Aizrautīgi veido bagātīgus peoniju stādījumus savā dārzā

“Sengrieķu leģenda vēsta, ka ārstniecības dievam Asklēpijam bija ļoti spējīgs skolnieks Peons. Viņš Trojas kara laikā ar ārstniecisko peoniju izārstējis daudzus grieķu karavīrus.

Viņam izdevies izārstēt pat pazemes valdnieku Plūtonu, kas bija cietis cīņā ar Herkulesu. Asklēpijs bijis greizsirdīgs, apskaudis Peona panākumus un talantīgo skolnieku noindējis. Dievi Peonu atdzīvinājuši, taču, lai Asklēpjis savu skolnieku neatpazītu, pārvērtuši to par puķi un nosaukuši par peoniju,” ar šādu leģendu Ieriķu “Paaudžu kopas” ekskursiju savā peoniju dārzā kādā jūnija beigu svētdienā sāka Valda Pētersone.

Viņa ar šo skaisto ziedu audzēšanu aizrāvusies kopš 2018. gada, kad nopirkti pirmie dēsti. “2019. gadā neprātā nopirku vēl 90 saknes. Tas nozīmēja arī 90 bedres, kas bija jāizrok. Rakām bedres, un sniga pirmais sniegs,” atceras Valda, piebilstot, ka peoniju vaļaspriekā nekādi neiztiktu bez dzīvesbiedra Dzintara atbalsta, kurš veic visus smagākos darbus — rakšanu.

Ieriķiete ne tikai audzē skaistos ziedus un priecājas par tiem, bet arī iedziļinājusies to vēstures apzināšanā. Valda literatūrā izpētījusi, ka Ķīnā peonijas kultivētas un izmantotas dziedniecībā jau pirms 5000 gadiem! Sunu dinastijas laikā (1127–1279) peoniju audzētāji bija izveidojuši vairāk nekā simts jaunu peoniju šķirņu, tāpēc var teikt, ka Ķīna ir pirmā valsts pasaulē, kur tika selekcionētas pirmās peoniju šķirnes, tāpat Ķīna ir gandrīz visu krūmpeoniju (kokveida peoniju) dzimtene. Kopš 1903. gada peonija atzīta par Ķīnas nacionālo puķi. Ķīnā tā ir arī mīlestības puķe.

Eiropā pirmās rakstiskās ziņas par peonijām, rodamas sengrieķu zinātnieka Teofrasta (372.–287. g. p.m.ē.) darbā, kurā viņš apraksta peoniju lietošanu ārst­niecībā. Savvaļā peonijas bija sastopamas Sibīrijā, Mongolijā, Korejā, tieši no turienes 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Eiropā franču selekcionāri ieveda pirmās šķirnes un hibrīdus, novērtējot šīs sugas izcilo piemērotību selekcijai.

Kad 19. gadsimta sākumā Ķīna ieveda Eiropā lielu daudzumu pienziedu peoniju, sākās strauja šīs kultūras attīstība un selekcija. Valda arī zina teikt, ka Latvijā peonijas audzē jau vairāk nekā 200 gadu. Ziedi priecē ar pilnu krāsu spektru — no sniegbaltiem līdz gandrīz melniem. Zieda forma — pildīti, puspildīti, vienkāršiem ziediem, Ja­pānas tipa ziediem, ar trīsstāvu ziediem (zieds ziedā), ar kaktusu — dāliju formas ziediem.

Audzētāja pastāsta, ka peonijas ir vienas no krāšņākajām dārza puķēm, kuras ar košumu un ziedu bagātību priecē no maiju un raisa ziedus turpat vai visu jūniju. Peonijas lieliski der gan krāšņiem apstādījumiem, gan teicamu griezto ziedu ieguvei. Kopšanai nav jāpatērē daudz darba, nav gadu pēc gada jāiegādājas jauni stādi, nav katru rudeni jārok ārā un jāgādā par to pārziemošanu, nav jābaidās par izsalšanu ziemā un nav nemitīgi jāmiglo pret slimībām un kaitēkļiem. Turklāt peonijas ir ne tikai daudzgadīgi, bet arī ilg­mūžīgi augi. Šīs puķes lepojas ar ievērojamu vēsturi — ģeoloģiskie atradumi un pētījumi vēsta, ka peonijas uz zemes mīt jau vairāk nekā simt tūkstošu gadu.

Par vienu no galvenajām peoniju priekšrocībām Valda uzskata to, ka tās vienā vietā var augt desmitiem gadu. Tās stāda rudenī līdz pat zemes sasalšanai. Viņa pastāsta, ka šīm puķēm nepieciešama pareizi sastrādāta stādbedre. “Sausas kājas!” Slapjumā peoniju sakne ies bojā. Stādījumu nedrīkst pārblīvēt. Tāpat arī peonijas nedrīkst iestādīt par dziļu, jāstāda piecus centimetrus virs pumpura virsotnes. Ja iestāda pa dziļu, peonija aug, bet nezied. Ja iestāda par seklu, tad bargā ziemā var nosalt ziedpumpuri. Lai peonijas labi augtu un ziedētu, tās jāstāda saulainā un atklātā vietā. Var būt arī maza pusēna, bet nekādā gadījumā pilnīga ēnaina un mitra vieta. Ja plānots veidot peoniju rindu, tad atstatums starp ceriem jāatstāj līdz metram. Vieta jāizvēlas pārdomāti un arī augsne jāgatavo ļoti rūpīgi, jo tā būs galvenā barības krātuve, stāds vienā vietā augs ilgus gadus. Augsni vislabāk sagatavot jau vasarā, līdz peoniju stādīšanu septembra vidē augsne būs kārtīgi nosēdusies. Stādāmbedri ieteicams veidot 60x60x60 cm lielu. Daļu tās piepilda ar kūtsmēsliem, kas atjaukti ar dārza zemi. Var aizstāt ar kompostu, kam pievieno līdz 400 gramiem granulēto pilnmēslojumu ar mikroelementiem.

Augsnes skābuma neitralizēšanai pievieno pelnus, krītu vai dolomītmiltus. To visu rūpīgi sajauc. Pa virsu uzber 20 centimetrus izrakto augsni, jo sākuma periodā stādam nav ieteicams tieši saskarties ar mēslojumu.