Ar pasākumiem radīt prieku sev un citiem

Dace Zariņa darbojas Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības (LKLSSB) Cēsu nodaļas valdē. Viņa ir cilvēks, kura ļoti labprāt organizē pasākumus un citas aktivitātes.

Dace teic: “Cilvēks smeļas no ģimenes, no kuras nācis. Man tā bijusi vairāk saistīta ar kultūru, mūziku, dejām, tā visu dzīvi no agras bērnības līdz nopietnam vecumam esmu bijusi saistīta ar to. Viena no atziņām, ko esmu guvusi, ir tā, ka manā vecumā nedrīkst tā vienkārši sēdēt un gaidīt, kad kaut kas notiks — ja gribi pozitīvi un laimīgi dzīvot, daudz kas ir jākaļ pašam. Arī sarunu festivālā “Lampa” ģimnāzistu debatēs ar politiķiem izskanēja atziņa, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Tāpēc arī darbojos un pat izdaru to, ko agrāk, kad bija mazāk brīva laika, nepaguvu.”

Dace jau vairākus gadus (izņemot vasaras mēnešus) laikā, kad nav jāravē dārzi un jāsauļojas, katru mēnesi pulcina biedrus uz dziedāšanas pēcpusdienām. “Sagatavoju dziesmas, kas varētu būt bijušas labi pazīstamas manas paaudzes jaunībā, dziesmas vārdus izdrukājam, tie redzami arī ekrānā, un lai skanētu pavisam labi, mums pievienojas vokālais ansamblis “Gauja”. Reizēm nāk dziedāt arī kungi, bet pārsvarā ir dāmas, un viņām ļoti patīk, gaida katru nākamo reizi. Un tā kā cilvēkiem ir svarīgi parunāties, tad mums starp dziesmām ir arī tējas un kafijas pauze, kurā var pārspriest visu aktuālo,” pastāsta Dace, un piebilst, ka vēl viena iecere, kas izmēģināta — dejas sēdus, ko noskatījusi internetā.

Dace jau vairākus gadus rīko erudīcijas konkursu “Prātiņ, nāc mājās”, tam ir četras, piecas kārtas. “Visvairāk cenšos iekļaut jautājumus par Cēsīm un novadu, kā arī par valsti, bet arī neparastus jautājumus, piemēram, cik bitei ir acu vai cik sunim ir zobu. Cenšos ieraudzīt un jautājumos ielikt to, ko pati neesmu zinājusi,” atklāj Dace un teic, “jāatzīst, sākumā cilvēki bija atturīgi, jo negribas jau parādīt, ka kaut ko nezini. Bet es aicināju nākt tieši tāpēc, lai papildinātu zināšanu bagāžu. Šogad jau interesentu bija vairāk, cilvēki saprata, ka nav nemaz tik traki. Un tagad man ir doma, ka varētu iesaistīt arī dalībniekus no citām biedrībām.”

D. Zariņa atklāj, ka biedrībā sāka darboties, kad viņu aicināja uztaisīt jubilāru pasākumu. Pasākums notiek reizi gadā, tiek sveikti gaviļnieki, kuriem ir pusapaļas vai apaļas jubilejas. “Man ļoti patīk izpausties, to izdomājot, jo pasākumu veidoju tā, lai nebūtu tikai ziedu pasniegšana un četrrindītes skandēšana. Tā pirmais pasākums tika veidots, izklāstot faktus un notikumus, kas bijuši gadā, kad dzimis jubilārs, savukārt citā reizē notika jubilāru detektīvs, kad Šerloka Holmsa garā izmeklējām, ko kurš dara un ar ko aizraujas. Bet pērn bija liela svētku torte, kas “pēkšņi” pazuda, un aizrautīgi to meklējām,” par idejām pastāsta Dace.

Vēl kopā ar biedriem ir organizētas vaļasprieku izstādes par noteiktu tēmu, piemēram, izstādītas dažādu valstu past­kartes, dziesmu klades, kādas kādreiz bija, lai pierakstītu mīļāko dziesmu vārdus. Savukārt rudenī ieplānots organizēt sarunu vakarus, uzaicinot viesos cilvēkus, ar kuriem gribas parunāties.

D. Zariņa stāsta, ka idejas bieži rodas, soļojot savus ikdienas maršrutus, jo ļoti patīk pastaigas. “Man gribas izdomāt, būt radošai un realizēt iecerēto,” secina cēsniece.