Šoruden Avotu ielejas parka kraujā uzstādīta zīme “Māras krusts”. Valsts svētku nedēļā Pastariņa sākumskolas saime – audzēkņi un pedagogi – sanāca to atklāt. Padarītā darba svētku brīdī klāt bija atbalstītāji – Cēsu “Rotari” kluba biedri un pašvaldības darbinieki, un skolnieka Mārtiņa Tropa tēvs Viesturs, kurš arī iesaistījies idejas īstenošanās procesā.
Mārtiņa zīme, Pastariņa skolas audzēkņu un pedagogu izlolota, parkā ir kopš pagājušā rudens. Nākamais solis, ko, labiekārtojot Avotu ielejas parku, ir iecerējuši īstenot Pastariņa sākumskolas pedagogi, ir pakalnā starp diviem bērziem ierīkot “Jaunā dzejnieka soliņu”, kur lasīt dzeju. No latvju rakstu zīmēm vēl iecerēts uzstādīt Zalkša un Laimas slotiņas zīmes.
Padomdevējs skolotājiem tās centienos padarīt īpašu vienu no pilsētas ielejām, veidojot to par īpašu parku, ir arhitekts Jānis Zlaugotnis. “Viņš līdzēja arī izraudzīties vietu Māras zīmes uzstādīšanai,” stāsta Zaļā karoga programmas vadītāja Pastariņa sākumskolā Iveta Daiga.
“Jau pagājušajā mācību gadā mēs bieži nācām uz parku. Te notika nodarbības dabaszinībās,” saka Mārtiņš Trops, kurš tagad ir 4. klases skolnieks, un piebilst: “Mūsu klasei ļoti patika šādas nodarbības.”
“Avotu parkā dabaszinības stundās bērni nāk pētīt avotus, kokus, vērot dabu visos četros gadalaikos, kā arī nodoties sportiskiem vingrinājumiem, lēkājot pa parka kāpnēm,” par ierasto skolas ikdienā teic Iveta Daiga un piebilst, ka parka pilnveidošana rosina bērniem aizdomāties, ka esam bagāti ar latvju rakstiem un zīmēm.”
“Avotu ielejas parkam pašvaldībā jau labi sen ir izstrādāts labiekārtošanas projekts – ar celiņiem, arhitektūras mazajām formām, dīķa sakārtošanu. Diemžēl lieli projekti prasa arī lielu finansējumu, taču parks tiek regulāri uzkopts, tajā jau ir iztīrīts lejas dīķis un sakārtota ūdens sistēma. Parks ir labā kārtībā,” uzsver Cēsu pašvaldības ainavu arhitekte Dace Laiva. “Pašvaldības īstenots ieguldījums ir kāpnes, kas tagad ved no stāvlaukuma Valmieras ielā uz Dzintara ielu un mikrorajonu Festivāla ielā. Lieliski, ka arī bērni ar savām idejām par parka pilnveidošanu spējuši aizraut pieaugušos. Bērni dzīvo skaistā, ideālā pasaulē. Viņi redz avotus, kokus. Pieaugušie biežāk dabas vidū ierauga to, kas salauzts vai nesakārtots. Brīnišķīgi, ka skolotāji ir tie, kas aicina bērnus pētīt dabu, radoši domāt, to papildināt.”
