Artūrs Tereško.
Laiks, kad steidzībā izsprāguši koku un krūmu pumpuri un vārās lapiņas veido nopietnas aprises, kad pļavās var sākt nojaust raibo paklāju, kas pamazām līdz Jāņiem aizvien vairāk pārsteigs ar krāsu niansēm, varbūt liek arī aizdomāties, cik šajā dabas radītajā bagātībā paredzēts cilvēkam. Vai katrā augā var atrast to īpašo, kas noder veselībai?
Fitoterapeits ārsts Artūrs Tereško augu valsts izzināšanai un tās izmantošanai veltījis daudzus gadu desmitus. Viņš saka: “Augi, zaļā daba ir mūsu dzīves pamats. Tā dod pārtiku, mājokļus, siltumu un veselību. Augi satur vielas, bez kurām cilvēks nevar dzīvot: vitamīnus, mikroelementus, dažādas bioloģiski aktīvas vielas. Kopā ar dzīvesbiedri Baibu, arī ārsti fitoterapeiti, izveidota ne tikai ārstniecisko augu tēju daudzveidība, bet arī sadarbībā ar zinātniekiem pētīts, meklēts un atrasts vēl mazzināmais, ko augi var sniegt cilvēkam.
Pavasarī Tereško ģimenei darāmā daudz. Jāiesēj ārstniecības augi, jāsāk vākt dabas dāsni dotais. Tomēr Artūrs Tereško atzīst, ka darbam un atpūtai jābūt līdzsvarā. Svarīga ir arī prasme priecāties par dzīvi.
Pielikumu “Iedvesmai nav vecuma” veido “Druva”, “Rīgas Apriņķa Avīze”, “Saldus Zeme”, “Stars”, “Tukuma Neatkarīgās Ziņas” un nacionālie preses izdevumi “Laimīgā Programma” un “Patiesā Dzīve”.
Pavasaris ziedos un pārvērtības dabā nevienu neatstāj vienaldzīgu. Mežā, pļavā, dārzos pamostas un uzplaukst aizvien jauni augi. “Augi radīti, lai mums palīdzētu. Tas jāpieņem un gudri jāizmanto,” saka ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško.
Viņš zina augu un cilvēku sadarbības noslēpumus un tos izmanto zāļu tējās, uztura bagātinātājos. Dakteris arī labprāt dalās ar zināšanām ne tikai sarunās ar pacientiem kabinetā, arī tikšanās reizēs dažādās auditorijās, ar kolēģiem diskusijās medijos. Par veselību, kā cilvēkiem to saglabāt un uzturēt var palīdzēt augi, A. Tereško sarakstījis vairākas grāmatas.
-Katram gadalaikam ir savs ritms, savi darāmie darbi.
-Man labāk patīk ziema, tā ir mierīga. Pavasarī sākas lieli darbi un priekšā sezona. Divos hektāros jāiesēj augi, jāiestāda arī kartupeļu vadziņa pašiem. Nesen man bija sapnis – esmu zem ziedoša jasmīna, bites san, sajūta, ka ir jau vasaras vidus, bet vēl neesam ar cirpi bijuši pļavā. Tātad galvā jau darāmie darbi, domas gan par laikapstākļiem, gan augu ziedēšanu.
-Kā sadzīvo darbs un pašsajūta?
-Esmu veselības fans, man ir nosliece uz veselīgu dzīvesveidu. Jaunībā veselību esmu diezgan daudz pabendējis. Esmu izlasījis daudzas grāmatas, pētījumus un varu teikt, ka ēšana veselīgā dzīvesveidā nav pati galvenā, svarīgākā ir kustības. Jāiet, jāskrien, jārok, jāpļauj, jo spēks rodas no spēka. Veselībai ir četri stūrakmeņi: kustības, ēšana, miegs, atpūta un informācija, kā to darīt. Lai nebūtu stresa, jāizvairās no saspringuma, sasprieguma, kas rodas darbā, ģimenē, sabiedrībā. Dzīve jāveido mierīga, lai nav sliktu domu.
-Bet ja rīts sākas ar sliktām ziņām, kuras nevar nedzirdēt?
-Ieslēdziet mūziku. Vai zināsi jaunākās ziņas vai ne, nekas nemainīsies, ietekmēt to nevari, aizbēgt nevari, jāpaliek mierīgam arī kritiskā situācijā. Daudziem tas neizdodas un tiek ievainota imūnā sistēma, paverot ceļu slimībām. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka stress samazina “killeršūnas”, kuru uzdevums ir izķert audzēju šūnas, stress samazina pretestību audzējiem un slimībām. Arī galvā rada izmaiņas, jo demence, Alcheimera slimība saistīta ar stresu.
-Kā saglabāt optimismu? Turklāt tad, ja seniors ir vientuļš?
-Laba lieta ir grāmatu lasīšana. Tā rada labus pārdzīvojumus, nevajag lasīt mehāniski, bet iedziļināties, iztēloties, tad var atsvaidzināt prātu. Ja ir iedvesma, var rakstīt dienasgrāmatu, atmiņas, padzejot sev. Tas der prāta asināšanai, tāpat kā krustvārdu mīklas. Ja viss apnīk, vajag pavingrot. Vienkāršākais – pieturies un piesēdies, cik dziļi vari, atspiedies no galda, tas uzlabo asinsriti un garastāvokli.
Vienmēr arī televīzijā var atrast kaut ko jaunu, kaut vai ieslēgt šlāgerkanālu, kur dzied un dejo, raidījumus par vēsturi, dabu, dzīvniekiem. Pašiem ir daudz iespēju izvēlēties pozitīvo. Nedrīkst taupīt laiku uz miega rēķina. Miegā cilvēks atjaunojas, tiek sakārtota imūnā un prāta sistēma. Domāšana smadzeņu darbībā aizņem tikai 15 procentus, pārējos tās tērē organisma uzturēšanai. Kad cilvēks ir vesels, viņam nav ne plaušu, ne nieru, nekā, jo viss strādā, kad saslimst, tad atceras, ka ir plaušas, aknas, nieres, sirds.
-Daudz runā par socializēšanos, nepieciešamību satikties ar citiem cilvēkiem.
-Cilvēks nedrīkst būt viens, jādraudzējas. Vientulība iedzen depresijā. Nevajag kautrēties iet ciemos, aicināt ciemos, kaut kopā iedzert tēju, paskatīties seriālu, parunāties, palamāt valdību, un paliek vieglāk.
-Vasara ir salidojumu laiks. Tā ir atgriešanās skaistajā jaunībā.
-Šovasar paliek 50 gadi, kopš beidzu Medicīnas institūtu, būs salidojums. Skaistas atmiņas vieno, bet paliekam aizvien mazāk.
-Vai ir liktenis, kas paredzējis, cik kuram lemts?
-Nevaru atbildēt ne apstiprinoši, ne noliedzoši, bet zinu, ka liktenim var spītēt. Ja sākas veselības traucējumi, tos jācenšas novērst, un tam kalpo medicīna. Jāiet pie ārstiem, viņi ir gudri, un ir zāles, kas palīdzēs. Jārīkojas pašam, lai novērstu pat sīkus veselības traucējumus, jo tie var pāraugt nopietnās komplikācijās. Uznāk mirdzaritmija, sirds padauzās, pāriet. Taču, kad tā strādā neritmiski, tiek sakultas asinis, receklis var tikt līdz galvai, un klāt ir insults tikai tāpēc, ka mirdzaritmiju nenovērsa, ko varēja izdarīt ar medikamentiem. Paaugstināts cukura līmenis, kaut to nejūt, bojā acis, pasliktinās redze, bojājas nieres. Varēja ārstēties un dzīvot cepuri kuldams.
Jau agrāk esmu teicis, ka nesaprotu cilvēkus, kuri skrien pa dzīvi, visu atliekot uz vēlāku laiku. Vispirms izdarīs to un tad vēl to, bet dzīvos mazliet vēlāk. Un tad gan no sirds! Tomēr tas vēlāk nekad nepienāk, jo vēl kaut kas jāpadara, un skriešana ievelk, iesūc sevī, līdz viss beidzas.
-Skatoties filmas, tajās varoņi pēc darba dienas, lai atslābinātos, iedzer glāzi vīna.
-Kādreiz jaunībā tas derēja, tagad uznāk atslābums, un pēc tam vairs nav tik labi. Vīns samazina stresa līmeni, bet aknām ir papildu darbs, cik nu tās vairs cilvēkam gados stipras. Sarkanvīnā ir pretsklerozes līdzeklis, bet tad jāizdzer vairākas pudeles. Ātri var pierast pie dienišķā vīna, bet atradināties būs grūti. Jaunieši nedēļas laikā pierod pie smēķēšanas, kļūst atkarīgi. Pēc tam gadiem cenšas atmest. Smēķēšana ir viens no kaitīgākajiem ieradumiem pasaulē.
-Vai augu pasaule var līdzēt ilgākam mūžam?
-Ilgi dzīvo tas, kurš par to domā, izglītojas un rīkojas, nenoveļot atbildību uz gēniem. Augi, zaļā daba ir mūsu dzīves pamats. Tā dod pārtiku, mājokļus, siltumu un veselību. Augi satur vielas, bez kurām cilvēks nevar dzīvot: vitamīnus, mikroelementus, makroelementus, dažādas bioloģiski aktīvas vielas. Līdzsvars, prasme priecāties par dzīvi un veselīgs dzīvesveids – un dzīvosi ilgi.
-Kā sākās jūsu augu iepazīšanas ceļš?
-Bērnībā redzēju, kā vecmāmiņa Mikalīna vāca zālītes, pie viņas ar dažādām kaitēm brauca cilvēki, tika vesti lopiņi. Izmācījos par dakteri, abi ar sieviņu Baibu strādājām Cēsu slimnīcas Terapijas nodaļā. Biju entuziasma pilns un zinošs, ko slimniekam vajag – iedod tabletīti un būs vesels. Bet kā uz burvja mājiena nekas nenotika. Sāku atcerēties, ka vecmāmiņa izārstēja labāk nekā dažkārt dakteri. Nodaļā saimniecības māsa Ausma vārīja zāļu tējas un deva pacientiem, nodaļas vadītāja Ozola neliedza. Tad Baiba atnesa lapiņu ar informāciju par fito koledžu Pēterburgā. Aizbraucu, apguvu pamatus. Dzīvojām Priekuļos un pirms darba ar velosipēdiem braucām uz pļavām, vācām tējas. Romantiski – rasa, putni dzied, daba mostas. Dzīvoklī uz balkona žāvējām, fasējām pašu līmētās kulītēs. Slimnieki dzēra tējas, bija priecīgi. Tas bija 1988. gadā.
Tad ar dažām tējiņām aizbraucām uz vienu izstādi, sākās sadarbība ar lieltirgotavu. Tajā laikā tikai viss tā nopietni sākās. Tapa ražotne, zāļu tēju maisījumi, dažādi produkti. Mūsu devīze: “Lai Dieva dārza ārstniecības augi dod veselību un spēku visiem cilvēkiem pasaulē, īpaši Latvijā.” “Dr. Tereško tējas” ir pazīstamas Latvijā kopš 1995. gada. Visas receptes ir pašu izstrādātas.
Bet pirms tam Krievijā biju izmācījies adatu terapiju un varēju apvienot Austrumu un Rietumu gudrības. Austrumu medicīnai ir divas daļas – sū-čī un hvei čan-čan – adata un augs. Mācoties mums lika pie sirds, ka adata ir pātaga zirgam, bet augs barība.
Adatu terapijai ir pieci tūkstoši gadu, ķīnieši uzskata, ka tā ir no iepriekšējās civilizācijas, ne pašu izgudrojums. Darba mūžā esmu izmēģinājis gan lāzerpunktūru, gan elektropunktūru, bet atgriezies pie adatām. Redzu, ka tās cilvēkiem palīdz. Protams, katram pacientam jāatrod pareizā pieeja. Tā kā jau kopš 1985. gada esmu adatu terapeits, pamats manai koncepcijai par zāļu tējām ir no adatu terapijas, kur ir piecu stihiju struktūra: daba, uguns, zeme, gaiss un ūdens. Ķīnas medicīnā katrai stihijai atbilst kādi augi un tie mijiedarbojas.
Esmu mācījies arī Rietumu fitoterapiju, kā gatavot tinktūras, ekstraktus. Šovasar plānoju aizbraukt uz kongresu Vīnē un paklausīties, ko dara austrieši. Regulāri internetā lasu jaunākās atziņas, pētījumus. Jāzina, kas pasaulē notiek.
-Zāļu tēju vākšanas laiks ir sācies.
-Zied gaiļbiksītes. Var arī nekaltēt, saujiņu aplej ar karstu ūdeni, un tēja gatava. Tā der plaušām, veicina atklepošanu. Arī sirdij patiks, samazina asinsspiedienu. Gārsa kā zaļumi pārtikā ir nenovērtēta. Ievziedi pret gremošanas traucējumiem, bet daudz nevajag lietot. Var sasmalcināt šķipsniņu kosu vācelītes un ēst, tajās ir silīcijs, kas stiprina kaulus. Priežu ziedputekšņi bagāti ar fitoestrogēnu, sievietēm ieteicams sievišķībai.
-Pļavā, mežā var iegūt visu, kas nepieciešams.
-Gan ēšanai, gan ārstniecībai. Daudzas saknītes ir ēdamas. Dadža sakni var vārīt kā kartupeļus. Ugunspuķes saknes ir barojošas, pieneņu saknes der žultij. Daba mums ir bagāta, tā ir daudzveidīgāka nekā dienvidu zemēs. Vienā kvadrātmetrā ir liela dažādība, ja vien gribas un patīk, var palasīt. Pat ja ne tējai, tā ir rosība, kustības, un māja smaržos.
-Kādi augi pļavās samazinājušies?
-Bēdājos, ka pļavas pārņem zeltslotiņas. Zinu, kur auga raspodiņi, asinszāle, ugunspuķe, aizbraucu, bet to nav, tikai zeltslotiņa un vēl latvāņi. Apstrādātos tīrumos jau neredz, bet meža norās zeltslotiņas aug griezdamās.
80 procentus tēju vācam savvaļā, tikai 20 audzējam, piemēram, piparmētru, māteri, raudeni, kumelītes. Ar to atšķiramies no industriālajiem zāļu tēju ražotājiem. Esmu ārsts, man svarīgi, lai tēja ir ne tikai smaržīga un garšīga, bet arī dod labumu veselībai.
-Vai mainījusies cilvēku izpratne par augiem, to ietekmi un palīdzību mums.
-Ir cilvēki, kuri atzīst zāļu tējas, ir tādi, kuri ir skeptiski. Daudz ir tādu, kuri lieto medikamentus un arī dzer zāļu tējas.
-Cik bieži jāmaina tējas, nav taču labi dzert tikai vienu.
-Labāka ir daudzveidība. Cilvēkā pašā ir indikators, ja kāds ēdiens vai dzēriens apnīk vai to negribas, tad nevajag lietot. Varbūt dažreiz, bet reti kurš atsakās no kafijas, taču tas jau ir pieradums, kas noslāpē pašsaglabāšanos, brīdinājuma sistēmu. Ja kaut ko pārspīlē, kaut vai iedzersi pārāk daudz čagas tēju, organisms reaģēs ar caureju.
Bez vajadzības nevajag ilgstoši dzert Veselības tēju nierēm, kas stimulē šķidruma izvadīšanu no organisma, kaķpēdiņas tēju arī nevajadzētu lietot ļoti regulāri, jo var paaugstināties asinsspiediens, vērmeli, struteni var lietot īslaicīgi un mazās devās, jo lielās devās šiem augiem ir toksiska darbība.
Protams, veselības traucējumu gadījumā ir jāmeklē ārsta palīdzība, jānoskaidro, kas īsti kaiš. Tad jāārstējas, gan lietojot izrakstītos medikamentus, gan ārstniecības augus. Ārsti mums ir gudri, daudzi arī iesaka lietot tējas un augus, kas palīdz ārstēt konkrētas slimības. Tējas ieteicams lietot, līdz simptomi samazinās vai beidzas, tad apmēram nedēļu vajag pārtraukt, pavērot sevi. Žultsakmeņu un nierakmeņu slimības gadījumā tējas jālieto ilgstoši – līdz pusgadam.
-Kādas tējas vajadzētu padzert veselam cilvēkam? Imunitātes stiprināšanai daudzi dzer C, D vitamīnus.
-Kopš seniem laikiem zināms, ka augi spēj cilvēku uzturēt pie labas veselības. Tie ir nosaukti par adaptogēniem, tādiem, kas palīdz piemēroties nelabvēlīgiem vides apstākļiem – drēgnam laikam, aukstumam, pārmērīgam stresam, trūcīgai pārtikai, tie pasargā arī no slimībām. Šie augi ir rožainā radiola, žeņšeņs, eleiterokoks, leizeja un citronliāna. Mūsu klimatā var audzēt radiolu, ko labāk pazīstam kā zeltsakni. Viena kapsula preparāta “Zelta sakne” dod enerģiju visai dienai un var pasargāt no saslimšanas.
-Betulīns – bērza tāss ekstrakts, čaga - bērza melnā sēne. Bijāt pirmais, kurš par tām runāja, skaidroja un arī piedāvā pamēģināt.
-Meklēju internetā, kas pašam palīdzētu justies labāk, jo šķita, ka baterijas izlādējas. Pētījumos pierādīts, ka betulīns, kas ir tāsī, ir stiprs pretiekaisuma, pretsēnīšu līdzeklis, antioksidants, stimulē aknu darbību, der onkoloģisko slimību ārstēšanai. Kopā ar zinātniekiem sākām pētīt, tad ražot. Bērza melnajā sēnē čagā ir vielas, kas veicina imūnsistēmas asins šūnu vairošanos, kā arī interferona veidošanos visās organisma šūnās, neļaujot vīrusiem un baktērijām iekļūt un vairoties šūnās un audos. Par to ir stāstīts ļoti daudzos zinātniskajos pētījumos. Ir vēsturiskas liecības, ka tā palīdz pret audzējiem. Piedāvājam gan kapsulās, gan tēju.
Bērzu nesam novērtējuši. Tas ir īsts dakteris, ja paskatās, arī ģērbies kā ārsts baltā tērpā.
-Sadarbībā ar zinātniekiem ir tapuši jauni produkti veselībai un skaistumam.
-Aizpagājušajā gadā beidzās Eiropas Savienības finansēts projekts kopā ar Latvijas Koksnes institūtu, Organiskās sintēzes institūtu un Latvijas Universitāti. Tas bija pētījums par betulīna izmantošanu dermatoloģijā. Mērķis bija izstrādāt tādu bērza tāss formu, kas šķīst ūdenī. Zinātniekiem izdevās, Dermatoloģijas klīnikā izpētīja un izveidojām līdzekli betulogēlu – efektīvs ādas atjaunošanai. Meita Ilze arī piedalījās pētījumā, viņa ir ārste homeopāte, viņu interesē arī kosmētika. Serums ādas kopšanai “Betulogel”, tāpat kā citi kosmētikas līdzekļi, ir viņas radīti produkti. Aizvien ražojam uztura bagātinātājus: betulīnu, dažādu pumpuru tinktūras un, protams, zāļu tējas.
-Top arī kāda jauna grāmata?
-Grāmatas cilvēki nelasa. Pēdējā bija “Sirds slimību fitoterapija” par to, kādi augi palīdz pie dažādām sirds asinsvadu slimībām, kādi ir sirds slimību profilakses pasākumi. Tagad daudzi augi ir pumpuros, zināšanas, kā tos izmantot, var noderēt. Grāmata “Gemmoterapija – terapija ar koku un krūmu pumpuru ekstraktiem” ir par pumpuru terapiju, ārstēšanu ar augu pumpuru preparātiem. Tā pasaulē ir pazīstama kā gemmoterapija. Latviešu valodā pirms tam par to nebija rakstīts. Gemmoterapijas popularitāte pasaulē aizvien palielinās, tiek veikti aizvien jauni pētījumi.
-Kur pats gūstat spēku un dzīvesprieku?
-Ar dzīvi esmu apmierināts. Man ir jauka ģimene – jauka sieviņa, kura mani ļoti uzpasē, lai nedaru sev pāri. Baiba ir ārste homeopāte. Visu darām kopā. Prieks, ka meita Ilze turpina manu iesākto. Pamazām nododu darbus viņai. Dēls Andris ir metālmākslinieks. Vedekla Līga vada internetveikalu, znots Māris atbildīgs par uztura bagātinātājiem, vada visu, kas saistās ar betulīnu, čagu, dižsūreni. Mums ir īsts ģimenes uzņēmums. Man ir pieci mazbērni, vecākajam jau 12 gadi, jaunākajam divi. Viņi aug un skatās, ko darām.
-Abi ar Baibu dejojat deju kolektīvā.
-Dejojam jau no 90. gadiem. Sākumā vidējās paaudzes “Jumī”, tad “Sadancī”, tagad senioru “Dzirnās”. Kā savulaik teica ilggadējais “Dzirnu” prezidents Valdemārs Žaimunds: “Lai kādi jūs jauni un skaisti, visi nonāksiet “Dzirnās”. Mums ir labs kolektīvs, jauka vadītāja. Ir regulāri koncerti, izbraukumi, svētki. Dejojot jau nevar nesmaidīt.
-Vasarā brīvdienu nav?
-Brīvdienām jābūt arī darba pilnajā vasarā. Apmeklējam koncertus koncertzālē. Man patīk brīvdabas pasākumi. Nupat bijām Pils parkā uz motosezonas atklāšanu un “Līvu” koncertu. Dažreiz aizbraucam uz danču vakariem Vaivē, jo patīk padejot. Cēsīs varētu būt zaļumballes, brīvdabas izrādes. Cilvēkam ir jāballējas. Kad vēl, ja ne tagad!
-Vai pašam šķiet, ka ir daudz gadu?
-Nē. Mammai bija 99, tad var teikt daudz. Galvenais, ja ir saglabāts fiziskais ašums un prāta skaidrība, tad gadiem nav nozīmes.
-Ko vasarā nevajadzētu darīt?
-Pārkarst saulē, lēkt uz galvas ūdenī, pārstrādāties pāri spēkam. Ja ir nepatika pret darbu, tas nozīmē – pietiek. Darba devēji droši vien tā nedomā. Bet, ja cilvēks jūtas brīvs, pats var regulēt darba slodzi. Jauns var pārstrādāties, bet ar gadiem jāpiebremzē. Viegli pateikt, grūti izdarīt.
Nevajag ekonomēt uz miegu, nevajag strīdēties, skatīties sliktas ziņas, pārēsties, turēt aizvainojumu. Nevajag skumt, bēdāties. Vēl – neēst daudz saldumu, smēķēt, dzert alkoholu. Cik daudz ir to nevajag! Neiespringsim!
ES DARU TĀ…
-Cenšos laikus iet gulēt, ap pusvienpadsmitiem, vienpadsmitiem. Agrāk tā nebija, strādāju līdz pat vieniem naktī. Tagad septiņos esmu augšā. Tad neliela rīta rosme, izmasēju plecu, tas mēdz pasāpēt. Zinu, ka tur, kur sāp, vajag spaidīt, atjaunot asinsriti, izmasēju kakla daļu, tā uzlaboju asinsriti galvā. Tad iedzeru siltu ūdeni ar dzērvenīti vai citronu. Skābums atver žultsvadus, un gremošanas trakts ir gatavs brokastīm. Žultī nedrīkst būt saspringums, jo to veido holesterīns, jo vairāk žults aiziet barības vadā, jo mazāk paliek asinīs. Žults ir galvenais ceļš, kā aknas no organisma izvada holesterīnu. Kad iedzer silto dzērienu, ir jāapēd kaut kas treknāks, kaut vai rupjmaize ar sieru. Tā ir profilakse pret aterosklerozi, prāta darbībai.
Apkārt ir tik daudz zaļumu. Gārsai, lupstājam pievienoju eļļu vai krējumu, tas man aizņem pusi šķīvja, vēl klāt olu, kādu putru, kurai var piemaisīt samaltas ķirbju sēklas. Mājās neesam īpaši piena produktu cienītāji, savu reizi galdā ir biezpiens, siers.
Komentāri