Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Amatiermāksla apvieno savējos

Druva
00:00
29.02.2008
7

No Straupes pagasta Dziesmu un Deju svētkiem gatavojas trīs deju kolektīvi un koris, kopumā 85 straupieši. Tik bagāti pagasti Latvijā ir retums.

Katru gadu kolektīvu tērpu krājums ticis papildināts. “Vēl jāpagūst šis tas pašūt, meistare strādā. Tas, kas jāpērk, sarunāts,” stāsta kultūras nama vadītāja Ināra Baltgalve. Jauniešu deju kolektīvam vēl vajag blūzes, bikses, svārkus, jāiegādājas pastalas. Vestes pašuva pērn. Vidējās paaudzes deju kolektīva pāris meitām vajag jaunus brunčus, dažiem puišiem vestes, senioru dejotājām blūzes un saktas, vīriem īsos mēteļus, koristēm svētkos būs jauni brunči. Šogad amatiermākslas kolektīviem Dziesmu un Deju svētku tērpu iegādei no pašvaldības budžeta tiks izlietoti ap 4200 latu. Pērn atvēlēti ap diviem tūkstošiem latu.

Šīgada budžetā kultūras norišu rīkošanai un amatiermākslas kolektīvu darbībai paredzēti ap 30 tūkstošiem latu.

“Dziesmu svētkos ļoti lielas būs transporta izmaksas. Labi, ka rajona padome atvēlējusi finansējumu. Tas būs liels atspaids, bet arī pašiem izdevumi nebūs mazi. Koris jāaizved uz atklāšanas koncertu, tad jāved mājās, atkal jābrauc uz svētkiem. Dejotāji, protams, bez autobusa nevar iztikt. Ja koris dzīvo Juglā, vai varēs izbraukāt uz Mežaparku? Vēl ir daudz jautājumu,” domās dalās pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš un piebilst, ka pēdējās nedēļās transporta cenas Dziesmu svētku dalībnieku vešanai cēlušās, ir skaidrs, ka kāps vēl. Labi, ka pagastā ir firma, kur var autobusus iznomāt.

Pašvaldības vadītājs lēš, ka Dziesmu un Deju svētki šogad pašvaldībai izmaksās ap septiņiem tūkstošiem latu – gan tērpu iegāde , gan transports uz Rīgu un kopmēģinājumiem Cēsīs.

“Pašvaldības atbalstu un sapratni esam jutuši vienmēr. Transports kolektīvam nekad netiek liegts, arī tērpi allaž tiek uzprišināti,” labus vārdus par pagasta padomi saka senioru deju kolektīva vadītāja Valentīna Ferbera un piebilst, ka dejotāju un vadītājas vienīgās rūpes – dejot. Pašvaldība senioriem dejotājiem, tāpat kā koristiem, nodrošina transportu, kas ikreiz atved uz mēģinājumiem un mājās. “Laukos senioru kolektīvam darboties nav viegli, pilsētās cilvēku krietni vairāk. Mums gribēšana tikt uz svētkiem ir tik liela, ka darām visu, lai izdotos,” pārliecību pauž Valentīna Ferbera. Viņa pirmoreiz svētkos piedalījās 1948. gadā.

Kāpēc pašvaldība atbalsta amatiermākslu, atvēl naudu kolektīvu darbībai? “Vai labāk, lai jaunieši blandās apkārt, vai dzied un dejo?” ar pretjautājumu atbild pašvaldības vadītājs Imants Kalniņš. “Tā ir piesaiste vietai, kurā dzīvo. Katram taču gribas kaut ko pēc darba darīt. Un vai nav labi, ja var nodarboties ar to, kas patīk, un saņemt klausītāju un skatītāju aplausus,” saka Imants Kalniņš un uzsver, ka lauku pašvaldībā prioritātei jābūt izglītībai, kultūrai un sportam. Ja tā nav, tad grūti runāt par uzņēmējdarbības attīstību, pagasta nākotni. Iespējas, kādas piedāvā konkrētā vieta, nosaka cilvēku vēlēšanos te dzīvot. Pēdējos gados par straupiešiem kļuvušas vairākas jaunas ģimenes, kuras iesaistījušās arī amatiermākslā.

“Otro sezonu darbojas jauniešu deju kolektīvs. Tas tika nodibināts pēc jauniešu iniciatīvas. Vairāki skolas un tehnikuma laikā bija dejojuši, atgriezušies Straupē, gribēja turpināt,” stāsta Ināra Baltgalve un atzīst, ka kolektīvs svētku repertuāru ir apguvis, nopietni strādā un dejotāji ļoti vēlas aizbraukt uz svētkiem.

Lai gan Straupe nav no lielajiem pagastiem, par dziedātāju un dejotāju trūkumu īpaša uztraukuma nav. “Senioru deju kolektīvam nav rezervistu, viņu pulks iet mazumā. Jāpierunā, jāpārliecina, lai nāk dejot. Pirmspensijas vecumā cilvēki šajā kolektīvā vēl negrib iesaistī-ties. Tā kā vidējās paaudzes kolektīvs ir spēcīgs, cerams, ka nākotnē būs arī seniori,” domās dalās Ināra Baltgalve.

Amatiermākslas kolektīvi Straupē allaž ar dziesmām un dejām kuplina pagasta svētkus. Viņu veikums ir pamanāms ne tikai uz skatuves. Pērn vidējās paaudzes deju kolektīvs talkā kopa Braslas upi. Koris savulaik uzstādīja piemiņas akmeni pirmajam diriģentam Dionīsijam Garklāvam un gādā, lai vieta vienmēr būtu sakopta.

“Katram pagasta iedzīvotājam taču ir prieks, kad savējie uzstājas koncertos, un gandarījums dzirdēt, ka viņi labi novērtēti skatēs,” saka Imants Kalniņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
41

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
118

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
114

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
101

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
31

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
79

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Tautas balss

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
26
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
20
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
12
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Sludinājumi