“Man kaut kā tiešām visas lietas nemanot sākušās vēl skolas laikā,” sarunas vidū, pārcilājot dzīves pagrieziena punktus, pats sev negaidīti atzīst 25 gadus jaunais mūziķis, menedžeris un projektu vadītājs Mārtiņš Spuris.
Vēl pat nedēļa nav apritējusi, kā jaunietis ar līgavu darba dēļ pārcēlies uz galvaspilsētu, taču Cēsīs dzimušais un uzaugušais Mārtiņš norāda: “Mēs pieļaujam iespēju atkal atgriezties, jo Cēsis mums ir mīļas un ļoti daudz kas saistās ar šo pilsētu.” Cēsīs joprojām dzīvo puiša vecāki, un paša skolas gaitas no pirmās klases saistītas ar tagadējo Cēsu Valsts ģimnāziju. Mārtiņam ir krāšņas atmiņas par tolaik piedzīvoto, taču ne tik ļoti uzsverot pašu mācību procesu, kā radīto atmosfēru. “Protams, kā jau bērniem reizēm gadījās kāda saķeršanās, tomēr tolaik to tā neapzinājos, bet tagad ar savu šī brīža skatienu vērtēju, ka tā bija tāda ārkārtīgi droša vide,” pārliecināts vēl nesenais cēsnieks. Viņš atceras, kā skolā pirmo reizi sācies muzicēšanas ceļš. Mārtiņš tobrīd bija burtiski sācis mācīties ģitārspēli, kad 5.klases zīmēšanas stundā ar klasesbiedriem uzplaiksnījusi doma veidot grupu, pierunājot vienu no savas kompānijas pat sākt apgūt bungas no nulles. Jaunizveidotā grupa sāka kopīgi mācīties repertuāru un kolektīva muzicēšanas prasmes, drīz vien sevi nosaucot par “Snapshot”(no angļu valodas – momentuzņēmums). Sākumā puiši sevi pārbaudījuši atsevišķos nelielos iznācienos, taču pamatskolas pēdējos gados jau spēlējuši skolas ballītēs.
Darbošanās šajā grupā un ciešā draudzība no bērnības ar toreizējo bundzinieku savā ziņā rosinājušas ģimnāzistu pirmo reizi nosēsties pie bungām. Mārtiņš stāsta, ka tikai intereses pēc kopā ar draugu aizgājis uz bungu spēles nodarbībām un tas kļuvis arvien aizraujošāk, līdz kādā brīdī sajutis savu īsto vietu. Viņš gan piemetina – pārcilājot bērnības foto, esot atradis arī bildi, kur “es maziņš ar antenām situ pa spilveniem”. Laikam jau tas ritms kaut kur prātā vienmēr ir bijis, secina nu jau Latvijā plaši pazīstamās grupas “Franco Franco” bundzinieks un menedžeris.
Skolā arī pirmo reizi iemēģinājis roku videomontēšanā – ar draugiem filmējuši, un pašam radusies neapturama vēlme izzināt apstrādes programmas un iespējas, ko var iesākt ar uzņemto materiālu. Skolas gados iekustinātais nupat atkal ir atmodies, un Mārtiņš sācis arī strādāt pie kārtējā “Franco Franco” klipa.
Pēc ģimnāzijas absolvēšanas jaunietim bijis mulsums par nākotni un – kā jau vairākkārt savā dzīvē izdarījis – sekojis bērnības drauga gudrajām izvēlēm. Tā abi devušies uz Rīgu studēt Latvijas Kultūras koledžā mūzikas menedžmentu. Tā kā koledžā nebija iespējams iegūt bakalaura diplomu, tad 3.kursā bijusi iespēja pāriet uz Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu, tur apgūstot specialitāti “Uzņēmējdarbības vadība radošajām industrijām”. Nupat Mārtiņš sajutis vēlmi mācīties vēl ko vairāk, pieļaujot varbūtību, ka šoreiz pievērsīsies mediju un komunikāciju jomai, taču pagaidām lēmums par iestāšanos maģistrantūrā nav pieņemts.
Studiju laikā arī gūta pirmā darba pieredze – “RadioTEV” ēterā nostrādājis gandrīz trīs gadus. Mārtiņš atzīst, ka sākums esot prasījis milzīgu savas būtības laušanu. “Patiesībā jau skolas laikā ļoti nervozēju pie jebkuras uzstāšanās, kur bija jārunā. Man tas ļoti nepatika, bet vienlaikus klusībā manī bija aizķērusies doma – interesanti, kā būtu strādāt radio?” Drīzumā Mārtiņš gatavojas jaunam izaicinājumam – savam raidījumam Latvijas Radio 1.
Patlaban Mārtiņa darba dienu piepilda arī projekta vadītāja pienākumi pilna servisa digitālajā aģentūrā “WRONG”, kā arī jau kādu laiku viņš darbojas kā aģents Lielbritānijā bāzētā mūziķu darba koordinācijas sistēmā “LastMinuteMusicians”.
Komentāri