Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Cēsnieki saimnieko Kurzemes muižā

Iveta Rozentāle
14:05
02.08.2021
65
Muiza1 1

Cēsnieki Kristiāna un Renārs Sproģi saimnieko vienā no skaistākajām Kurzemes pērlēm – Īvandes muižas kompleksā, kas nu iegūst jaunu elpu.

Daļa mūsu novadnieku par muižu vairāk ieinteresējās, kad Kristiāna Sproģe sociālajos tīklos aicināja ziedot muižai vecos traukus. Atsaucība bija ļoti liela, un ziedotājiem radās interese arī par pašu muižu.

Trauki stāstīs par laika ritumu

Kristiāna Sproģe teic: “Bieži vien dzirdēts, ka cilvēki vecās Rīgas porcelāna fabrikas un citus traukus, kuri ražoti PSRS laikā, izmet, sakot, ka šis mantojums viņiem nav vajadzīgs. Mums ar vīru savukārt visi šie trauki ir lielā vērtē. Nolēmām ielikt feisbukā tādu kā uzsaukumu: “Atdod muižai vecos traukus!”. Mūsu ierakstu pārpublicēja vairāk nekā 1200 cilvēku. Atsaucās cilvēki gan no Cēsīm un Raunas, gan Dau­­gavpils, Krāslavas, Liepājas, patiesībā no pilnīgi visiem Latvijas novadiem. Cilvēku vēlme dāvināt traukus mūs ļoti aizkustināja. Aizbraucot pie katra dāvinātāja, mūs gaidīja kāds jauks stāsts par trauku vēsturi un atmiņas par līdzcilvēkiem.”

Kristiāna stāsta, ka arī cēsnieku atsaucība bija liela, ap 30 cilvēku vēlējās dāvināt pusdienu un kafijas servīzes. Turklāt viņa piebilst: “No Raunas puses mūsu muižai ir tikuši divi Latvijas laika skapji, vairākas kafijas servīzes un pusdienu šķīvji. Cilvēki ir ļoti priecīgi, ka var dāvināt ģimenes traukus muižai. Tos žēl izmest, bet pašiem nav kur likt.
Muižai savukārt ļoti piestāv vēsture – un ne tikai šī greznā muižkungu laiku, bet arī ne tik senā mūsu Latvijas vēsture. Rīgas porcelāna rūpnīca ir bijusi Latvijas bagātība visos laikos, un esam pagodināti mūsu muižiņā uzglabāt tās relikvijas.”

Daļa trauku muižas kafejnīcā jau sākuši jaunu dzīvi, citi vēl tiek šķiroti un komplektēti, lai varētu izveidot ekspozīciju, kas ietilps muzejā, kurā būs senās lietas, kas asociējas ar Latviju un dzīves stilu iepriekšējos gadsimtos. Tāpēc muižā aizvien labprāt pieņem dažādu laiku liecības – mēbeles, grāmatas, īpaši tādas, kas izdotas Latvijā līdz 1950. gadam, un, tā kā iecerēts izveidot ekspozīciju, kas veltīta Ziemas­svētku un Jaunā gada svinēšanas tradīcijai, arī priekšmetus un apsveikumus par šo tematiku.

Starp Cēsīm un Īvandi

Renārs Sproģis par ceļu līdz Īvandes muižai teic: “Pirms gadiem četriem izlēmām, ka vēlamies savu dzīvi saistīt ar kādu kultūrvēstures mantojuma objektu. Toreiz pat iedomāties nevarējām, ka atrast apsaimniekošanai vēsturisku būvi būs tik ļoti sarežģīti. Pirmais, ko darījām, – izvētījām komercpiedāvājumus, atklājot, ka nopirkt vai iznomāt senu muižu, piemēram, Francijā, ir daudz lētāk nekā Latvijā. Lielākā daļa piedāvāto vēsturisko ēku ir katastrofālā stāvoklī, bet par graustiem tiek prasīta pasakaina summa – no 100 000 eiro līdz pat vairākiem miljoniem. Savukārt Francijas Kalvadosas reģionā labā stāvoklī esošu restaurētu muižu tobrīd varēja iegādāties par apmēram 200 000 eiro.

Tad izlēmām iet citu ceļu. Rakstījām pašvaldībām, ka vēlamies nomāt kādu senu kultūrvēstures ēku, vienalga: kalpu māju, kungu namu, dzirnavas, galvenais, lai ne mazāka par 600 m2. Sākām, protams, ar Cēsu rajonu, tad meklēšanu paplašinājām pa visu Vidzemi. Bija pašvaldības, kas laipni atsaucās un izrādīja pieejamos objektus, bija arī tādas, kas pat atbildēt uz vēstuli nevīžoja.
Paplašinot meklēšanas areālu, nonācām līdz Kurzemei. Ļoti atsaucīga izrādījās Kuldīgas novada pašvaldība, ar kuru arī tika noslēgta vienošanās par turpmāku muižas apsaimniekošanu.”
Pagaidām Sproģu ģimene sadala laiku starp Cēsīm un Īvandi, bet likumsakarīgs ir jautājums, vai līdz ar to ģimene domā par pārcelšanos no Vidzemes uz Kur­zemi, uz ko Renārs Sproģis atbild: “Par pārcelšanos uz Kur­zemi domājam ļoti nopietni, jo, lai apsaimniekotu un mēģinātu nopelnīt tādā objektā kā muiža, saimniekiem jādzīvo uz vietas. Ja būtu kas līdzvērtīgs Cēsu novadā vai Vidzemē, protams, priekšroku būtu devuši dzimtajai pusei.”

Atjaunot senatnes akcentus

Īvandes muiža atrodas brīnišķīgā vietā desmit kilometrus no Kuldīgas. Vietējiem muiža saistās ar skolas laiku un pēc tam ar daudzām jo daudzām nometnēm. Nometnes muižā notiek arvien, jo teritorijā ir stadions, sporta laukums, atbilstoša infrastruktūra. Tomēr tagad muiža sāk jaunu stāstu. Savulaik muižas dienvidu galā ir bijis ziemas dārzs un putnu istaba, tāpēc Sproģu ģimene vēlas atspoguļot muižas patieso burvību un senatnīgo būtību, to iedzīvinot ar eksotisko putnu dārzu, putnu dzirdinātavām ābeļdārzā, kā arī bagātinot ar trušu dārzu. Senajā staļļa ēkā izrādīta multimediālā izstāde “Dzīvās gleznas”, ko cēsnieki varēja skatīt arī Cēsīs, kā arī ieviesti moderni akcenti – te izveidots Kurzemē lielākais elektroauto parks pašiem mazākajiem.

Īvandes muižas komplekss ir celts neoklasicisma stilā ar askētisku galveno fasādi un romantizētu, greznāku parka fasādi. Četras no septiņām ēkām saglabājušās līdz mūsdienām: klēts, stallis, vecā un jaunā kungu māja. Vissenākā ir klēts, tās būvniecība datējama ar 18. gadsimta sākumu. Vēsturiski Īvandes muiža ir senās baronu Heikingu dzimtas mājvieta. Lai gan muiža cietusi 1905. gada nemieros – kungu māja pilnībā nodedzināta, Edgara fon Heikinga valdīšanas laikā 1912. – 1913. gadā ēka atjaunota un veikti plaši, tiem laikiem moderni labiekārtošanas darbi. Tad ierīkota centrālapkure un ūdensvads, izveidoti iekštelpu elementi – sienu paneļi, iebūvētie koka soli, koka kāpnes, parketa un flīžu grīdas, āderētas durvis un logi, kas saglabājuši autentiskumu līdz mūsdienām. Tas redzams Baltajā zālē, kas ir muižas centrālā vieta, Sarkanajā zālē, kur kādreiz pusdienoja muižnieka ģimene, Ka­­­mī­­­nzālē, kur notika vakarēšana, kā arī Kolonnu zālē. Kungu mājā ir ļoti plašs pagrabs, kurā bija arī maizes krāsns. Sproģi domā par šīs vietas iedzīvināšanu, kā vienu no iespējām izskatot dabīgu produktu ražošanu veselības atjaunošanai un uzturēšanai.

Muižu ieskauj parks ar dīķiem un vairākiem dižkokiem, viens no tiem ir Baltijā lielākā baltegle – 32 metrus augsta un apkārtmērā četri metri.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
67

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
60

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
49

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi