Trešdien, 20.aprīlī, Rēzeknē, Strādnieku šķērsielā, uguns nopostījusi kokzāģētavu. Ugunsdzēsēji uzskata, ka uz kokzāģētavu liesmas pārmetušās no kūlas ugunsgrēka.
Kā pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, trešdien plkst.16.09 dienests saņēma informāciju, ka Rēzeknē, Strādnieku šķērsielā, ir izcēlies ugunsgrēks kokzāģētavā. Tā kā sākotnējā degšanas platība jau bija 400 kvadrātmetri un blakus degošajam objektam atradās vairākas administratīvās ēkas, pirmā Rēzeknes daļas vienība, kas ieradās notikuma vietā, uzreiz šo izsludināja kā paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku.
Kopumā notikuma vietā strādāja piecas VUGD tehnikas vienības – četras autocisternas un vienas autokāpnes. 1000 kvadrātmetru plašā kokzāģētava, kas patlaban nedarbojas, atrodas koka ēkā, tāpēc uguns tajā strauji izplatījās. Ugunsgrēka izcelšanās tika pamanīta tikai tad, kad no jumta jau vēlās lieli, melni dūmi.
Pirmā autocisterna notikuma vietā ieradās pēc sešām minūtēm, kad kokzāģētavas jumts jau dega ar atklātu liesmu. Ēkas dzēšanas un pārējo ēku nosargāšanas darbus apgrūtināja stiprais vējš, kura ietekmē liesmas straujāk izplatījās, kā arī stiprais piedūmojums, kas pasliktināja redzamību, pastāstīja Šembele.
Kopumā ugunsgrēkā nodega kokzāģētava 620 kvadrātmetru platībā, celtniecības vagoniņš 15 kvadrātmetru platībā un kūla ar žogu 200 kvadrātmetru platībā. Kā norāda VUGD Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis, ugunsgrēks kokzāģētavā ir izcēlies no kūlas dedzināšanas.
Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 20.aprīļa plkst.6.30 līdz 21.aprīļa plkst.6.30, VUGD saņēmis kopumā 133 izsaukumus – dzēsti 110 ugunsgrēki, no tiem 79 bijuši kūlas ugunsgrēki. Neviens cilvēks šajos ugunsgrēkos nav cietis.
Kūlas ugunsgrēku rezultātā aizvadītajā diennaktī degušas arī citas ēkas.
Naktī uz ceturtdienu plkst.0.36 VUGD darbinieki saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā deg kūla, saimniecības ēka un neapdzīvota māja. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka saimniecības ēka 72 kvadrātmetru platībā jau ir nodegusi. Uguns liesmas bija pārmetušās uz dzīvojamo māju, kas dega 84 kvadrātmetru platībā, bet mājai apkārt liesmas bija pārņēmušas kūlu 6000 kvadrātmetru platībā.
Aizvadītajā diennaktī valstī kopumā izdeguši 66,72 hektāri pērnās zāles. Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki notikuši Rīgā, Spilves pļavās, un Jelgavā, Slokas ielā. Katrā no šīm vietām izdeguši desmit hektāri sausās zāles.
Pieci hektāri kūlas izdeguši Daugavpilī, Birkineļu ielā, četri – Daugavpilī, Krasta ielā, trīs – Daugavpils novada Līksnas pagastā un Siguldā, Lorupē, blakus dzelzceļam. Divarpus hektāru platībā izdegusi sausā zāle Talsu novada Abavas pagastā un Jēkabpilī, Ā.Elksnes ielā, divu hektāru platībā – Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Tukumā, Zaļajā ielā, un Ludzas novada Isnaudas pagastā. Pusotra hektāra platībā kūlu liesmas postījušas Daugavpils, Burtnieku un Amatas novados. Pārējie kūlas ugunsgrēki platības ziņā nav bijuši lielāki par vienu hektāru.
Kā informēja Šembele, pēdējās dienās VUGD arvien vairāk reģistrē kūlas ugunsgrēkus, kas notiek autoceļu malās. Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, šie ugunsgrēki visbiežāk nav apzināti ļaunprātīga rīcība, bet tie izcēlušies no nenodzēstiem izsmēķiem, kurus izmet autobraucēji vai kājāmgājēji, tāpēc ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus nekļūt par kūlas dedzinātājiem un dabas piemēslotājiem un izpīpētās cigaretes rūpīgi nodzēst, bet izsmēķus izmest tam speciāli paredzētās vietās, nevis ceļmalās.
Aizvadītajā diennaktī kūlas ugunsgrēki ceļmalās notikuši pie autoceļa Rīga-Bauska 26.kilometra, pie autoceļa Tīnūži-Koknese 17.-20.kilometra, pie ceļa Mālpils-Nītaure 5.kilometra, pie ceļa Ulbroka-Ogre pagrieziena uz Dobelniekiem, pie ceļa Mārupe-Jaunmārupe, kā arī pie autoceļa Rīga-Liepāja 81.kilometra un citviet.
Vakar reģistrēts arī kārtējais meža ugunsgrēks. Salaspils pagastā pie TEC-2 dega mežs 1000 kvadrātmetru platībā. Līdz ar to šogad kopumā reģistrēti jau septiņi mežu ugunsgrēki, liecina VUGD apkopotā statistika.
VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan arī apkārtējo īpašumu, veselību un pat dzīvību. Pēdējos gados kūlas ugunsgrēkos cilvēki gan nav gājuši bojā, taču daudzi ir cietuši.
Kā uzsver ugunsdzēsēji, pērnā zāle tiek dedzināta tikai tajās vietās, kur rudenī tā nav nopļauta. Tomēr kūlas dedzināšana nav pareizais veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.
Ministru kabineta “Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20.punkts nosaka, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants “Ugunsdrošības prasību pārkāpšana”, kurā cita starpā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var sodīt gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.
LETA
Komentāri