Arvien vairāk plašsaziņas līdzekļos lasām līdzīgus paziņojumus šim: “Latgalē nokrituši divi bezpilota lidaparāti, Latvijas Televīzijai apstiprina Latvijas armija. Nokrišanas vieta netiek precizēta, bet šūnu apraides paziņojums par Latvijas gaisa telpas apdraudējumu ir aktīvs Balvu, Ludzas un Rēzeknes novadā.

Paziņojumā medijiem NBS norāda, ka Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. NBS atgādina: kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lid­aparāts, ir iespējama. Meklējiet patvērumu telpās, aizveriet logus un durvis. Ja pamanāt zemu lidojošu, aizdomīgu vai bīstamu objektu, netuvojieties tam un zvaniet 112.”

Tādu notikumu dēļ Latvijas aizsardzības sistēmas nākas uzturēt pastāvīgā gatavībā. Var teikt, ka tieši dronu dēļ tikko atkāpās Latvijas aizsardzības ministrs. “Laikā, kad Latvija saskaras ar nopietniem ģeopolitiskiem drošības izaicinājumiem, aizsardzības nozares vadībā nepieciešama profesionāla un kompetenta vadība, kam Latvijas sabiedrība un nozare uzticas,” norādījusi premjere Evika Siliņa.

Ir pilnīgi skaidrs, ka nesenie gadījumi ar dronu ielidošanu no agresorvalsts Latvijas teritorijā nav pēdējie, par ko dzirdam. Bezpilota lidaparāti ieņem arvien lielāku nozīmi dažādās jomās, par to liecina arī “Druvas” apkopotā informācija.

Joma, kas uzņem apgriezienus

Zemessardzes 27. kājnieku bataljona bezpilota lidaparātu (BPL) projekta koordinators virsleitnants Gatis Smiltiņš par lidošanu un droniem interesējas jau vairāk nekā desmit gadu: “Man patīk skatīties uz pasauli no augšas. Kādā brīdī sapratu, ka manas ģimenes labklājība un drošība ir stabilākas, ja stāvu uz zemes un “lidoju”, skatoties kamerā, nevis pats plivinos pa gaisu. Ukrainas notikumi parādīja, ka varu savu interesi realizēt arī valsts aizsardzības labā.”

Runājot par BPL spējas attīstību savā bataljonā, Gatis nekautrējoties atzīst, ka dronu joma jau pāris gadu uzņem apgriezienus un visspilgtāk to varēja novērot pēc 2022. gada Krie­vijas iebrukuma Ukrainā: “Lai veiksmīgi darbotos ar dažādām tehnoloģijām, piemēram, droniem, sakariem, ir nepieciešami gudri cilvēki. Mijiedarbība ar šādiem inteliģentiem, dzimteni mīlošiem cilvēkiem man sniedz milzīgu emocionālu gandarījumu un ir galvenā motivācija atrasties Zemessardzē.

Uzskatu, ka mūsu bataljons BPL jomā ir labi attīstīts. Pat­laban zemessargu interese ir ļoti augsta. Tas lielā mērā, pateicoties tieši bezpilota lidaparātu jeb dronu entuziastiem, kas šajā nozarē ir ieguldījuši lielu enerģiju. Personāls ir gatavs vēl lielākam dronu apjomam, interese aug katru dienu. Pēc Ukrainas pieredzes cilvēki redz, cik daudz var paveikt droni, tāpēc palielinās arī zemessargu interese par šo spēju. Viņi saskata tajā iespēju labāk pasargāt savu dzīvību, būt gana noderīgiem un efektīviem pretinieku iznīcināšanā, nenonākot tiešā fiziskā kontaktā. Mēs esam un paliekam kājnieki, bet distances ar pretinieku, pateicoties droniem, palielinās. Kāj­nieks pretējās puses kājnieku vairs neredz, tur darbojas droni, bet kājnieki kontrolē vidi, kurā darbojas dronu speciālisti.”

Virsleitnants vērš uzmanību, ka arī BPL speciālistam ir jābūt fiziski attīstītam, laužot mītu, ka dronu speciālists tikai spaida drona pulti: “Dronu kastes arī ir gana smagas, ar dronu bieži vien ir jāiet pietiekami tālu, piemēram, mežā, purvā. Jāspēj ātri pazust arī pēc lidojuma beigām, tāpēc fiziski vāji cilvēki nebūs labākie dronu piloti. Drons tomēr prasa zināmu fizisku spēju kopumu, tās var nebūt tik izteiktas kā izlūkiem, kas ir augsts līmenis, tomēr parasta kājnieka līmenī dronu pilotam jāspēj fiziski darboties. Viņš nevar kļūt par apgrūtinājumu pārējai vienībai.”

Gatis Smiltiņš stāsta, ka nepieciešami arī cilvēki, kas prot ne tikai pilotēt dronu, analizēt datus, bet arī tādi, kas spēj dronu, piemēram, remontēt, salodēt. Pavisam nesen Zemessardzes Vidzemes 2. brigādē notika mācības “SENSORS” un arī izlūkvingrinājums “ARONA”, kur BPL spējas tika plaši izmantotas dažādu uzdevumu veikšanā. Kaujas lauks mainās, tehnoloģijas ienāk aizvien vairāk, ir jāseko līdzi laikam. Droni iesaistās izlūkošanā, mērķu iznīcināšanā, novērošanā, sniedz atbalstu medicīnas uzdevumos, skaidro G. Smiltiņš, sakot, ka droni tiek iesaistīti dažādos līmeņos, pielietojot ukraiņu atziņas un secinājumus.
Arī Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulk­vežleitnants Raivo Zemītis pauž, ka dronu izmantošanā tiek ņemta vērā Ukrainas pieredze un secinājumi: “Mūsu dronu pilotu gatavība ir ļoti augsta. Ņemot vērā straujo dronu tehnoloģiju attīstību, ir būtiski attīstīt arī mūsu spējas, īpaši nodrošinot dronus ar lielāku darbības rādiusu un ilgāku lidojuma laiku. Taču procedūras ir izstrādātas, sakaru prasmes ir labā līmenī, tas nozīmē, ka, ieviešot modernāku aprīkojumu, pāreja būs samērā ātra.”

Virsleitnants G. Smiltiņš pauž, ka cilvēki būtu jāizglīto par droniem, lai nav tā, ka, ieraugot dronu, pārņem panika: “Mēs dzīvojam blakus valstij, kas izvērsusi agresiju Ukrainā. Kā rāda pieredze, dronu klātbūtne mūsu gaisa telpā ir iespējama. Mūsdienās neviens nevar garantēti pateikt, ka tas drons, kas gaisā, ir savējais vai pretinieka. Bet zināšanas un izglītošanās noder vienmēr. Piemēram, visi kvadrakoptera tipveidīgie droni ideālos apstākļos lido 40 – 50 kilometru, kamēr klasiskais trīsstūrveida “Sha­hed” tipa lido vairākus simtus, iespējams, pat tūkstošus kilometru. Ja cilvēks redz lidojošu dronu, jācenšas nenonākt tā trajektorijā. Savukārt, ja drons ir nokritis, par to jāpaziņo pašvaldības vai valsts policijai, nevajag iet pašam klāt, mēģināt dronu aiztikt vai atvērt.”

G. Smiltiņš uzsver arī jauniešu interesi par dronu un IT nozari, sakot, ka šīm jomām nākotnē un arī valsts aizsardzības kontekstā ir potenciāls: “Neapšaubāmi, ja pie mums atnāks cilvēki ar jau apgūtām pamatiemaņām dronu pilotēšanā, tas viņu apmācību būtiski paātrinās. Jo ilgāka lidojuma pieredze, jo vairāk iemaņas būs izstrādātas, jau refleksu līmenī cilvēks sapratīs, kā drons uzvedas. Esmu tikai par dronu pulciņiem, kas tagad izglītības iestādēs attīstās, tā valsts aizsardzības spējām ir vērtīga lieta. Cilvēkiem, kuriem interesē tehnoloģijas, tas ir labs veids, kā atrast savām prasmēm pielietojumu. Zinu, ka Zemessardzē ir jau ilggadēji kolēģi, kuriem tieši bezpilotu lidaparātu sfēra ir devusi jaunu elpu, jaunu azartu, jaunu motivāciju. Cilvēki mums ir jaudīgi un ir ļoti labs potenciāls būt vēl jaudīgākiem.”

Virsleitnants G. Smiltiņš uzsver – šobrīd radies maldīgs priekšstats, ka BPL tehnoloģijas ir tikai jauno cilvēku priekšrocība un lauciņš, tomēr arī Zemes­sardzes 27. kājnieku bataljonā ir pietiekami daudz šīs jomas entuziastu pusmūža gados, kam interesē tehnoloģijas, un viņi ļoti labi tiek ar visu galā. Te nav svarīgs vecums, te ir svarīga mīlestība pret tehnoloģijām, saka Gatis Smitiņš, piebilstot, ka droni kļūst arvien “gudrāki” un daudzfunkcionālāki. Ar tiem var darīt lietas, kas agrāk bija prātam neaptveramas, bet tam visam vajadzīgi tehnoloģiski zinoši un spējīgi piloti.

Cēsīs darbojas Dronu skola jaunajiem interesentiem

Cēsu Bērnu un jauniešu centra pakļautībā Cēsu Kosmosa izziņas centrā darbojas Dronu skola, kurā jaunie bezpilotu lidaparātu interesenti jau agrā vecumā var iedziļināties šajā perspektīvajā un augošajā jomā, “Druvai” atklāj Dāvis Žuravļevs, kurš jaunos censoņus tur māca, bet pats ar droniem nodarbojas jau kopš 2019. gada.

Dronu skolā nodarbības sākās 2025. gada novembrī . Pašlaik tajā divās grupās kopā darbojas 16 jaunieši vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Nodarbības notiek katru otrdienu un ceturt­dienu. “Jaunieši apgūst FPV sacīkšu drona pilotēšanas prasmes, sākumā simulatorā datorā, tad ar īsto dronu,” skaidro Dāvis. Papildus jaunieši apgūst drona komponentes, kā tās darbojas, ar ko savienojas un kā meklēt informāciju par tām. Tāpat Dronu skolas dalībnieki apgūst arī lodēšanas prasmes, lai spētu salabot dronus un, iespējams, gatavotu arī savus. Jaunieši apgūst arī tādas prasmes kā kritiskā domāšana, reakcija un koncentrēšanās.

Arvien vairāk ienāks mūsu ikdienā

“Novērojam skolēnu lielu interesi par dronu apmācības nodarbībām,” par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) piedāvāto bezpilota lidaparātu programmu skolām “Druvai” pastāsta RTU Kosmosa tehnoloģiju centra vadītājs Pauls Irbins.

Viņš atzīst, ka šādas tikšanās reizes ar skolēniem, protams, nevar sniegt vispusīgas zināšanas par droniem, bet radīt pirmo iespaidu un dziļāku interesi gan var.

Būdams arī dronu pilots, P. Irbins šīs zinības māca ne tikai jauniešiem, bet arī, piemēram, Zemessardzē. Viņaprāt, tas, ka Zemessardzē vairāk ienāk modernās tehnoloģijas, palielina iedzīvotāju interesi darboties.
“Jāsaprot, ka ar droniem ir līdzīgi kā ar mūzikas instrumentu – viena lieta ir iemācīties nospēlēt dažus akordus uz ģitāras, bet pavisam cita – spēlēt mūzikas instrumentu orķestrī. Arī dronu izmantošana ir ļoti dažāda. Ir liela atšķirība, vai grib mājas apstākļos ar dronu uzņemt dažus video no putna lidojuma, vai to izmantot daudz specifiskākām vajadzībām, kur nepieciešams jau cits pilotēšanas līmenis,” teic P. Irbins, uzskaitot daudzās jomas, kur droni tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un mērniecībā. Viņš akcentē, ka ar vārdu “drons” nebūt nav jāuztver tikai tādas tehnoloģijas, kas lido, ir bezpilota aparāti, ko izmanto ūdenī vai uz zemes. P. Irbins arī paredz, ka droni arvien vairāk ienāks mūsu ikdienā. “Bezpilota lidaparāti nākotnē kļūs arvien noderīgā­ki.”