Valmieras teātra durvis skatītājiem ir slēgtas jau kopš novembra, tomēr rosība teātrī nav rimusi ne mirkli.
Nemitīgi notiek aktīvs un radošs darbs, un kopš atkārtotā ārkārtējā stāvokļa sākuma izsludināšanas Valmieras teātrī sagatavoti jau pieci jauniestudējumi – versija par Migela de Servantesa “Donu Kihotu”, Tenesija Viljamsa “Ilgu tramvajs”, Leldes Stumbres “Nākošpavasar”, Deivida Lindsija-Ebēra “Labie cilvēki” un Artūra Dīča “Meklētāji”.
Marta Cekule, Valmieras drāmas teātra sabiedrisko attiecību un reklāmas speciāliste, sarunā ar “Druvu” atzina, ka aktieri un izrādes gaida tikšanās mirkli ar savu auditoriju, jo bez skatītāja izrādei ir grūti piedzimt. “Izrādes skaistums ir enerģijas apmaiņa,” teic M.Cekule.
M.Cekule atklāja, ka pandēmijas radītās krīzes dēļ nevienam darbiniekam nav nācies uzteikt darbu, turklāt pagājušajā gadā tika papildināts aktieru štats ar sešiem Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Valmieras teātra aktieru kursa jaunajiem talantiem.
Uz jautājumu, vai Valmieras teātris darbības nodrošināšanai pandēmijas laikā ir saņēmis kādu atbalstu, sabiedrisko attiecību speciāliste skaidro: “Vasarā tika saņemts atbalsts no valsts, tāpēc pagājušajā gadā varējām atļauties jauniestudējumus un rādīt izrādes tikai 30-40% piepildītās zālēs, kā tika noteikts epidemioloģiskās drošības kritērijos. Tagad valsts piešķīruma apmēru vēl tikai gaidām, tas dos iespēju veidot jauniestudējumus un pilnvērtīgāk sagatavoties viesizrādēm.”
Pieci sezonas jauniestudējumi ik pa laikam tiek mēģināti, lai brīdī, kad teātri tiks vērti skatītājiem, Valmieras teātris nebūtu pazaudējis profesionalitāti un radošumu.
Viens no jauniestudējumiem ir pēc Migela de Servantesa romāna motīviem veidotais “Dons Kihots” Viestura Roziņa režijā. Tā ir kā piedzīvojumu spēle, kas adresēta skolēniem no 14 gadu vecuma. Protams, arī pieaugušajiem būs interesanti sekot līdzi Dona Kihota un Sančo Pansas daudzpusīgajam stāstam.
Vienu no slavenākajām Tenesija Viljamsa lugām “Ilgu tramvajs” iestudējis Edmunds Freibergs. Tā ir drāma par sievieti, kura dzīvē zaudējusi visu, vēl cer atrast patvērumu pie māsas. Tas ir aizkustinošs stāsts, kurā uzsvērta māsu mīlestība, bet nespēja pretoties liktenim.
Valmieras teātra repertuārā atgriezusies (pēc Māras Ķimeles versijas 1988. gadā) Leldes Stumbres luga “Nākošpavasar” Toma Treiņa interpretācijā. Stāsta centrā ir divi jauni, tikko augstskolu beiguši rīdzinieki –filologs un mākslas zinātniece, kuri savas īstās vietas meklējumos no Rīgas pārceļas uz dzīvi laukos ar apņēmību dzīvot saskaņā ar dabu. Tomēr drīz vien realitāte laukos neatbilst tam, kā viņi to bija iztēlojušies, un notikumi, kas seko viens pēc otra, kļūst par pārbaudījumu abu attiecībām un aicinājumam sekot dzīves sapnim.
Inese Mičule izvēlējusies turpināt pētīt tēmu par labo cilvēkā, iestudējot amerikāņu dramaturga Deivida Lindsija-Ebēra lugu “Labie cilvēki”. Tas ir drāmas cienīgs stāsts par jaunu sievieti, varētu teikt, arī sava veida versija par Forestu Gampu, kura naivais un labticīgais dzīves skatījums un ētiskie ideāli liks skatītājam pārvērtēt savas komforta robežas.
Savukārt jaunāko iekšējo pirmizrādi piedzīvojis Valmieras teātra aktieru kursa diplomdarbs – “Meklētāji”, kura režisore ir Indra Roga. Lugu īpaši Valmieras kursa aktieriem radījis dramaturgs Artūrs Dīcis. Stāsts risinās Rīgas dzīvoklī. Pieci jaunieši meklē savu dzīves jēgu, kas noved pie absurdām rīcībām. Izaicinoša un traka izrāde, kura mēģina runāt šī brīža jauniešu valodā, lai caur lamām un maiguma alkām ietiektos laikmeta un cilvēka būtībā.
Kaut gan vēl nav zināms, kad izrādes varēs baudīt skatītāji, Valmieras teātris cer, ka satikšanās būs lieli svētki gan aktieriem, gan auditorijai. “Esam izmēģinājuši spēlēt izrādi tiešraidē, bet nekas tomēr nespēj aizstāt pārdzīvojumu un enerģijas apmaiņu, kas notiek, māksliniekiem satiekoties ar skatītājiem klātienē. Tāpēc turpinām būt optimisti un gatavojamies klātienes tikšanās reizēm,” stāsta M.Cekule.
Teātra direktore Evita Sniedze: “Teātrī vairāk nekā citās darbavietās ir svarīgi uzturēt procesa sajūtu, atmosfēru un radošumu, lai mākslinieki nezaudētu profesionalitāti. Turklāt, man liekas būtiski uzturēt sajūtu, ka “ārā nav kara” un teātris var strādāt un ir vajadzīgs par spīti visam. Šajā sezonā tapušajās izrādēs – visās ir brīnišķīgi, pat pārsteidzoši aktierdarbi, un mēs ļoti gaidām to brīdi, kad skatītāji varēs tos pieredzēt un izbaudīt kopā ar mums. Ļoti lepojos ar savu komandu un tās darbu šajā sezonā.”
Sabiedrisko attiecību un reklāmas speciāliste atklāja, ka Valmieras drāmas teātra darbu šovasar ietekmēs arī plānotā teātra ēkas Lāčplēša ielā pārbūve un fasādes atjaunošana, lai paaugstinātu celtnes energoefektivitāti. “Šī iemesla dēļ tiks pagarināta izrāžu sezona, cerot, ka vismaz jūnijā varēs kaut nelielam skatītāju skaitam spēlēt izrādes klātienē iekštelpās. Jebkurā gadījumā jūnijā, ja tiks atļauti pasākumi tikai ārtelpās, mēs izrādi “Inišmoras leitnants” rādīsim brīvdabā,” teic M.Cekule.
Viņa arī norāda, ka, sākoties nākamajai sezonai, Lielā zāle apmeklētājiem nebūs pieejama pārbūves dēļ. Esot panākta vienošanās ar Dailes teātri, ka reizi nedēļā varētu būt iespēja spēlēt Rīgā uz lielās skatuves. M.Cekule arī min, ja situācija valstī atļaus, Valmieras teātris biežāk plāno doties viesizrādēs.
Kā jau tika minēts, radošais process teātrī neapstājas ne mirkli, patlaban top vēl viens diplomdarbs – Kultūras akadēmijas režijas studente Ilze Bloka Māras Ķimeles vadībā iestudē Māras Zālītes lugu “Dzīvais ūdens”, mēģinājumus ar aktieriem sācis Dž. Dž. Džilindžers, kas veido izrādi amerikāņu autora Treisija Letsa darbam “Osedžas zeme”. Tāpat šosezon vēl plānots iestudēt Reiņa Botera dokumentālas variācijas par citādajiem mums līdzās un Vara Braslas un Alvja Lapiņa tandēma radīto darbu par Emīlu Dārziņu.
Komentāri