurās piedalās kupls interesentu skaits, dalībnieki nenāk kopā, bet amatu māju durvis ir atvērtas.

“Turpinām strādāt, aužam lakatus, brunčus, lupatdeķus. No pāri palikušiem dzijas atgriezumiem top persiešu paklāji. Stellēs ir Lielvārdes josta – tas mums izaicinājums un reizē apliecinājums, ka Vaives audējas to var noaust,” stāsta Vaives Amatu mājas vadītājas v.i. Inta Ezerniece un uzsver, ka visi, kuri darbojas Amatu mājā, gaida, kad te viss notiks kā kādreiz.

Audējas uz Amatu māju nāk pēc strikti izstrādāta grafika, ievēro drošības noteikumus. I.Ezerniece pastāsta, ka tikko tekstiliju izstādei “Latvju raksti. Citādība”, kas būs Siguldā, audējas aizvedušas savus darbus: no džinsa lupatiņām austu paklāju un četrus spilvenus.

“Nākotnei, protams, ir ieceres. Gribam noaust kādu galdautu, arī sarīkot meistarklases, kas bija ļoti iecienītas. Pēdējā mums bija jostu celošanas nodarbība. Ir interesenti, kuri vēlas turpināt,” atklāj Amatu mājas vadītājas v.i. un uzsver, ka tie, kuri darbojas, aizvien vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Amatu mājā tāda iespēja ir.

Līgatnes Amatu mājas ikdienu mainījis ne tikai ierobežojumu laiks. Tā kā vērienīgi remontdarbi notiek pilsētas bērnudārzā, lielāko daļu Amatas mājas telpu izmanto bērnudārznieki. “Audēju studija strādā,” uzsver Amatu mājas vadītāja Areta Raudzepa un pastāsta, ka studijas vadītāja Dace Martinsone – Lukevica allaž rosina audējas ļauties izaicinājumiem, pamēģināt, ko neierastu. “Izstādei “Latvju raksti. Citādība”ir nosacījums, ka jāizmanto otrreizēji materiāli. Ir tapis tekstilizstrādājumu ansamblis mūsdienīgās tehnikās un risinājumos. Mums pašām patīk, redzēs, ko teiks izstādes žūrija,” ar gandarījumu saka A.Raudzepa un uzsver, ka tas ir visu studijas dalībnieču kopdarbs. Katra darīja to, kas vislabāk padodas: šuva, auda, filcēja.

Diemžēl ierobežojumu dēļ nav iespējams Amatu mājā rīkot plašas meistarklases. “Varam uzņemt līdz desmit. Decembrī paguva notikt meistarklase, kurā interesenti varēja sietspiedes tehnikā apdrukāt līdzi paņemto lina vai kokvilnas audumu vai jau gatavu izstrādājumu. Tā kāda kleita ieguva jaunu izskatu, kādam galdautam tika noslēpts pleķis,” pastāsta Areta. Līgatnes Amatu mājas meistarklases agrāk bija populāras arī tūristu vidū. Īpaši papīra liešana. Uzņemt tūristus ierobežojumu laikā vispār liegts, un patlaban arī nav telpu, lai ko rādītu un mācītu.

“Nav jau tā, ka ierobežojumu laikā jānosauc tikai tas, kas nenotiek un kas atlikts. Mums ir arī jaunumi,” ar prieku teic Areta un uzsver, ka līgatnieši vēlas darboties un allaž rod un ļaujas jauniem izaicinājumiem.

Darboties Amatu mājā interesi izrādījuši līgatnieši, kuri vēlas apgūt keramiku. Iegādāta virpa, kas gan patlaban atrodas kultūras nama pagrabā, kur arī top pirmie darbi. Liels izaicinājums bija cepļa būvniecība. Uzaicinot vecmeistaru Eināru Dumpi, viņa audzēknis, līgatnietis un keramikas pulciņa izveidošanas iniciators Kaspars Tomsons kopā ar vēl citiem interesentiem uzbūvēja cepli. Vieta tika atrasta turpat pagalmā, piekalnītē pie Amatu mājas. “Īpašs prieks redzēt, kā meistars savas prasmes nodod jaunajiem. Tā taču ir amatniecības būtība. Daudzviet darbojas keramikas pulciņi, bet ne visur ir iespēja no māla izgatavoto arī apdedzināt. Mums tāda ir. Pirmais izmēģinājums jau noticis. Trauki patiesi skaisti,” saka A.Raudzepa un uzsver, ka nākotnes iecere ir, ka reizi mēnesī tiks kurināts ceplis. Bet tas būs tad, kad keramiķi varēs darboties Amatu mājā, kad bērnudārznieki būs atgriezušies atjaunotajā ēkā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
12
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
120
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi