Attīstības vārdā lēmumos ir jākoncentrējas uz izglītību

Nenoliedzami, demogrāfiskā līkne arī mūsu valstī ved lejup, sarūkot kā jaunās paaudzes īpatsvaram sabiedrībā, tā arī izglītības iestāžu uzturēšanas lietderībai, tomēr 15. Saeimas vēlēšanu gaidās būtu svarīgi pārdomāti izvērtēt politiķu solījumus un nepaļauties uz tukšiem vārdiem. Taču vēlēt ir jāiet un par to jo īpaši ir svarīgi runāt ar jauniešiem, uzsver Vidzemes Teh­noloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) direktors Ar­tūrs Sņegovičs, stāstot arī par savā iestādē notiekošajām diskusijām, tā dēvētajām signālvēlēšanām, un, protams, arī audzēkņu pašpārvaldes vēlēšanas jauniešiem dod ieskatu šādā demokrātijas procesā.

A. Sņegovičs uzsver, ka pirmām kārtām nākamajā parlamentā kā galveno prioritāti vēlētos saskatīt izglītību un vēl jo vairāk aizmirstībā palikušo profesionālo izglītību. “Tā ir par darbaspēka pienesumu, par ko politiķi arī it kā daudz runā,” teic tehnikuma vadītājs, uzsverot, ka tieši profesionālajās skolās arī top kvalificēts darba­spēks, tostarp santehniķi, automehāniķi, būvnieki un citi. Direktors atgādina, ka šīs sistēmas sakārtošana, vienlaikus arī atbalsts šīs izglītības prestiža atgūšanai ir atkarīgs no politiķu lēmumiem. “Tas nav vienas dienas jautājums, un par to daudz tiek runāts, jo vēl joprojām sabiedrībā valda uzskats, ka uz šādām skolām nāk tikai tie jaunieši, kuri nav tikuši pārējās vidusskolās,” stāsta A. Sņegovičs, atzīstot — plūsma uz VTDT pēdējos gados esot samērā stabila.

Kopumā Latvijā skolēnu skaits samazinās, un tās ir likumsakarīgas demogrāfijas krituma sekas, saka A. Sņegovičs un pauž sapratni, ka politiķiem reizēm nākas pieņemt arī nepopulārus lēmumus — aizvien jā­skatās, kas notiek ar vidusskolām un jāturpina sakārtot skolu tīklu. “Taču kopumā — lēmumi un ieguldījums izglītībā ir ieguldījums mūsu visu nākotnē,” vēlreiz uzsver tehnikuma vadītājs, vēršot uzmanību — ir jāieguldās, lai izglītības līmeni noturētu jau pašā sākumskolā. Atsau­coties uz nupat publiskotajiem pētījuma PISA 2025 rezultātiem par pēdējā desmitgadē pasliktinājušos lasītprasmi, kā arī matemātikas zināšanu kritumu, A. Sņegovičs novēl politiķiem rast veidu, kā stiprināt izglītības sistēmu jau no pašiem pamatiem. “Profesionālajā izglītībā mēs strādājam ar sekām,” atzīst direktors, vērtējot, ka jaunieša vecumā ir ļoti grūti aizpildīt iekavēto iepriekšējos izglītības posmos.

Taujāts par steidzami nepieciešamajām pārmaiņām, A. Sņegovičs kā pirmo uzsver finansēšanas modeļa maiņu arī profesionālajām skolām. “Vispārizglītojošās skolās nauda vairs neseko skolēnam, bet seko piedāvātajām programmām — tas ir veiksmīgi mainīts, manu­prāt,” norāda direktors, paskaidrojot, ka profesionālajā izglītībā nauda joprojām turpina sekot skolēnam. Līdztekus individuālajai sāpei par katru zaudēto audzēkni, tas ir arī budžeta finansējuma grieziens iestādei. “Mēs arī gribētu, ka nauda tiktu piešķirta kvalitatīvai programmai, nevis aprēķināta pa vienam skolēnam.”

Kā vēl vienu ļoti būtisku problēmu A. Sņegovičs nosauc profesiju skolotāju darba apmaksu. Pedagogiem, kuri māca profesionālās zināšanas,    darba stundas samaksa ir nesalīdzināmi zemāka nekā tā darba alga, ko viņi varētu nopelnīt savā specialitātē. Direktors uzsver, ka jau uzņēmumiem nav viegli atrast labus darbiniekus pat ar salīdzinājumā labāku atalgojumu, bet izglītības iestādēm ir teju neiespējami konkurēt ar šiem darba devējiem. “Labs automehāniķis autoservisā nopelnīs stabili uz pusi vairāk nekā, strādājot skolā,” saka A. Sņegovičs.

Pamatskolas centralizēto eksāmenu minimālā sliekšņa atcelšanu tehnikuma vadītājs gan pilnībā nenoliedz, viņš atzina, ka no vienas puses “tā latiņas samazināšana” neesot laba, tomēr, ja pamatskolas beigšanai nolikto slieksni atceltu, tad tie šogad eksāmenus nenokārtojušie ap 800 jauniešu, iespējams, mēģinātu apgūt profesiju. “Tomēr būtu vērts viņiem dot šo iespēju turpināt mācības,” spriež A. Sņegovičs un pauž pārliecību, ka ir svarīgi nepazaudēt šos jauniešus no izglītības sistēmas vispār.