Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Aicinot pret, sapulcējas pāris simti

Sarmīte Feldmane
18:58
20.08.2021
3
Pikets 1

Sestdien pusdienlaikā daudzviet Latvijā, arī Cēsīs, notika piketi, kuros pulcējās tie, kuri aizstāv tiesības    izvēlēties vakcinēties vai ne.

Maija parkā pamazām vien uz nelielās skatuves pulcējās piketa rīkotāji un aktīvākie atbalstītāji. Lai ievērotu, ka piketā piedalās 50 dalībnieki, tiem, kuri bija pieteikušies, ap roku tika apliktas lentes. Piketētāji nāca ar lieliem un maziem valsts karogiem, sagatavotiem plakātiem. Apsprieduši, kā viss notiks, rīkotāji apkārt skatuvei novilka ierobežojošo lenti. Tika arī nolemts, ka valsts himnu nedziedās.

 

“Mēs savu viedokli neuzspiežam, tikai to pārstāvam un pau­žam,    miermīlīgi pasakām savu nostāju. Tā ir vārda brīvība,” “Druvai” pastāstīja piketa rīkotāja Cēsīs Anita Caune, uzsverot, ka piedalīties var ikviens – vakcinēts vai nevakcinēts.

Pamazām vien pie skatuves uz celiņiem pie dīķa piestāja aizvien vairāk cilvēku. Arī kāda ārzemju tūristu grupa, pirms devās tālāk, steidza nofotografēt piketētājus.

Sanākušie akcijas atbalstītāji vēroja protestētājus uz skatuves, uzmundrināja. Cits citam pauda savus uzskatus, kāpēc jāuztraucas par obligāto vakcināciju.

Cēsnieks Mikus Gredzens, kuram 19 gadi, turēja rokās Latvijas karogu.    “Esmu te, lai iesaistītos un izrādītu pretestību, jo esmu pret piespiedu vakcināciju. Negribu, lai visus piespiež. Man tik ļoti nav bail saslimt, kā ciest no nepārbaudītas vakcīnas. Lielāks risks ir pēc vakcinācijas saslimt,” stāstīja Miks.

Seniori Velga Bērziņa un Agris Mināts bija starp atbalstītājiem, abi atklāj, ka informāciju par vakcīnām un vakcināciju uzzinājuši internetā, no pazīstamiem cilvēkiem, bet Latvijas speciālistiem neuzticas. Agris sacīja: “Jābaidās no vakcinētajiem, viņiem radīta vāja imunitāte. To taču saka Pasaules Veselības organizācija. Amerikā ir štati, kur vakcinētos atlaiž no darba. Pirmajiem nav potētas vakcīnas, bet sāls­ūdens.” “Ne jau visam var uzticēties, bet mums ir cilvēki, kuri zina, un viņiem uzticamies,” uzsvēra Velga un piebilda: “Ne pret ko neesmu potējusies. Tikai vienreiz dzīvē pret gripu, kad darbā visus pierunāja un bija par brīvu. Neticu vakcīnām jau kopš tā laika, kad no lidmašīnām sāka kaisīt indes. Pārtika saindēta, gaiss tāpat.”

Velga un Agris uzsver, ka ļoti aizvainojoši ir apmeklēt pasākumus. “Bijām uz “Eolikas” koncertu parkā. Skaists koncerts. Bijām aiz žoga,” bilda Velga.

Kāda aktīva atbalstītāja sāka mudināt blakus stāvētājus neklusēt. Kāds uzsāka dziedāt “Pie Dieviņa gari galdi!”, tad “Bēdu manu, lielu bēdu”…

“Man veselība neļauj vakcinēties, bet par to jau ir runa. Cilvēki vakcinējas, jo grib braukt ekskursijās, iet uz ballēm. Tagad jau nekas nenotiks, bet pēc četriem gadiem? Kurš tad palīdzēs, kādas zāles vajadzēs.    Rados man ir ārsti ārzemēs, saprotami nostāstīja, kas ir vakcīnā. Neko vairāk jau neprasām, lai katrs dara, kā grib,” savu nostāju atklāja Aivars no Veselavas, viņa teiktajam piekrita Imants no Liepas. Abi mērojuši ceļu uz Cēsīm, lai atbalstītu piketētājus. Aivars piebilda, ka brauks arī uz Rīgu.

Pils parkā cēsnieki devās savās ikdienas gaitās, daži piestāja, paskatījās, paklausījās dziesmās, palasīja plakātus un devās prom. “Nav vārdu, tas ir nožēlojami. Nekad nebūtu ticējusi, ka cilvēki ir tik spriest nespējīgi. Runāju ar kaimiņieni, viņa visu laiku atkārto vienu un to pašu, nav spējīga citu viedokli pat uzklausīt. Nesaku arī radiem, ka esmu vakcinējusies, lai neiznāk naidoties, jo viņi pret,” pārdomas izteica kāda cēsniece un skumji piebilda: “Kaut nu Dievs dotu saprātu!”

Sarunās piketa atbalstītāji vairākkārt piesauca gan Dievu, gan Velnu. Abi esot par patiesību, bet    vara    no cilvēkiem to slēpj, rada sabiedrībā bailes. Korupcija, Latvijas pārdošana, grimšana parādu jūgā, kurā ierautas vairākas nākamās paaudzes, izglītības sistēmas degradēšana, sabiedrības sašķelšana – tas viss tika pārmests valdībai un Saeimai.

“Gudrus cilvēkus vadīt ir grūti. Skolotāji, kuri nebūs vakcinējušies, nedrīkstēs strādāt. Kas mācīs bērnus?    Kāpēc baida ar to, cik nomiruši, un    stāsta, ka vienīgi vakcīna pasargā. Ir zāles, kas ārstē, bet par to nerunā,” viedokli pauda piketa atbalstītājs, uzsverot, ka sabiedrībai pietrūkst godīgas informācijas, valdība un speciālisti izmanto bailes, lai panāktu, ka cilvēki vakcinējas.

Piketētāji stundu nostāvēja uz nelielās skatuves. Tad visi, arī atbalstītāji, sāka izklīst. Kāds uzsāka dziedāt valsts himnu, pārējie piebiedrojās.

“Visi ir apmierināti. Prieks, kā izdevās, visi bijām vienoti, pozitīvā noskaņojumā. Skatītāju un atbalstītāju pietiekami daudz,” pēc piketa vērtēja A.Caune un uzsvēra, ka centušies ievērot visus noteikumus. Viņa arī pastāstīja, ka Cēsīs ir ap 300 domubiedru, kaimiņi un draugi tiekas, visi sazinās sociālajos tīklos. Pati uzņēmusies rīkot piketu, jo domubiedri to uzticējuši darīt, citiem nav bijis laika. Plakātus zīmējuši un finansējuši paši, nekāda atbalsta neesot bijis. Tiesa gan -    visos piketos Latvijā plakātos bija līdzīgi saukļi.

Valsts policijas Vidzemes pārvaldes Cēsu iecirkņa Kriminālpo­licijas nodaļas priekšnieks Artis Pētersons pēc piketa “Druvai” vērtēja, ka pasākums noticis, ievērojot noteikumus. “Uz skatuves bija 50 piketētāji, parkā varēja būt līdz 200 atbalstītāju. Viss notika korekti,” sacīja A.Pētersons.

Cēsīs pikets notika mierīgi, bez publiskām viedokļu divkaujām kā citās pilsētās.

Svētdien noslēdzās Vissvē­tākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pulcējot ticīgos un valsts galvenās amatpersonas, notika svētku galvenā Svētā Mise. Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot sabiedrību, sacīja: “Covid-19 pandēmija visai pasaulei ir atgādinājusi šķietami pašsaprotamu lietu patieso vērtību. Šis laiks mums māca solidaritāti, atgādinot, cik ļoti esam atkarīgi cits no cita. Izšķirīgos brīžos mūsu tauta ir solidāra, un arī šobrīd neviens netiks aizmirsts, neviens netiks atstāts malā. Piesardzības un drošības pasākumi ir vajadzīgi ne tikai, lai mēs paši pasargātu sevi un nesaslimtu, bet arī lai parūpētos par saviem līdzcilvēkiem un nepakļautu briesmām viņu veselību un pat dzīvību.

Es sirsnīgi pateicos katram, kurš ir vakcinējies. Liels paldies katram, kurš pamudinājis vai palīdzējis kādam nokļūt līdz vakcinācijai. Es gribētu atgādināt, ka no mūsu lēmumiem ir atkarīga ne tikai mūsu pašu, bet arī daudzu citu cilvēku veselība un dzīvība. Mēs esam atbildīgi par to, lai šo krīzi visi kopā pārvarētu.”

“Druva” atgādina, ka Valsts Zāļu aģentūra informē: “Pabeigta vakcinācija ar jebkuru no ES/EEZ apstiprinātajām vakcīnām sniedz augsta līmeņa aizsardzību pret SARS-CoV-2 vīrusa, tostarp tā delta varianta, izraisītās slimības (Covid-19- red.) smagu norisi un letālu iznākumu. Augstākais aizsardzības līmenis tiek sasniegts, kad pagājis noteikts laika periods (septiņas līdz četrpadsmit dienas) pēc pēdējās vakcīnas devas saņemšanas.

Vakcinācija ir būtiska, lai pasargātu arī cilvēkus ar augstāko risku smagai slimības norisei un hospitalizācijai, ierobežotu vīrusa izplatību un novērstu jaunu vīrusa variantu rašanos.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
66

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
54

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
48

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi