Pašvaldību likumā noteikts, ka vietvaras autonomā funkcija ir sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu. Tāpat arī gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību; veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu; saskaņā ar paš­valdības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi. Būtiski, ka pašvaldība savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi īstenot iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tās nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi. Tas, cik aktīva un veiksmīga ir uzņēmējdarbība, nosaka novada attīstības iespējas. Pašvaldība tieši nedrīkst finansēt uzņēmējdarbību, tās uzdevums radīt vidi, apstākļus, lai uzņēmēji gribētu strādāt tieši šajā pilsētā vai pagastā.

Pašvaldība ir atbalsts

Smiltenes novada paš­valdības pamatbudžetā ekonomiskajiem izdevumiem paredzēti 12% jeb 5 869 548 eiro (2025. gadā —3 593 837 eiro). “Pašvaldība ir ieinteresēta uzņēmējdarbības izaugsmē un, izmantojot iespējas, atbalstām uzņēmējus,” saka domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis un uzsver, ka katram uzņēmējam ir savas vajadzības un problēmas, kuras var palīdzēt atrisināt.

“Kādam nepieciešama publicitāte, citam informācija, cits vēlas paplašināties un nepieciešama teritorija. Pašvaldība ne uzreiz var palīdzēt, bet, zinot uzņēmēju vajadzības, varam plānot infrastruktūras izbūvi. Uzņēmējiem nepieciešams ūdens un kanalizācijas nodrošinājums, sakārtoti ceļi, ielas,” atgādina novada vadītājs. E. La­banovskis vērtē, ka tāpat kā citos novados, arī Smiltenes teritorijas plānojumā ir iezīmētas industriālās teritorijas. Par tām uzņēmēju interese ir ļoti maza, pēdējā gadā neviens nav runājis, ka gribētu savu uzņēmējdarbību attīstīt kādā no šiem piedāvājumiem.

“Ražotnes attīstās uz iepriekšējās bāzes. Tādiem industriāliem parkiem kā Valmierā blakus novados neredzu nākotni. Kāpēc uzņēmējam veidot ražotni Raunā vai Apē, atbildes nav,” pārdomās dalās E. La­banovskis un piebilst, ka Saeimā tiek skatīts “Latvijas Austrumu teritorijas attīstības likums” un ka Latvijas austrumu teritorijā līdzās Latgales plānošanas reģionam un Alūksnes novadam   plānots iekļaut arī Valkas, Smiltenes, Gulbenes un Madonas novadu. Uzņēmējiem varbūt būs kādas nodokļu atlaides, kā pierobežai, pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Šī gada budžetā uzņēmējdarbības teritorijas paplašināšanai Smiltenes pilsētā un ielu sakārtošanai atvēlēti 1 955 609 eiro.

Novada vadītājs uzsver, ka uzņēmējiem lielākā problēma ir mājokļu pieejamība darbiniekiem. Patlaban Smiltenē top 30 dzīvokļu māja, un pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Pašvaldība turpina sarunas ar attīstītājiem par vēl kāda dzīvojamā nama būvniecību.

Sadarbībai atvērti

Smiltenes novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas vadītāja Santa Sinka uzsver, ka novada attīstībā būtiska ir pašvaldības un uzņēmēju sadarbība.

“Cenšamies iziet no kabinetiem un doties pie uzņēmējiem. Pašvaldības darbinieki, aicinot līdzi arī ikvienu uzņēmēju, apmeklē lielās un mazās ražotnes. Būtiski, ka uzņēmēji atver durvis, parāda savu ikdienu. Tad ir sarunas par problēmām, to risinājumiem, par infrastruktūru, darbaspēka pieejamību, investīciju vidi, sadarbību un novada attīstības perspektīvām. Šāda pieredzes apmaiņa ir ļoti noderīga, uzņēmēji to novērtē. Viņu viedoklis ir svarīgs pašvaldībai,” stāsta S. Sinka.

Uzņēmējdarbības dialoga pasākumu ciklā “Ciemos pie Smiltenes novada uzņēmēja” pabūts SIA “Artex Latvia”, kura produkcija nonāk pasaules aviācijas, autobūves un sabiedriskā transporta industrijā, ceļu un tiltu būves uzņēmumā SIA “ACBR”, SIA “Firma Mada­ra 89” loģistikas centrā, kokapstrādes ražotnē SIA “LV Timber” un citos. “Interesanta bija uzņēmēju tikšanās Smiltenes tehnikumā. Jauniešiem ir savas vēlmes, uzņēmējiem nepieciešami profesionāli darbinieki. Tik­ša­nās laikā radās ideja par Jauniešu darba biržu. Tā daudziem bija pirmā iespēja neformālā gaisotnē satikt potenciālos darba devējus, uzdot jautājumus un iegūt vērtīgus kontaktus nākotnei, prakses vietas,” pastāsta pašvaldības nodaļas vadītāja un piebilst, ka kāda jaunieša mamma, kura bija atnākusi līdz dēlam, todien sarunāja sev darbu kādā uzņēmumā.

“Meklējam dažādas iespējas, gan kā atbalstīt uzņēmējus, gan palīdzēt ar informāciju, tiem, kuri domā par uzņēmējdarbību, rast iespēju mācīties,” teic S. Sinka. Pašvaldība Vid­zemes Augstskolas rīkotajā mācību ciklā “Biznesa laboratorija 2026” deviņiem novadniekiem finansēja iespēju apgūt uzņēmējdarbības pamatus. Viņi varēja attīstīt savas biznesa idejas, iegūt praktiskas zināšanas un mentoru atbalstu. Vairāki jaunie uzņēmēji pēc tam piedalījās konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā”, lai idejas īstenošanai saņemtu pašvaldības līdzfinansējumu. Šogad konkursā atbalstu guva sešas no 23 iesniegtajām idejām un tika sadalīti 20 tūkstoši eiro.   

“Novada uzņēmēji novērtējuši, ka Smiltenē pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reģionālā pārstāvniecība. Ar pašvaldības rosinājumu notiek diskusijas par uzņēmējdarbības attīstību. Vērtīga bija diskusija par birokrātijas mazināšanu un procesu efektivizāciju, ko rīkojām kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģiona nodaļu,” pastāsta S. Sinka un uzsver, ka uzņēmējiem ir būtiski satikties un runāt ne tikai par ikdienu, bet arī būt kopā svinīgā gaisotnē ikgadējās pasākumā “Gada balva uzņēmējdarbībā”.

Kad jāiesniedz platībmaksājumu pieteikumi Lauku atbalsta dienestā, pašvaldības speciālisti dodas uz pagastiem un palīdz lauksaimniekiem tos sagatavot. “Senioriem šāds atbalsts ir nepieciešams,” uzsver S. Sinka un piebilst, lai palīdzētu, svarīgi ir saprast vajadzības.

Ik mēnesi tiek sagatavota novada uzņēmējdarbības aktualitāšu ziņu lapa. Tajā apkopota informācija par jaunumiem dažādās nozarēs, gaidāmajiem pasākumiem, infrastruktūras attīstību un pašvaldības izsolēm. Saziņai papildināta uzņēmēju datu bāze.

“Novadā strādā dažādi uzņēmēji, un katram ir sava vieta, lai teritorija attīstītos. Tūrisma uzņēmēji ir tādi paši kā citi, bet viņu darbība varbūt ir vairāk redzama. Smiltene tūristiem nav galamērķis kā Sigulda, Cēsis vai Alūksne, bet mums ir brīnišķīga daba, kuru var iepazīt ar velosipēdiem, laivām, kājām. Forumā “Lēnā tūrisma attīstības iespējas Smiltenes novadā” apspriedām sadarbības iespējas. Disku­tējām,” pastāsta S. Sinka. Šī gada jaunums ir pārgājieni katrā novada pagastā. “Raunas baltais miers un zaļais siers” ieinteresēja 270 cilvēkus. Marķētos maršrutus tagad izmanto Raunas viesi. Izveidota mājaslapa visit.smiltene.lv, izdotas kartes un pastkartes, tiek uzstādīti informatīvie stendi, sagatavotas informatīvās ziņu lapas tūrisma uzņēmējiem.

“Tūrismā būtiska ir atvērtība un sadarbība,” atgādina pašvaldības nodaļas vadītāja un uzsver, ka vietvaras speciālisti gatavo materiālus par tūrisma iespējām novadā, tos izplata sociālajos medijos.

Katra pieredze noder

Kārtējā pasākumā “Ciemos pie Smiltenes novada uzņēmēja” novadnieki apmeklēja “Siera ražotni” Raunā. Saimnieki Zane un Ilmārs Ceriņi atklāti stāstīja par 20 gadiem uzņēmējdarbībā, par kļūdām un veiksmēm.

“Plāni ir visu laiku, bet saprotu, ka viss tik ātri nenotiek,” sacīja Ilmārs. Nesen blakus ražotnei no pašvaldības iegādāts neliels zemes gabals, tas sakopts. Pirms tam tur bija “Latvenergo” elektromāja, kuru īpašnieks gribēja nojaukt, bet uzņēmējs zina, kā to izmantot.

“Kad ir grūtības, tās atrisina un iet tālāk. Krīzes ieslēdz smadzenes,” stāstot, kā no zaļā siera ražošanas, sortiments paplašinājies ar gī sviestu, beramo sieru, knapsieriņiem un makaroniem,” teica Ilmārs, bet Zane uzsvēra, ka visu dara paši, meklē aizvien jaunas iespējas, stāsta par sevi. Vairākkārt uzņēmēji atzina: “Citi mums neticēja, mēs ticējām.” Arī idejai par pašapkalpošanās veikalu, kura izveide attaisnojusies.

“Siera ražotnē” tapušie produkti nopērkami ap 150 veikalos Latvijā, Ilmārs regulāri sastopams dažādos tirdziņos, lai atgādinātu par uzņēmumā tapušo produkciju. Zaļo sieru Eiropā ražo tikai Raunā un vēl kādā pavisam mazā siernīcā Šveicē, taču par sevi ir jāatgādina. Ražotnē uzņem arī tūristus.

“Raunā pietrūkst tūrisma informācijas centra, savas mājaslapas, esam palikuši ēnā, jo Rauna piedāvājumā kā vieta nav atrodama, tā jāmeklē Smiltenes novadā. Pagastā pietrūkst mazo ražotāju. Tūristiem patīk izmest loku pa Raunu un kaut ko nobaudīt,” situāciju raksturoja raunēnietis un uzsvēra, ka ir svarīgi stāstīt par sevi un katra informācija, ko tālāk nodod pašvaldība, ir ļoti noderīga.

“Ikdienā strādājam katrs savā nozarē, prieks uzņemt citus un pašvaldības speciālistus. Veiksme vai neveiksme liek uz daudz ko paskatīties no citas puses,” uzsvēra I. Ceriņš. Viņam piekrita Gaujienas pagasta SIA “Very Berry” pārstāve Ilva Tuča: “Problēmas uzņēmējiem līdzīgas, iepazīstamies un var veidoties sadarbība, neesam konkurenti, bet partneri, katrs padoms noder. Šis pasākums ir iespēja pastāstīt par sevi. Mums jābūt redzamiem un dzirdamiem, jāspēj pielāgoties klientiem, tikai tā var attīstīties. Protams, katram jārēķinās ar sava uzņēmuma atrašanās vietu.”

Drustēnietis “Dzilnu darinājumi” saimnieks Guntis Jarohovičs atzinīgi novērtēja novada tūrisma uzņēmēju ciemošanos Drustos. “Sadarbo­jamies, jauni kontakti ir svarīgi, bet būtiskākais, ko pats izdari,” teica G. Jarohovičs.

S. Sinka uzsver, ka pašvaldība meklē aizvien jaunus veidus un iespējas, kā atbalstīt uzņēmējus. Būtiska ir arī katra paša ieinteresētība.