Gadu pēc būvniecības sākuma Cēsīs, Cīrulīšos, atklāts 22 metrus augsts skatu tornis, kas tapis Latvijas – Krievijas partnerattiecību programmas ietvaros.
Jau rakstīts, ka projekts “Zaļie torņi” paredz zaļās infrastruktūras attīstību – skatu torņu un zaļā paviljona izbūvi, izmantojot viedos atjaunojamos enerģijas avotus. Projektā iesaistās Cēsis un Rūjiena no Latvijas, kā arī Gdova un Kingisepa no Pleskavas apgabala Krievijā. Projektā top skatu torņi, skatu platformas, zaļās klases, kurās plānotas dabas un vides nodarbības, un šajās klasēs būs redzami arī visu projektā iesaistīto partneru pētījumi.
Cēsu novada pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone stāsta, ka šis projekts palīdzēs pētīt, izprast un mācīties dabu. Torņi aprīkoti ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Uz jumta uzstādītas saules baterijas, kas nodrošina elektrību margu apgaismojumam, kā arī divu videonovērošanas kameru darbību. Augšējā kamera atrodas tiešsaistes režīmā, ikviens tiešsaistē var vērot, kas notiek torņa apkārtnē. Kamera rotē ap asi, rādot ainavu visapkārt, un reālā laikā ļauj vērot gadalaiku maiņas šajā apkaimē.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins atzina, ka torņa augstums – 22 metri – labi saskaņots ar 2022. gadu, kad objektu atklāj: “Jāteic, ka šis ir ļoti svarīgs objekts, domājot par Cīrulīšu kā tūrisma zonas attīstību. Var teikt, ka vēl par 22 metriem esam tuvāk Cīrulīšu tūrisma kompleksa attīstībai.”
Ņemot vērā, ka turpat netālu top Kosmosa izziņas centrs, var arī pārfrāzējot teikt, ka tie ir vēl 22 metri pretī kosmosam.
A. Šteins arī atzina, ka viņam kā līgatnietim būs interesanti noskaidrot, vai no šī skatu torņa var redzēt Līgatnes skatu torni un otrādi, jo Jāņa baznīcas torni no Līgatnes redz. Uzkāpjot tornī, gan nācās secināt, ka reljefs tomēr neļauj saskatīt Līgatnes skatu torni.
Sākot projektu, vadošais partneris bija Rūjienas novada pašvaldība, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas tas nonāca Valmieras novada pārziņā. Valmieras novada Attīstības pārvaldes pārstāve Līga Martinsone novērtēja veiksmīgo sadarbību ar Cēsīm, kā rezultātā ieguvējas ir abas pašvaldības: “Cēsis ieguva šo brīnišķīgo skatu torni un zaļo klasi. Mēs Rūjienā ieguvām skatu platformu, kas gan ir tikai četrus metrus augsta, un arī zaļo klasi, kas aprīkota ar tehnoloģijām un kur varēs mācīties bērni, studenti, zinātnieki. Kopā šajā projektā esam apēduši pudu sāls, un tagad jādomā, kā varam sadarboties tālāk.”
Visās četrās projektā iesaistītajās apdzīvotajās vietās būs “Zaļās klases”, tajās varēs darboties skolēni, analizējot dabas pētniecībā iegūto informāciju, salīdzinot laika apstākļus un augu valsti katrā no projektā iesaistītajām vietām. Objekti būs digitāli saistīti, katrā varēs pieslēgties citiem torņiem un skatīt apkārtnes ainavas.
I. Ādamsone paskaidroja, ka arī Cīrulīšu zaļajai klasei telpas ir gatavas, datortehnika iegādāta, bet, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, pagaidām to neatklās, gaidot drošākus laikus. Plānots, ka šajās telpās “Zaļā klase” atradīsies līdz brīdim, kad tiks uzbūvēts Kosmosa centrs, tad nodarbību telpu pārcels uz centra ēku, jo tā iederas piedāvājumā.
Projekta starpvalstu koordinators Aigars Parms, runājot par starpvalstu sadarbību, atzina, ka situācija nav vienkārša: “Mēs redzam, kādas ir attiecības ar Krieviju, un varētu domāt, vai šī sadarbība ir vajadzīga, bet, ieskatoties Eiropas Savienības piedāvājumā, redzam, ka arī nākamajā plānošanas periodā ir paredzēta nauda sadarbībai ar Krievijas pašvaldībām. Jāsaprot, ka šajā kaimiņvalstī viss nesākas un nebeidzas Kremlī, arī Krievijā cilvēki dzīvo savās pašvaldībās, ir tālu no lielās politikas, un šādi starpvalstu projekti ir vienīgā iespēja reālai tautas diplomātijai, un tā ir jāizmanto.”
Jāsecina, skatu tornis būs objekts, kas piesaistīs cilvēkus arī laikā, kad slēpot Žagarkalnā nevar, īpaši pavasaros un rudeņos, lai no augstuma vērotu, kā uzplaukst koki vai kā “rudens nāk apgleznot Latviju”.
Pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” vadītāja Andra Magone atzīmēja, ka šis ir vēl viens solis pretī jaunai, stratēģiski attīstāmai teritorijai Cēsīs, kas dos pienesumu novadam: “Mums, tūrisma cilvēkiem, visu laiku galvā strādā idejas, kā cilvēkus piesaistīt, un tam noder katrs sīkums, katrs vilinājums. Tāpēc tika nolemts, ka tornī izvietosim slēpņošanas slēpni, lai tiem, kuri ar to nodarbojas, būtu vēl viens iemesls atbraukt uz Cēsīm.”
Cēsu projekta kopējās izmaksas ir 160 100 eiro, no kurām 90% sedz ES fondi un Cēsu domes līdzfinansējums ir 16 000 eiro.
Komentāri