Sarakstes aizliegšana starp notiesātajiem brīvības atņemšanas vietās, ja viņi nav radinieki vai laulātie, atbilst Satversmei, atbildē Satversmes tiesai (ST) norādījusi Saeima.
Satversmes 96.pantā noteiktās tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi nav absolūtas, un atsevišķi šo tiesību ierobežojumi tiek atzīti par attaisnojamiem, uzskata Saeima. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību var tikt ierobežotas, ja ierobežojums noteikts ar likumu, atbilst leģitīmam mērķim un ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, vēstulē norāda parlaments, atsaucoties uz ST spriedumu.
Vērtējot apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķi un samērīgumu, jāņem vērā, ka ieslodzījuma vietā esošas notiesātas personas nošķiršana un stress, kas izriet no šīs situācijas, ir neatņemama brīvības atņemšanas iestādes iezīme. No ieslodzījuma jēgas izriet tas, ka notiesāto personu privātā dzīve ir būtiski ierobežota. Notiesāto tiesības uz privāto dzīvi nav tādas pašas kā brīvībā esošām personām, un tas nozīmē, ka arī notiesāto personu saziņas tiesības tiek ierobežotas. Apstrīdētajā normā ietvertajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti, aizsargāt Satversmes 116.pantā minētās konstitucionālās vērtības – sabiedrības drošību un citu cilvēku tiesības, uzskata Saeima.
Turklāt apstrīdētā norma sekmē notiesāto personu savstarpējo kontaktu ierobežošanu, lai personu, kura vēlas laboties, pasargātu no noziedzīgās vides nelabvēlīgas ietekmes, jo notiesāto savstarpēja sarakste varētu atvieglot noziedzīgiem mērķiem nepieciešamo kontaktu veidošanu un atsevišķu notiesāto psiholoģisku ietekmēšanu, teikts parlamenta atbildes rakstā.
Kā ziņots, ST paredzējusi vērtēt notiesāto personu tiesības uz saraksti, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska.
ST paredzējusi vērtēt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.panta otrās daļas atbilstību Satversmes 96.pantam, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Apstrīdētā norma noteic, ka sarakste starp notiesātajiem brīvības atņemšanas vietās, ja viņi nav radinieki vai laulātie, ir aizliegta.
Ar pieteikumu ST bija vērsies Pāvels Rožkovs, norādot, ka, lai gan atsevišķos gadījumos sarakstes aizliegums būtu pieļaujams un attaisnojams, tomēr tas neesot piemērojams automātiski.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata: ja vēstules saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību vai satura tālāknodošana varētu veicināt krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu vai apdraudēt citu personu tiesības un intereses, vēstule varot tikt aizturēta un nenosūtīta.
Tādējādi korespondences pārbaude jau pati par sevi esot pietiekams ierobežojums, uzskata pieteicējs.
Saeima tika uzaicināta līdz 1.jūlijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš izskatīšanai ir 22.augusts.
LETA
Komentāri