Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

“Ābeles” dziedājums gadu desmitos

Druva
00:00
04.11.2006
7

Cēsu kultūras centrā skanēja Cēsu senioru balsis. Koris “Ābele” izdziedāja sava 45 gadu radošā laika atzīmēšanu.

Korim laika gaitā bijuši vairāki vadītāji. Tovakar sveicienus sūtīja diriģentes Solveiga Vītoliņa no Rīgas un Inga Martinsone no Amerikas. Koris saņēma apsveikumu telegrammas no bijušajiem dziesmu kolēģiem, kuri vairs korī nedzied.

Jubilejas pasākumā tika sumināti kora ilgdziedātāji. 18 gadus korī dzied Elvīra Saliņa: “Man patīk dziedāt , dziedu visu mūžu. Pēc kara dzīvoju Līvos un dziedāju sieviešu korī, kura vadītājs bija Kārlis Šmits. Kad pārcēlos uz Cēsīm, tūlīt pieteicos “Ābelē”, jo bez dziedāšanas nevarēju iztikt. Toreiz korim diriģentes bija mūzikas vidusskolas audzēknes Solveiga Vītoliņa un Inga Martinsone. Kamēr kājas klausīs, neraugoties uz to, vai saule spīd, vai lietus līst, dziedāt iešu. “Ābelei” ir lieliska diriģente Līga Priedīte, kura no mums prot izvilkt, lai izdziedam katru zilbi, un nepārtraukti skaidro, kā pareizi tas jādara”.

1961. gadā Cēsu pensionāru padome nolēma organizēt darba veterānu kori. Sākumā tajā bija 25 dziedātāji un kora pirmais vadītājs – Edvīns Snickovskis. Kādu laiku kori vadīja cēsnieks Visvaldis Grāvītis, pēc tam diriģente un ērģelniece Olita Neimande.

No 2002. gada septembra kora vadību uzņēmusies Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas pedagoģe, kordiriģente Līga Priedīte. “Tā ir mana mīlestība uz kori, kura dalībnieki patiesi vēlas dziedāt. Var teikt, ka korī primārais ir kopā nākšana un kolektīvais plecs,” saka diriģente un atzīst, lai arī senioriem balsis vairs nav tik skanīgas kā jaunībā, “Ābeles” kolektīvs strādā nepaguris un dara visu, lai dziesmas skanējums iepriecinātu. Par to arī pārliecināja jubilejas koncerts. Vairāku stundu programma pagāja nemanot, jo kopīgā notī tika iesaistīti arī klausītāji – jubilejas viesi. “Ābeles” dziedājumu nomainīja dejas, ko iestudēt bija palīdzējusi deju kolektīvu “Saulgrieži” un “Dzirnas” vadītāja Ruta Paulsone.

“Korī “Ābele” nodziedāju 17 gadus. Man nekad no atmiņas neizdzisīs, kā ienācu kolektīvā, jo dziesma man visu mūžu bijusi mīļa. Atceros, kā sniedzot koncertu Cēsu pansionātā, lasīju dzejoli. Tur arī dziedāja koris “Ābele” – tik skaisti, ka jau nākamajā mēģinājumā biju klāt. Novēroju, ka katram koristam bija sava balss nianse, savs mākslinieciskais dziesmas pasniegšanas veids un, esot kopā, jutos starp ļoti labestīgiem, gudriem cilvēkiem, kuri ir baltās, ziedošās ābeles cienīgi,” teica bijusī koriste Julianna Rakule, kura 16 gadus bija arī kora vecākā. Novēlējumus “Ābelei” turpmākajam dziedāt priekam izteica vēl citi kādreizējie kora dalībnieki. “Cilvēkam jau nevajag daudz. Mazu, mazu kripatiņu no sirds…,” teica bijusī koriste Milda Brante.

Koncertā dziedāja arī koristu ansamblis, kas pārsteidza. Svētkos tika pieminēti tie, kuri dziedājuši korī, bet nu jau mūžībā.

Kori rajona padomes kultūras inspektores vārdā sveica kultūras darbiniece Astrīda Kamša un pasniedza pateicības rakstus diriģentei Līgai Priedītei un ilggadīgajiem koristiem. Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza “Ābeli” sveica pilsētas domes vārdā, sūtot sveicienus no domes kolektīva. “Sveicot “Ābeli” 45 gadu jubilejā, man ir uzdevums pasniegt Cēsu domes atzinības rakstus…,”svinīgi teica I. Groza un ar pateicību apdāvināja gandrīz visu kori, jo ilggadīga uzticība dziesmai ir “Ābeles” tradīcija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
9

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
23

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
234

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi