Līgatnes dabas takās, dažbrīd paslēpušies, citreiz ziņkārīgi izstiepuši galvas cauri garajai zālei, savu dzīvi vada astoņi aļņi – četri pieaugušie un četri pavasara jaunuļi. Mildiņai piedzina dvīņu pāris – puika un meitene, Mirga savu atvasi rūpīgi uzmana. Dabas aizsardzības vecākā speciāliste, zootehniķe Velga Vītola atzīst, ka kārtīgi apskatīt alnēnu nav izdevies.
Velgas šīs vasaras rūpju un prieka gādātājs ir alnēns Maksis. “Viņu atveda no pierobežas Latgalē, bija palicis bez mammas. Maksim bija piecas dienas. Viņš dzīvo aļņu voljērā atsevišķā teritorijā,” stāsta Velga un uzsver, ka Maksim ir ļoti augstas prasības. “Ja viņš iedomājas, tad vajag ugunspuķu slotiņas, citreiz kārojas kas cits. Vakarā vajag burkānus, ābolus. Maksis ir ļoti greizsirdīgs. Ja pie nožogojuma pievēršu uzmanību citiem aļņiem, viņš stāvēs blakus, trīsies gar mani, būs nemierīgs. Man tikai viņš jābužina. Mildas meita ir drošāka, abi ar Maksi bija caur žogu sabāzuši degunus kopā. Maksis dzer pienu no pudelītes, bet alnēnam arī patīk pazīst pirkstus. Un tas iznāk tik skaļi! Ja Mildas bērni dzird,- galvas gaisā, satraukums – kāds kaut kur dabū pienu! Un skrien pie mammas, bet tā mūk,” par mazajiem alnēniem pastāsta Velga, piebilstot, ka ikdienā ir daudz jautru brīžu. Viņa atzīst, ka izaudzinājusi vairākus aļņus un Makša domu gājienus jau ne tikai saprot, bet arī paredz. Un tomēr ir arī pārsteigumi. “Nezināju, ka aļņu mammas arī rej. Tā dara stirnas, kad kaut ko ierauga, bet nav iemesla mukt, taču ir jāreaģē. Tāpat dara arī alnenes, “ saka Velga un uzsver, ka katra diena ir pārsteigumu un jauku brīžu pilna.
Komentāri