Radio vadāmo auto modeļu sports jeb automodelisms pasaulē ir pazīstams jau sen, bet Cēsīs aktīvāka tā darbība aizsākusies Aigara Krūmiņa vadībā 2016.gadā. Tagad viņš pulcē vairāk nekā 60 bērnus un jauniešus, arī viņu vecākus, kuri arī mācās darboties ar radio vadāmajiem modeļiem, labot un uzlabot tos, gūt azarta devu, piedaloties sacensībās.
Sākums bija televīzijas raidījums
Aigars bijis autosportists, par radio vadāmo modeļu sportu aizdomājies pēc kāda televīzijas raidījuma: “Apmēram pirms 15 gadiem redzēju sižetu par automašīnu modeļiem. Aizbraucu paskatīties sacensības, tā pamazām nokļuvu līdz tam, ka arī pats sāku tajās piedalīties.” Papildinot sacīto, Aigars bilst: “Kāds no Cēsu Bērnu un jaunieša centra pedagogiem bija pamanījis, ka es ar tādām lietām nodarbojos, un piedāvāja vadīt bērniem pulciņu.”
Aigars teic, ka pēc pirmās nodarbības puiku un viņu vecāku interese ir bijusi neticami liela. Tā viņš šajā sportā “ievilcis” visus pārējos.
Tēvs – dēla auto mehāniķis
Radio vadāmo auto modeļu sports cieši saistījis tēvus un dēlus. Lukasa Nordena tētis Ēriks stāsta: “Sekoju dēla pulciņa aktivitātēm, sāku būt par viņa mehāniķi. Auto modeļiem ir ļoti daudz tehniskā regulējuma iespēju, lai uzlabotu tā ātrumu. Mani šīs lietas ļoti saista.”
Sandija (9 gadi) tētis Kaspars Dreimanis atzīst: “Sākumā biju skeptiski noskaņots, bet redzēju, ka dēls aug nevis pa gadiem, bet dienām. Manīju, kā viņš šajā jomā attīstās, un sāku atbalstīt. Priecājos, ka laiku pavadām, kopīgi darbojoties.
Gan Lukass, gan Sandijs veiksmīgi startē sacensībās. Lukass automodelisma pulciņā darbojas no pirmsākumiem. Jaunieti aizrauj sacensību gars un rezultāti, viņš ir ieguvis godalgotas vietas Latvijas un Baltijas čempionātos dažādās klasēs. Arī Sandijs, kurš pulciņu sāka apmeklēt, būdams vēl bērnudārza audzēknis, Latvijā ir jaunākais šī sporta veida dalībnieks, guvis godalgotas vietas, startējot gan Latvijā, gan Baltijā. Abu puišu sportiskie mērķi šogad ir augsti – būt starp top 3 braucējiem Latvijā.
Azarts tāds pats
Radio vadāmo auto sportā iesaistīto bērnu tēvi smejoties stāsta, ka mašīnām un to detaļām mājās ir atvēlēta gandrīz istaba. Pozitīvi arī tas, ka, ja nepieciešams, nodarboties ar radio vadāmo modeļu sportu var pat dzīvoklī. Katram, kurš piedalās sacensībās, ir vairāki radio vadāmo auto modeļi, lai varētu piedalīties sacensībās dažādās klasēs: krosā, rallijkrosā, rallijā, šosejā, paralēlajās sacensībās. Ar tādu auto ātrumu var attīstīt līdz pat 100 km/h. Dažu mašīnu cena pārsniedz pat tūkstoš eiro.
“Automašīnas pērkam, bet tehniskos regulējumus pielāgojam paši. Ir bagiji, tragiji, džipveidīgas virsbūves automašīnas un citas. Latvijā populāra ir bagiju disciplīna. Galvenais automašīnu pielāgot savam braukšanas stilam un trasei. Tas ir darbietilpīgs mehāniķu darbs, kas ir tēvu ziņā,” smejoties teic tētis Ēriks, bet Kaspars bilst: “Piemēram, riepu un protektoru izvēle ir kā lielajā autosportā – katram segumam, disciplīnai un laikapstākļiem jāpielāgo atbilstošu tehnisko parametru riepu komplekts.”
Izrādās, Kaspars ir mehāniķis autokrosa braucējam un vairākkārtējam Latvijas čempionam Ritvaram Kārkliņam. Iegūtās zināšanas un pieredzi tagad iegulda arī mazākās automašīnās.
Vīri atzīst, ka tas, kas autosportā notiek ar lielajām automašīnām, trasē notiek arī ar radio vadāmajām. Sacensībās azarts noteikti tiek gūts. “Šis ir sporta veids, uz kuru pārnāk daudzi aktīvās gaitas pārtraukušie autosportisti. Radio vadāmās automašīnas ir tikai nedaudz mazākas, uzturēšanas izmaksas lētākas, un nav nepieciešams saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, ja notiek kāda avārija,” ar humora devu papildina Aigars.
Izveido trasi Latvijas čempionātam
Cēsu Bērnu un jauniešu centra pagalmā ar audzēkņu vecāku un Aigara domubiedru, entuziastu atbalstu izveidota radio vadāmo auto modeļu trase 264 metru garumā un četru platumā ar vairākiem līkumiem un tramplīniem. Aktīvisti vērtē, ka šī varētu būt labākā no četrām sastopamajām āra trasēm Latvijā, kurā nākamgad plānots Latvijas čempionāts radio vadāmo auto modeļu sportā. Lai trasi varētu izmantot pilnvērtīgi un tajā varētu notikt čempionāts, nepieciešama jauna braucēju platforma, kurā vienlaicīgi varētu satilpt 12 braucēji. Šis darbiņš plānā ir tuvākajā nākotnē.
“Pirmajos gados te bija pļava, nevis trase. Tad sākām izpļaut mazu trasīti ar zāles pļāvēju. Zēni paaugās, meistarība arī, čempionātos sākām gūt godalgotas vietas. Sapratām, ka puikām vajag vietu, kur trenēties. Pateicoties aktīvajiem vecākiem, pagājušā gada martā sākām būvēt āra trasi,” stāsta Aigars. “Trasei ir laba priekšrocība – var sākt braukt jau agrā pavasarī un līdz vēlam rudenim, kad citur jau salijis un ir dubļi, bet mūsējā sausa un braucama,” Aigars papildina sacīto.
Ja citas trases Latvijā ir būvētas no māla seguma, tad trase Cēsīs visā tās garumā ir klāta ar mākslīgo futbola zālāju. Šis ir nozīmīgs faktors un atklājums, kāpēc Cēsīs ar radio vadāmajām automašīnām sezona ārā ir daudz garāka nekā citur Latvijā.
Vīri par trases krusttēvu sauc Jāni Teteri, kurš agrāk braucis amatieru rallijā un bijis viens no organizatoriem rallija “Cēsis” posmam. Jānis stāsta: “Manā vecumā automodelismā braukt uz rezultātu būtu diezgan muļķīgi, bet, lai izaugtu zvaigznes, ir vajadzīga “pelēkā masa”. Es braucu, lai puikām būtu konkurence.”
Jānis brīvajos brīžos ne tikai uzlabo un gatavo trasi, bet ir arī izgudrojis programmatūru un punktu skaitīšanas metodi sacensībām. Tā sākotnēji tika testēta radio vadāmajām automašīnām, bet pēc tam izmantota arī lielajā rallijā.
Starp entuziastiem ir vēl viens izbijis autosportists Andris Kuzmins, kurš atzīst, ka viņam šī nodarbošanās ir kā bērnības sapņa turpinājums. Andris iespēju robežās palīdz trases veidošanā un uzturēšanas darbā, kā arī siltā un saulainā laikā vīriem un puikām atved kādu gardu saldējumu.
Komentāri