Pie Cēsu gaļas kombināta pirmdien notika miermīlīga akcija, kurā pulcējās aptuveni 30 cilvēku, lai protestētu pret dzīvnieku nokaušanu. Akcijas dalībnieki aicināja sabiedrību aizdomāties par gaļu un to, kā tā iegūta.
Organizācijas “Riga Animal Save” līdzjūtības akcijas rīkotājs Sandris Ādminis informēja, ka šādi pasākumi plānoti pie vairākām lopkautuvēm, bet Cēsu gaļas kombināts izvēlēts tālab, ka tur lopu transporta kustība ir lielāka nekā pie nelielām kautuvēm attālākos reģionos ārpus Rīgas.
S. Ādminis akcentē, ka šajā situācijā uzsvari likti nevis uz konkrēto lopkautuvi, bet problēmu, lopu kaušanu pēc būtības. “Ja mūsu darbības rezultātā parādīsies arvien lielāks skaits cilvēku, kam rūp dzīvnieki, mēs varētu gaidīt, ka cilvēkiem rastos pārdomas. Tas ir jautājums par pārtikas ražošanas sistēmas caurspīdīgumu. Piesaukšu Paula Makartnija sievu, sakot, ja lopkautuvēm būtu stikla sienas, mēs visi būtu veģetārieši. Mūsu organizācija nevēlas, lai sabiedrība pievēršas tikai veģetārismam, domājot, ka ar to viss ir izteikts. Ambīcijas ir lielākas. Vēlamies panākt, lai sabiedrība pārstātu uz dzīvniekiem skatīties kā uz brīvi lietojamiem, noderīgiem resursiem. Uzskatām, ka mūsdienās ir daudz dažādu materiālu un metožu, kā ilgtermiņā uzglabāt augu valsts pārtiku. Un ir pētnieciski pamatots, ka transportēt augu valsts pārtiku ir videi mazāk kaitīgi, nekā audzēt lopus, tātad alternatīvas pastāv. Vairums cilvēku nemaz nezina, ka Latvijā ik gadu nokauj ap 100 000 govju un teļu, 450 000 cūku, 22 000 aitu un 17 miljonus mājputnu. Tas ir milzīgs daudzums, taču cilvēki šos dzīvniekus neredz un tāpēc par to nedomā,” saka aktīvists.
Cilvēku drūzmēšanās pie Cēsu gaļas kombināta, rokās turot plakātus, uzņēmuma vadībai bija pārsteigums, un ražošanas daļas vadītāja Ieva Jercēna par patīkamu to nenosauca. Tomēr uzņēmuma darbinieki akcijas rīkotājiem ļāva pietuvoties smagajām mašīnām, kurās tobrīd atradās lopi. Gaļas kombināta realizācijas daļas vadītāja un reizē arī uzņēmuma izpilddirektore “Druvai” atklāja, ka akcijas laikā devās aprunāties ar dalībniekiem, skaidroja situāciju no tautsaimniecības, tirgus un lopkopības perspektīvas, taču protestētāji, lai gan sacītajā ieklausījušies, skaidrojumus neesot vēlējušies tā pa īstam saklausīt. I. Jercēna bilda, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, līdz ar to katram ir tiesības uz vārda un rīcības brīvību, tāpēc paust viedokli arī šādā formā aizliegt nevar, taču norādīja uz organizācijas biedru izpratnes trūkumu: “Ja cilvēki atteiksies no dzīvnieku kaušanas, tad lauksaimniekiem nebūs nozīmes strādāt. Laiks iet uz priekšu, arī lopu kaušanas metodes kļūst līdzcietīgākas. Nozarē visu laiku domā par dzīvnieka ciešanu mazināšanu, labturības prasību ievērošanu, sadarbību ar atbildīgajiem dienestiem un kontroli. Ja piesauktā organizācija vēlas panākt jelkādu ietekmi, tad tai jābūt globālai kustībai. Un, ja mēs atsakāmies no liellopu kaušanas, tad jāatsakās arī no kaķīšiem un sunīšiem. Vienam no akcijas dalībniekiem bija līdzi suns, žēl – nepavaicājām, ko viņa mājdzīvnieks ēd? Domājam, zāli diezin vai. Arī mājdzīvnieku barībā tiek izmantoti dzīvnieku izcelsmes produkti. Vairākiem no protestētājiem kājās bija ādas zābaki… No dzīvnieka neiegūstam tikai gaļu, iegūstam arī virkni blakusproduktu. Un arvien – pieprasījums nosaka piedāvājumu. Ja raugāmies lielākās aplēsēs, cilvēki visā pasaulē vēl nav gatavi atteikties no gaļas, un domājam, ka tik drīz arī neatteiksies, bet iestāties par veģetārismu, protams, nav aizliegts.”
Akcijā piedalījās arī cēsniece Arta Kazaka. Viņa savu dalību protestā pamato: “Vēlējos paskatīties un sajust šos dzīvniekus tieši pirms došanās uz kautuvi, atvadu mirklī bija skumjāk un bēdīgāk, nekā gaidīju. Manuprāt, katram cilvēkam neatkarīgi no tā, vai viņš ēd vai neēd gaļu, vajadzētu atnākt uz šādu akciju un pavērot savas izjūtas. Jāparaugās uz saikni starp uzturu un dzīvniekiem. Ir svarīgi saskatīt, ka šīs lietas notiek, kaut mēs tās neredzam. Turklāt, piedaloties šajā akcijā, es redzēju visas iesaistītās puses un zinu, ka gribēšu visu labāk izprast, jo gaļas kombināta darbinieki bija ļoti atsaucīgi un laipni. Viņi parādīja, ka labestība ir visās pusēs, tāpēc neko nevar vērtēt viennozīmīgi.”
Cēsu pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots ziņo, ka labdarības akcijas norise ar pašvaldību bija saskaņota un akcijas mierīgu norisi uzmanīja arī Valsts un pašvaldības policija.
Komentāri