Vidzemes pašvaldību vadītāji atzīst, ka mazās vidusskolas neizbēgami nāksies reorganizēt, taču ne katra pašvaldība ir gatava to darīt jau nākamgad.
Pārgaujas novada Stalbes vidusskolā faktiski vairs nav vidusskolas posma. Šogad sešiem jauniešiem, kuri vēlējušies tur turpināt mācības 10.klasē ir atteikts. Tomēr pašvaldības priekšsēdētājs Hardijs Vents (Vienoti novadam) vēl nedomā par skolas reorganizāciju un tās nākotni saskata profesionālajā izglītībā.
Pašlaik Stalbes vidusskolā, ieskaitot pirmsskolas posmu, mācās vairāk nekā 200 bērnu, stāsta Vents, tādēļ viņš uzskata, ka skolas pastāvēšanai ir perspektīvas, ja vidusskolas posmā tiks realizēta arī profesionālās izglītības programma. Jau tagad pašvaldība ir uzsākusi pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares pārstāvjiem par jaunas izglītības programmas ieviešanu vidusskolas posmā.
“Ja ir tikai vidusskola, mēs viņu bērnu skaita ziņā nepiepildīsim. Tikai no vidusskolas nav jēgas, jo daudzi novada bērni mācās Valmierā un Cēsīs,” stāsta Vents un piebilst, ka pašvaldība šiem bērniem palīdz ar ceļa maksas segšanu.
Raunas vidusskolā nesen kā nomainījies direktors, tādēļ šobrīd pašvaldības vadītāja Evija Zurģe (Mēs savam novadam) nesteidzās ar paredzējumiem par skolas likteni. Šobrīd tur nav 10.klases, un skolēnu skaits vidusskolas posmā nepārsniedz 10.
Novadā ir divas skolas, Raunas vidusskola un Drustu pamatskola. Šajā mācību gadā tajās plānots veikt kvalitātes kontroli, un par abu izglītības iestāžu tālāko likteni varētu spriest tikai pavasarī, stāsta Zurģe. Vaicājot, cik skolēnu mācās Drustos, viņa konkrētu skaitu neminēja, taču atzīmēja, ka lauku skolai tas ir normāls.
Strenču vidusskolas liktenis ir laika jautājums, stāsta Strenču novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Pētersons. Šobrīd vidusskolas posmā ir tikai 12.klase, kurā mācās septiņi bērni. Pētersons neapgalvoja, ka skolu nākamajā gadā varētu sagaidīt statusa maiņa, taču, ņemot vērā valsts realizēto izglītības politiku, skola agrāk vai vēlāk tiks reorganizēta.
Septiņi jaunieši 12.klasē mācās arī Salacgrīvas novada Liepupes vidusskolā. Atšķirībā no Strenčiem, šī skola pārtaps par pamatskolu līdz ko pēdējie divpadsmitklasnieki to absolvēs, aģentūra LETA noskaidroja pie Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieces izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes jautājumos Evijas Keiseles (LRA). Taču arī Keisele ir kritiska pret valsts ieceri, kā samazināt vidusskolu skaitu – pēc viņas domām vairāk būtu jāpievērš uzmanība mācību kvalitātei skolās un skolas sasniegumiem, nevis skolēnu skaitam.
Reorganizāciju jau piedzīvo arī Jumpravas vidusskola Lielvārdes novadā, informēja Lielvārdes novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Inga Reķe. Šogad mācības pabeigs 12.klase ar sešiem skolēniem tajā, bet nākamgad skola durvis vērs jau pamatskolas statusā.
Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne vēl vasarā aģentūrai LETA stāstīja, ka Staiceles vidusskola vada pēdējos gadus šajā statusā, kamēr vidusskolas posmu pabeigs pēdējā 12.klase, pēc tam tā būs pamatskola.
Komentāri