Ja ģimenē, draugu, radu lokā nav no narkotiskajām vielām atkarīgo, varētu likties, ka mūsu pusē tas ir kaut kas tāls un neesošs, taču reālā situācija nav tik iepriecinoša. Cēsu iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Māris Reķis atzīst, ka narkotikas arī mūsu pusē bijušas, ir un būs: “Mūsu pieredze rāda, ka pilsētā narkomānu grupa savā ziņā ir vienota. Ja vienu dīleri aiztur, pārējie sāk aktivizēties un pēc pāris mēnešiem no pašu vidus ir vietā jauni piegādātāji.”
Aiztur jauniešus
Izrādās, mūsu pusē pieejams plašs apreibinošo vielu klāsts, daļa tiek ievesta, bet netrūkst arī to, kuri paši cenšas izaudzēt zāli jeb marihuānu. Jau rakstīts, ka šajā pavasarī Vidzemes reģiona darbinieki Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā aizturēja cilvēku grupu, kuri audzēja un realizēja marihuānu.
M. Reķis stāsta, ka īpaši liela audzētāju, ko policijā sauc par “dārzniekiem”, aktivitāte vērojama vasarās, un audzēšana notiek dažādās vietās: “Katru gadu fiksējam, ka audzētāji darbojas izcirtumos, kas daļēji aizauguši, kur cilvēki nestaigā. Tur saliek lielus puķupodus ar augiem, “dārznieks” iet, laista, rūpējas par ražu. Pirms pāris gadiem tika fiksēts, kā kāds cēsnieks marihuānu audzēja uz palodzes trešajā stāvā. Augam tur bija iepaticies, tas izpletās pa visu logu. Audzē siltumnīcās un kur tik ne vēl.”
Zāles pīpēšana izplatīta skolu jaunatnes vidū. Valsts policijas Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže norāda, ka skolotāju, pat skolas vadības rīcībā ir informācija par to, bet viņi cenšas slēpt no policijas: “Viņi domā, ka paši problēmu atrisinās, bet patiesībā nezina, kā to izdarīt. Dažkārt skolās tam vienkārši nepievērš uzmanību, cenšas izlikties, ka problēma nepastāv. Arī vecāki, zinot, ka bērns sapinies šajos tīklos, saviem spēkiem cenšas tikt ar problēmu galā, tas neizdodas, un bērni izmanto vecākus, viņu naudu, lai turpinātu atkarību. Rezultātā gan skolotāji, gan vecāki kļūst par līdzatkarīgajiem.”
Policijā stāsta, ka apreibinošajām vielām lielāka iespēja izplatīties tehnikumos, profesionālajās skolās, kur sabrauc jaunieši no dažādām vietām, viņu vidū vienmēr ir kādi, kuri lieto un labprāt dalās ar citiem, iesaistot arī tos.
“Šogad Cēsu Profesionālajā vidusskolā aizturētas trīs personas par atkarību izraisošu vielu izplatīšanu un lietošanu. Pirms kāda laika Priekuļu tehnikumā tika aizturēts jaunietis, kurš internetā bija iegādājies LSD markas, ko liek zem mēles, kur tā izkūst, apreibinot lietotāju,” stāsta M. Reķis.
Spaisa laiks beidzies
Jāatzīst, ka par marihuānu sabiedrībā radies iespaids, ka tā tāda nevainīga niekošanās, kā saka, vieglā narkotika, kas lielu postu nevar nodarīt. A. Pāže norāda, ka tas ir absolūti greizs priekšstats, nepastāv jēdziens – vieglās narkotikas -, jo, lietojot jebkuru no tām, tiek traucēta smadzeņu darbība. M. Reķis paskaidro, ka pēc klasifikācijas marihuāna skaitās sevišķi bīstama narkotiskā viela: “Cēsu rajonā tā ir izplatītākā. Tiek lietots arī amfetamīns, metamfetamīns, citi “pulverīši”, bet patērētāju loks tiem ir mazāks. Lietotāji ir arī uzņēmēju vidū, kuri iecienījuši augstākas klases vielas – kokaīnu, tautā saukto “stikliņu”, citas.”
Ja atceramies, pirms kāda laika Latvijai pāri vēlās spaisa vilnis, to tirgoja legāli, slēpjot zem dažādiem nosaukumiem, taču valstij izdevās šo rūpalu aizvērt, ierakstot spaisā atrodamās ķīmiskās vielas aizliegto vielu sarakstā, kas nemitīgi tiek papildināts.
A. Pāže stāsta, ka spaisa izplatība mūsu pusē beigusies, vismaz policijai nav informācijas par tā tirgošanu: “Varbūt cilvēki saprata, ka spaiss spēj nodarīt ļoti lielu postu, neatgriezeniski ietekmējot smadzeņu darbību. Latvijā, galvenokārt Rīgā, ir daudz spaisa upuru, kuri pēc tā lietošanas gāja bojā.
Sabiedrībai vajadzētu apzināties sekas, kas rodas, lietojot jebkuras narkotiskās vielas. Process ir neatgriezenisks, un aplams ir uzskats, ka no vienas reizes nekas nebūs. Cits jau pēc pirmās lietošanas reizes nonāk slimnīcā. Pat ja liekas, ka nekādu seku nav, rodas vēlme pamēģināt vēlreiz, tad vēl, un atpakaļceļa vairs nav.”
Jāatceras, ka sods – administratīvais vai kriminālais – pienākas par visu – apreibinošo vielu lietošanu, glabāšanu, tirgošanu, audzēšanu. Marihuānas audzēšana ir sodāma administratīvi, bet, tiklīdz audzētājs noplūc lapas un saliek žāvēties, tā jau ir krimināli sodāma darbība.
Sēnes, magones, kaņepes
A. Pāže norāda, ka policija cenšas aktīvi sekot norisēm šajā jomā, darbojoties ar informācijas iegūšanu, pārbaudēm, aizturot vainīgos. Pārbaudes tiek veiktas visos lielākajos mūzikas festivālos, arī tajos, kas notiek Cēsu pusē. Te talkā tiek aicināti īpaši apmācīti suņi. Piemēram, pērn festivālā “Laba Daba” uzsāktas vairākas lietvedības par marihuānas lietošanu.
“Apzināmies, ka daudzi brauc uz šiem festivāliem tieši ar nolūku lietot narkotikas, tāpēc pārbaudes notiek regulāri,” saka A. Pāže.
Izrādās, mūsu pusē audzē ne tikai marihuānu. M. Reķis stāsta, ka augustā aktivizējas magoņu pārstrādātāji, jo, izrādās, arī no mūsu dārzā audzētajām magonēm var iegūt apreibinošas vielas. Tas ir vesels process, ko neaprakstīsim, bet netrūkst ķīmiķu, kuri cenšas iegūt vajadzīgo devu. Lai apreibinātos, izmanto arī magoņu salmus.
No dārza kaņepēm gan neko iegūt nevar, jo Latvijas vasaras ir pārāk īsas, lai tajās veidotos aktīvās vielas. Taču pie mums uz palodzēm, citviet audzē arī halucinogēnās sēnes, un tādus gadījumus atklājot arvien biežāk. “Patiesībā Latvijā tās aug pat brīvā dabā, bet sēņu vietas gan neatklāsim,” smejot saka M. Reķis.
Tātad kopumā šī ir liela problēma, un Valsts policija cer uz sabiedrības atbalstu informācijas iegūšanā. A. Pāže atzīst, cilvēkiem ir informācija, taču viņi negrib ar to dalīties: “Vajadzētu aizdomāt tiem, kuriem aug bērni. Pieņemsim, vecākiem ir informācija par tiem, kuri lieto vai izplata apreibinošās vielas, bet viņi ar šo informāciju nedalās. Taču nav izslēgts, ka viņu bērns pēc kāda laika nonāks saskarē tieši ar šiem cilvēkiem un arī kļūs par lietotāju. Tad sekos pārmetumi policijai, ka tā neko nedarīja, bet paši ar informāciju nedalījās, lai novērstu problēmu jau saknē.”
Komentāri