Cēsniecei Modrai Bleikšai nav pa spēkam izkustināt izaugušo milzi. “Ko darīšu, nezinu,” saka Modra, rādot mazdārziņā izaugušo ķirbi. Ar smaidu saimniece atzīst, ka lielajai ogai ir gana raiba biogrāfija.
Pavasarī tirgū kāds vīrs tirgojis sagrieztu ķirbi. Modra palūgusi, lai pārdod piecas sēkliņas, viņš uzdāvinājis, bet Modra tomēr iedevusi desmit centus, jo citādi sēklas nedīgs.
“Uzdīga trīs. Viens stāds bija tāds necils. To ar visu podiņu – plastmasas trauciņu, kam nogriezts dibens, – kā pabērnu iemetu zaru kaudzē. Jau vasaras vidū no izredzētajiem ķirbjiem viens nokalta, otru noēda gliemeži,” par trīs brāļu ķirbju likteņiem stāsta cēsniece. Modra sāka laistīt ķirbi zaru kaudzē. Tas stiepās uz puķu dobes pusi, varenumā ņēmās trīs ogas. Cita par citu lielāka.
“Te ir rezultāts. Kaimiņš arī fotografēja, novērtēja, ka esot liels. Nav svērts,” atklāj Modra un piebilst, ka pagaidām vēl nezina, ko ar milzeni, ko pati nevar apkampt, darīs.
