Graudaugu ražas novākšana jau tuvojas noslēgumam un graudu audzētāji atzīst, ka šā gada iepirkumu cenas viņus apmierina, tomēr monētai ir arī otra puse – graudu cenas ir palielinājušās, līdz ar to pieaugs arī pārtikas produktu cenas.
Graudaugu audzētāji, kurus aptaujāja “Druva”, atzīst, ka cenu kāpums ir adekvāts, jo līdz šim peļņa gandrīz vai nav gūta, turklāt graudu cenas nebija mainījušās vairākus gadus.
Veselavas pagasta zemnieku saimniecības “Marģeri” pārvaldnieks Andis Elviņš, kurš graudaugus audzē 80 hektāru lielā platībā un pārdod tos Vidzemes Agroekonomiskajam kooperatīvam, atzīst, ka iepirkuma cenas apmierina.
A.Elviņš skaidro, ka līdz šim graudu audzētāji strādājuši bez peļņas, nereti pat ar nelieliem zaudējumiem, tādēļ graudu cenu paaugstināšanos uzskata par objektīvu. Tai pašā laikā A.Elviņš izsaka bažas par šī procesa sekām, jo līdz ar to palielināsies arī citu produktu un arī lopbarības cenas: “Man tik bail, ka lopkopības nozare netiek sagrauta tāpat kā Latvijas neatkarības pirmajos gados, kad tas notika graudu augsto cenu dēļ. Mūsu graudi vairs nevienam nebija vajadzīgi, jo lopi bija izkauti.”
Cenu kāpumu ietekmējušas arī sliktās ražas citviet Eiropā, līdz ar to A.Elviņš vērtē, ka daļa Latvijas graudaudzētāju vākuma tiks pārdota citām valstīm.
Arī Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimnieks Juris Daģis piekrīt, ka graudu audzētājus šogad cenas apmierina, tomēr arī viņš vērš uzmanību, ka: “tam būs bumeranga efekts. Ir lielākas graudu cenas, bet būs jāpaaugstina arī algas strādniekiem, kuru jau tā būtībā trūkst”.
Tomēr cenām vajadzēja pieaugt. J.Daģis skaidro, ka izmaksas par minerālmēsliem, izejvielām un degvielu palielinājušās jau pavasarī un tas notiek arī tagad: “Jāskatās globāli. Minerālmēsliem cenas palielinājās jau vairākus gadus, bet graudu cena nemainījās. Slāpeklim kā pamatmēslojumam cena pirms trim gadiem bija 56 lati par tonnu, tagad 160 lati.
Graudu audzēšana nebija ienesīga, tagad ir cerīgs mirklis, taču baidos, ka pagaidām ir tikai eiforija, jo paaugstināsies izmaksas par pārtiku, būs jāpalielina algas. Iznākums tāds pats vien būs.”
Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Stauri” saimnieks Didzis Grīnbergs arī norāda uz to, ka aizvien pieaug tehnikas un ķimikāliju cenas, tāpat arī iespējama ir kredītmaksājumu palielināšanās. Rezultātā arī graudu audzētājiem izdevumi atkal palielināsies un peļņa izlīdzināsies.
Graudu cenu šobrīd visvairāk izjūt zemnieki, kuriem nākas pirkt graudus lopbarībai. Eksperti situāciju valstī kopumā vērtē pat kā krīzi.
Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Cēsnieki” pārvaldniece Aija Liepiņa stāsta, ka nelielās platībās graudus audzē arī paši, taču tā kā ik mēnesi tiek izbarotas apmēram sešas tonnas graudu, tad ar to nepietiek un graudi jāpiepērk. A. Liepiņa atzīst, ka cenu kāpums ir saprotams, jo pieaugušas ir arī iepirkuma cenas, tomēr tas rada bažas.
Zaubes pagasta zemnieku saimniecībā “Krūčēni” ir 60 liellopi, tai skaitā 20 slaucamās govis, un saimniece Skaidrīte Švarte skaidro: “Mēs patērējam daudz spēkbarības, tādēļ cenu kāpumu izjūtam jau tagad, bet saprotu arī zemniekus, kuri audzē labību – arī viņiem ir grūti.”
S.Švarte vērtē, ka cenas ir pieaugušas gandrīz par 40% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tomēr saimniece norāda: “Cīnīsimies. Visu laiku cenšamies palielināt lopu skaitu, sējam zālājus, āboliņu un citus kultūraugus, gatavojam skābbarību, lai spēkbarību vajadzētu pēc iespējas mazāk.”
J.Daģis tomēr secina: “Graudu audzētājiem nevar pārmest cenu pieaugumu, jo vainojama inflācija. Ir jāuzdod jautājums valdībai, kā tiek vadīta ekonomika.”
Komentāri