Ziema daždien atkāpjas, tad atkal atgriežas, bet ne vienam vien mazdārziņa saimniekam jau domas ir dārzā. Tiek plānots un vētīts, ko sēt, ko stādīt, ko mazāk, ko vairāk, kas galdam, kas skaistumam.
Vairāk nekā desmit interesenti tikās Amatas kultūras namā, lai ar pazīstamā sēklu veikala “Taņas sēklas un ziedi” saimnieci, dārznieci Taņu Ozolu runātu par jaunām šķirnēm un dalītos pieredzē.
Lai izaugtu laba raža
“Katru pavasari mazdārziņu saimnieki prasa, kas jauns. Bet bieži vien tas, kas vienam jaunums, citam zināms, jau vairākus gadus audzē tieši šo šķirni. Protams, ir arī mode, kad kādas puķes vai kādas šķirnes dārzeņi ir vairāk iecienīti nekā citi,” uzsākot sarunu, sacīja T.Ozola.
Plaša diskusija raisījās par profesionālajām sēklām. Ja paciņā četras tomātu sēkliņas, vai var būt drošs, ka visas uzdīgs. T.Ozola skaidroja, ka profesionālās sēklas ir jaunas šķirnes, ražīgākas. “Kaut vai ziedkāposti – jaunās šķirnes veido skaistas galviņas, nevis izaug daudz lapu, tāpat ir ar kāpostiem, ” bilda T.Ozola.
Aizvien populārāka kļūst dārzeņu grilēšana, tāpēc iecienītāki krāsaini dārzeņi. Balti, violeti, oranži burkāni, baltas, oranžas, sarkanas ar baltiem galiem bietes, ziedkāposti ir arī sarkani un dzelteni, bet Briseles kāposti sarkani. Amatietes pārsprieda, ka noteikti jāiesēj baltas un oranžas bietes, jo mazbērniem sarkanās zupā nepatīk.“Rudenī, ciemos ejot, var izgatavot burkānu pušķi – dažādu krāsu burkāni un vidū sīpols, saimniece noteikti būs priecīga,” pieredzē padalījās Taiga Krūmiņa. Kā izdevīgāk sēt burkānus – sēklas uz lentes vai mēģināt, cik reti vien var? “Ja sēklas uz lentes, zemē jāliek, kad tā mitra, un jārēķinās, ka sēklām jāsadīgst un lentei jāsadalās, tātad uzdīgs vēlāk.
Kā izaudzēt kāpostus un ziedkāpostus, lai kukaiņi neapskādē? Pieredze vienkārša – jāaudzē tikai zem plēves. Pēdējos gados ne viens vien izmēģina izaudzēt arbūzus un melones. Amatietes pārliecinājušās, ka visvienkāršāk komposta kaudzē, kas pārklāta ar plēvi. Tur augam silti, arī mitrums saglabājas. Sarunā izrādījās, ka ar arbūziem ir arī cita problēma, grūti pateikt, kad tie gatavi. Piesitot jāiemācās atpazīt dobjā skaņa. Taču ražu var saglabāt pat līdz Ziemassvētkiem.
Ķirbju sēklu izvēle liela, raža der gan marinēšanai, gan biezzupām, gan garšīgi kā kārums. “Gribētu sadabūt senāk audzēto ķirbju sēklas. Tie bija vislabākie marinēšanai, vairs nav ar tādu garšu,” bilda Aleksandra Freivalde, bet citas sarunas dalībnieces pastāstīja, kādus ķirbjus audzē, ka ir arī marinēšanai. T.Ozola gan piebilda, ka veco šķirņu ķirbji tagad vairs nebūs tādi, kādi bija kādreiz. Ja blakus auguši kabači, gurķi, tie noteikti ietekmējuši augu.
Pierasts, ka redīsus var izaudzēt tikai agrā pavasarī un rudenī, tagad ir arī šķirnes, kuras izaug pat karstā vasarā. Par tomātiem amatietes bija vienisprātis, to šķirņu ir tik daudz, ka katrai jāaudzē tie, kas garšo, un katru pavasari vērts pamēģināt kādu jaunu. Sēklu tirgotāji padomājuši, lai audzētājiem lielākas iespēju, – var nopirkt paciņā piecas sēkliņas, no katras izaugs citas krāsas tomāti.
Amatietes arī padalījās pieredzē, ko redzējušas internetā un izmēģinājušas. Ne viss izdevies. Vairākas nolēma šovasar izaudzēt mamordiku. To sauc arī par balzama bumbieri un rūgto meloni. Dārzenis ir kaut kas starp gurķi un kabaci, bet ir piederīgs ķirbju dzimtai. To izmanto kā kabaci, garša gan nav kā kabacim, ar asumiņu. Vērts pamēģināt izaudzēt dolomīta gurķus, no kuriem var iegūt divas ražas.
Ziedi krāsu daudzveidībā
Mazdārziņos, pie mājām puķu dobes katru vasaru kļūst aizvien krāšņākas. Lai gan daudzgadīgās puķes audzēt izdevīgāk, tās zied vien neilgi, tādēļ acu priekam blakus vajag kādu viengadīgo. “Viengadīgām puķēm vērts audzēt stādus. Kamēr tie aug, var izdomāt, kur stādīt, kur kas iederas, kur labi jutīsies un izskatīsies garš augs, kur zems,” sacīja T.Ozola un atgādināja, ka jārēķinās, kāda vieta kuram augam labāk patīk.
Daudzām labi pazīstamām puķēm selekcionāri rada aizvien jaunas šķirnes. Skaistas dārzā būs kosmejas ar pildītiem, lieliem ziediem, kaktusziedu cinijas, īlenlapu salmenes, saulespuķu klāsts aizvien papildinās. “Eihinācija tagad modes puķe. Ir, kas veido kolekcijas. Daudzi grib pildītās sarkanās, tās ir diezgan cimperlīgas. Labāk pirkt jaunstādus, ne sēt,” ieteica dārzniece un atzina – jārēķinās, ka ne visi stādi pārziemo.
Interesanta ir parastā kaulsēk-le. Tai ir nokarenas ziedkopu skaras, uz kurām izkārtoti mazi, dzelteni ziediņi. Sēklas atgādina ūdens lāsītes. No sēklām var veidot rotas, arī rožukroņus. Selekcionāri radījuši magones, kuru galviņai apkārt veidojas vairākas mazas.
“Sarkanais rīss kā akcents labi izskatīsies pie skujeņiem,” bilda T.Ozola un pastāstīja, ka pavasarī tas var apsalt, bet nav jāuztraucas, vajag vien apgriezt, tas ataugs.
Katrā dārzā noteikti skaisti izskatīsies mirabilis jeb Peru brīnumpuķe. No pavasara līdz vēlam rudenim uz viena auga zied dažādu krāsu ziedi. “Vakaros smaržo. Var tāpat kā dālijas pārziemināt , un ar katru gadu augs aizvien lielāks,” pastāstīja T.Ozola un piebilda, ka starp dažādām monardām tagad var iegādāties ar citronu monardu. Tās ziedus var izmantot tējai.
Rodohitons ir asinssarkans viengadīgs vīteņaugs, porcelānpuķe zied dažādu krāsu zvanveida ziediņiem. Katrai puķei, vai jaunumam vai gadu desmitus zināmajai, savs skaistums. Kāda amatiete vien piebilda, ka nav iespējams atcerēties visu to puķu nosaukumus, kuras gribētos izaudzēt.
Amatietes vēl pārsprieda, ka eņģeļtaures pirms gadiem mēģinājušas audzēt daudzas, bet vasarās tās smaržo vairs vien pie dažām mājām. Pārziemināt pārāk sarežģīti. Savulaik populārs telpaugs bijis ziloņkāja jeb pudeļkoks, mēģināts audzēt arī kafijkoku.
Jāpamēģina. Katrai puķu kopējai saprašanās ar vieniem au- giem labāka, ar citiem kaut kas nesaskan. Bet kur lielāks prieks, kad dārzs ziedos! “Modē ir visdažādāko pļavu puķu maisījumi. Var uzrušināt zālienu un sasēt, iespiežot sēkliņas zemē. Var sēt sastrādātā zemē, klāt pievienot zāliena sēklas. Tikai nedrīkst sasēt par biezu, jo katram au- gam vajag telpu,” pastāsīja T.Ozola.
Komentāri