Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Ražu dod gandrīz divi tūkstoši arbūzu stādu

Kristīne Lāce
17:33
06.09.2021
449
Arbuzi 1

Arbūzu audzēšana arī mūsu īsajās un ne pārāk saulainajās vasarās nav jaunums, taču lielākoties tos audzē pašu priekam un interesei, bet Ruanda Dembovska Veselavas pagastā šovasar saldo un atspirdzinošo augli stādīja jau gandrīz kā biznesa kultūru.

Maija sākumā Ruanda siltumnīcā kūdras podiņos iesējusi 2500 sēklu, uz lauka esot sanācis izstādīt apmēram 1700 stādu. Pirktas sēklas, kas domātas profesionālajai audzēšanai un kurām ir īsāks veģetācijas periods. “Mūsu vasaras ir tādas, kādas tās ir, bet arbūzam nepieciešams pēc iespējas vairāk saulainu dienu. Šogad man ir iesācēju veiksme,” smejoties paskaidro Ruanda. “Iestā­dījām piecas arbūzu šķirnes: ‘Crimstar’, ‘Bedouin’, ‘Roman­za’, ‘Moro’ un ‘Morgan’. Savs saldumiņš ir katrai. ‘Moro’ miziņa ir biezāka, bet mīkstums saldens. ‘Romanza’ un ‘Morgan’ ir lielaugļu šķirnes. Mans favorīts ir ‘Bedouin’ – vidēja izmēra arbūzs ar plānu miziņu un kraukšķīgu konsistenci, bet vīram patīk ‘Crim­star’ – skaits un apaļš. Kat­ram ģimenē garšo cita šķirne.”

Lai siltums turētos augsnē un stādus nenomāktu nezāles, lauks noklāts ar melno agroplēvi. Jū­lija karstums arbūziem paticis, arī sau­sums nav kaitējis. Pēc stādu izstādīšanas uz lauka tie laistīti tikai īsu brīdi. Sausuma periodā sak­ņu sistēma pati spējot atrast mitrumu, atklāj arbūzu audzētāja un pastāsta, ka lielajām ogām arī pēdējā augšanas posmā ūdens īsti neesot vajadzīgs. Jo mazāk mitruma to briešanas stadijā, jo arbūzs būšot saldāks.

Arbūzu audzēšanā iesaistījusies visa ģimene: vīrs, abi dēli un mazā meitiņa. “Kad griezām plēvēs caurumus un ar kannām no mājas vedām ūdeni, lai sākumā aplaistītu arbūzu stādus, maniem palīgiem nekas nepatika. Bet, kad vagās sāka veidoties skaistie bumbuļi, prieks bija patiesi neviltots un viss smagais darbs aizmirsās. Nu jau viņi gatavi manā trakajā lauksaimniecībā iesaistīties arī turpmāk,” smejoties stāsta Ru­anda.

Pirmais izaudzētais arbūzs pārdots 16.augustā. Vidēji viena arbūza svars ir pieci seši kilogrami, bet lielākais līdz šim novāktais svēris 11 kg. Šobrīd no lauka novākti jau aptuveni 800 kg ražas. Ruanda cer, ka agrās rudens salnas ies secen un līdz septembra vidum varēs vēl vākt un baudīt saldos augļus.

Ruanda, audzējot arbūzus, vērtē un pieraksta, kā uzvedas katra šķirne, kādas tās augšanas īpatnības konkrētajos apstākļos, kāda izturība pret slimībām un citas nianses. Viņa atzīst, ka šogad no izstādītajiem stādiem aptuveni 70% dod ražu, bet 30% aizgājuši bojā – daļai saknīti sabojājis drāts­tārps, daļa esot saslimuši.

Uz jautājumu, kur ieguvusi informāciju par arbūzu audzēšanu, audzētāja atklāj: “Izlasīju visu, kas pieejams interneta vidē. At­radu arbūzu audzētājus Latvijā un no viņu stāstītā veidoju savus pierakstus. Bet katram ir savs knifiņš, savs noslēpums, katrā vietā ir citi augšanas apstākļi, atšķirīgas augsnes. Arī šķirnes audzētāji izvēlas atšķirīgas. Viss katram pašam praktiski jāizmēģina.”

Rauandai dārza darbi patikuši vienmēr, kopš bērnības rušinājusies dobēs, savulaik pavairāk audzējusi zemenes, tad vairākus gadus strādājusi birojā Rīgā, bet nu atkal atgriezusies pie zemes. “Pēc kāda laika ofisa darbā sapratu, ka tas man neder. Vēlējos ko mainīt. Tā nonācu ar agronomiju saistītā uzņēmumā, kas atkal pietuvināja mani komunikācijai ar zemniekiem un videi, kas aizrauj,” stāsta Ruanda. Papildinot sacīto, viņa smaidot bilst: “Sa­pratu, ka jāaudzē tas, kas pašai šķiet interesants un ļoti garšo. Pilnīgi pārliecināta esmu par divām lietām – arbūziem un sparģeļiem.”

Ikdienā Ruanda nav zemniece, strādā algotu darbu, lauksaimniecību sauc par vaļasprieku. Šogad audzētas arī sviesta pupiņas, saldā kukurūza un melones. Nā­kamgad viņa ir apņēmības pilna savā laukā iestādīt arī sparģeļus un cer, ka laikapstākļi lutinās ar siltām un saulainām vasarām.

“Es parasti nevaru sagaidīt pavasari. Visas palodzes mājā ir nokrautas ar dēstu kastītēm. Tas man patiešām patīk! Esmu visu mūžu strādājusi ar pārdošanu sais­tītos uzņēmumos, bet neviens darbs nesniedz tādu prieku, kā aizvest savu arbūzu pircējam un redzēt pārsteigumu un prieku viņa sejā, sadzirdēt to patieso paldies. Tas ir ļoti, ļoti liels gandarījums,” sarunas nobeigumā teic arbūzu audzētāja Ruanda Dem­bovska.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
25

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
51

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
134

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
581

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi