Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Sēklu paciņas vēsta par pavasari

Sarmīte Feldmane
14:04
12.02.2024
94
Seklas

Ziema daždien atkāpjas, tad atkal atgriežas, bet ne vienam vien mazdārziņa saimniekam jau domas ir dārzā. Tiek plānots un vētīts, ko sēt, ko stādīt, ko mazāk, ko vairāk, kas galdam, kas skaistumam.

Vairāk nekā desmit interesenti tikās Amatas kultūras namā, lai ar pazīstamā sēklu veikala  “Taņas sēklas un ziedi” saimnieci, dārznieci Taņu Ozolu runātu par jaunām šķirnēm un dalītos pieredzē.

Lai izaugtu laba raža

“Katru pavasari mazdārziņu saimnieki prasa, kas jauns. Bet bieži vien tas, kas vienam jaunums, citam zināms, jau vairākus gadus audzē tieši šo šķirni. Protams, ir arī mode, kad kādas puķes vai kādas šķirnes dārzeņi ir vairāk iecienīti nekā citi,” uzsākot sarunu, sacīja T.Ozola.

Plaša diskusija raisījās par profesionālajām    sēklām. Ja paciņā četras tomātu sēkliņas, vai var būt drošs, ka visas uzdīgs. T.Ozola skaidroja, ka profesionālās sēklas ir jaunas šķirnes, ražīgākas.    “Kaut vai ziedkāposti – jaunās šķirnes veido skaistas galviņas, nevis izaug daudz lapu, tāpat ir ar kāpostiem, ” bilda T.Ozola.

Aizvien populārāka kļūst dārzeņu grilēšana, tāpēc iecienītāki krāsaini dārzeņi. Balti, violeti, oranži burkāni, baltas, oranžas, sarkanas ar baltiem galiem bietes, ziedkāposti ir arī sarkani un dzelteni, bet Briseles kāposti sarkani. Amatietes    pārsprieda, ka noteikti jāiesēj baltas un oranžas bietes, jo mazbērniem sarkanās zupā nepatīk.“Rudenī, ciemos ejot, var izgatavot burkānu pušķi – dažādu krāsu burkāni un vidū    sīpols, saim­niece noteikti būs priecīga,” pieredzē padalījās Taiga Krū­miņa. Kā izdevīgāk sēt burkānus    – sēklas uz lentes vai mēģināt, cik reti vien var? “Ja sēklas uz lentes, zemē jāliek, kad tā mitra, un jārēķinās, ka sēklām jāsadīgst un lentei jāsadalās, tātad uzdīgs vēlāk.

Kā izaudzēt kāpostus un ziedkāpostus, lai kukaiņi neapskādē? Pieredze vienkārša – jāaudzē tikai zem plēves. Pēdējos gados ne viens vien izmēģina izaudzēt arbūzus un melones. Amatietes pārliecinājušās, ka visvienkāršāk komposta kaudzē, kas pārklāta ar plēvi. Tur augam silti, arī mitrums saglabājas. Sarunā izrādījās, ka ar arbūziem ir arī cita problēma, grūti pateikt, kad tie gatavi. Piesitot jāiemācās atpazīt dobjā skaņa. Taču ražu var saglabāt pat līdz Ziemassvētkiem.

Ķirbju sēklu izvēle liela, raža der gan marinēšanai, gan biezzupām, gan garšīgi kā kārums. “Gribētu sadabūt senāk audzēto ķirbju sēklas. Tie bija vislabākie marinēšanai, vairs nav ar tādu garšu,” bilda Aleksandra Frei­valde, bet citas sarunas dalībnieces pastāstīja, kādus ķirbjus audzē, ka ir arī marinēšanai. T.Ozola gan piebilda, ka veco šķirņu ķirbji tagad     vairs nebūs tādi, kādi bija kādreiz. Ja blakus auguši kabači, gurķi, tie noteikti ietekmējuši augu.

Pierasts, ka redīsus var izaudzēt tikai agrā pavasarī un rudenī, tagad ir arī šķirnes, kuras izaug pat karstā vasarā. Par tomātiem amatietes bija vienisprātis, to šķirņu ir tik daudz, ka katrai jāaudzē tie, kas garšo, un katru pavasari vērts    pamēģināt kādu jaunu. Sēklu tirgotāji padomājuši, lai audzētājiem lielākas iespēju, – var    nopirkt paciņā piecas sēkliņas, no katras izaugs citas krāsas tomāti.

Amatietes arī padalījās pieredzē, ko redzējušas internetā un izmēģinājušas. Ne viss izdevies.    Vairākas nolēma šovasar izaudzēt    mamordiku. To sauc arī par balzama bumbieri un rūgto meloni. Dārzenis ir kaut kas starp gurķi un kabaci, bet ir piederīgs ķirbju dzimtai. To izmanto kā kabaci, garša gan nav kā kabacim, ar asumiņu. Vērts pamēģināt izaudzēt dolomīta gurķus, no kuriem var iegūt divas ražas.

Ziedi krāsu daudzveidībā

Mazdārziņos, pie mājām puķu dobes katru vasaru kļūst aizvien krāšņākas.  Lai gan daudzgadīgās puķes audzēt izdevīgāk, tās zied vien neilgi, tādēļ acu priekam blakus vajag kādu viengadīgo. “Viengadīgām puķēm vērts audzēt stādus. Kamēr tie aug, var izdomāt, kur stādīt,    kur kas iederas, kur labi jutīsies un izskatīsies garš augs, kur zems,” sacīja T.Ozola un atgādināja, ka jārēķinās, kāda vieta kuram augam labāk patīk.

Daudzām labi pazīstamām puķēm selekcionāri rada aizvien jaunas šķirnes. Skaistas dārzā būs kosmejas ar pildītiem, lieliem ziediem, kaktusziedu cinijas, īlenlapu salmenes, saulespuķu klāsts aizvien papildinās. “Ei­hinācija tagad modes puķe. Ir, kas veido kolekcijas. Daudzi grib pildītās sarkanās, tās ir diezgan cimperlīgas. Labāk pirkt jaunstādus, ne sēt,” ieteica dārzniece un atzina – jārēķinās, ka ne visi stādi pārziemo.

Interesanta ir parastā kaulsēk-le. Tai ir nokarenas ziedkopu skaras, uz kurām izkārtoti mazi, dzelteni ziediņi. Sēklas atgādina ūdens lāsītes. No sēklām var veidot    rotas, arī rožukroņus. Se­lekcionāri radījuši magones, kuru galviņai apkārt veidojas vairākas mazas.

“Sarkanais rīss kā akcents labi izskatīsies pie skujeņiem,” bilda T.Ozola un pastāstīja, ka pavasarī tas var apsalt, bet nav jāuztraucas, vajag vien apgriezt, tas ataugs.

Katrā dārzā noteikti skaisti izskatīsies  mirabilis jeb Peru brīnumpuķe.      No pavasara līdz vēlam rudenim uz viena auga zied dažādu krāsu ziedi. “Vakaros smaržo. Var tāpat kā dālijas pārziemināt , un ar katru gadu augs aizvien lielāks,” pastāstīja T.Ozola un piebilda, ka starp dažādām monardām tagad var iegādāties ar citronu monardu. Tās ziedus var izmantot tējai.

Rodohitons ir asinssarkans viengadīgs vīteņaugs, porcelānpuķe    zied dažādu krāsu zvanveida ziediņiem. Katrai puķei, vai jaunumam vai gadu desmitus zināmajai, savs skaistums. Kāda amatiete vien piebilda, ka nav iespējams atcerēties visu to puķu nosaukumus, kuras gribētos izaudzēt.

Amatietes vēl pārsprieda, ka eņģeļtaures pirms gadiem mēģinājušas audzēt daudzas, bet vasarās tās smaržo vairs vien pie dažām mājām. Pārziemināt pārāk sarežģīti. Savulaik populārs telp­augs bijis ziloņkāja jeb pudeļkoks, mēģināts audzēt arī kafijkoku.

Jāpamēģina. Katrai puķu kopējai saprašanās ar vieniem au- giem labāka, ar citiem kaut kas nesaskan. Bet kur lielāks prieks, kad dārzs ziedos!  “Modē ir visdažādāko pļavu puķu maisījumi. Var uzrušināt zālienu un sasēt, iespiežot sēkliņas zemē.    Var sēt sastrādātā zemē, klāt pievienot zāliena sēklas. Tikai nedrīkst sasēt par biezu, jo katram au- gam vajag telpu,” pastāsīja T.Ozola.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
21

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
138

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
397
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi