Jaunpiebalgas vidusskolas 10. klases skolnieks Pēteris Beķeris spēris pirmo soli ceļā uz vidējās izglītības iegūšanu.
Neliels uztraukums ir. Ja nu būs krietni grūtāk? Jaunpiebalgā Pēteris mācās no 1. klases, taču lēmums turpināt skoloties tieši šeit radījis nelielas šaubas. Ne jau skola pie vainas, bet jaunības tieksme uz pārmaiņām: “Vēlējos būt jaunā vidē un cilvēkos, taču nebiju izlēmis, laiks aizritēja ātri, un nolēmu palikt!”
Viens no palikšanas iemesliem bijusi jaunā sporta zāle. Pēterim ļoti patīk trenēties: “Arī nākamgad nodarbošos ar futbolu un slēpošanu. Sportošana ir pati lielākā aizraušanās, kas aizņem ļoti daudz mana brīvā laika.” Pēteris ieguvis 1. vietu tautas slēpojumā “Baiļu apļi 2006”, pagājušajā ziemā viņa komanda izcīnījusi augstāko vietu ziemas minifutbolā telpās, turklāt esot veiksmīgi startēts arī Latvijas jaunatnes ziemas olimpiādē un Latvijas čempionātā: “Es to neuzskatu par ko ļoti svarīgu, man tā ir ikdiena! 11 gadu vecumā sāku slēpot, pēc gada pievērsos vieglatlētikai, un vēl pēc gada sāku nopietnāk pievērsties futbolam. Panākumi gan ir visai neseni.”
Pēterim skola nepatīkot vien tādēļ, ka daudz mājas darbu. Neatliek tik daudz laika sporta aktivitātēm, kā gribētos. Patīkamākais notikums pagājušajā mācību gadā bijis, kad skola iegādājusies jaunu slēpošanas inventāru.
Sports nav vienīgais, kur Pēteris parādījis labu prasmi. Viņš ir ieguvis 3. vietu rajona mākslas olimpiādē un 11 gadus pavadījis tautisko deju kolektīvā.
“Pamatskola man paliks atmiņā ar to, ka par mums rūpējās skolotājas, vecāki, arī vecāko klašu skolēni. Nu mums vajadzēs parūpēties par jaunākajām klasēm. No vidusskolas sagaidu to, ka daudz jādara pašam, neviens nemudinās. Doma, ka esmu pieaudzis un ar lielāku atbildību, man patīk – vecākiem un skolotājiem varēšu pierādīt, ka esmu kļuvis arī patstāvīgāks. Esmu kļuvis pašpārliecinātāks par sevi un to, ko daru. Šajā laikā guvu daudz zināšanu. Tāpat veidojās ļoti vērtīgas draudzības, kuras man būs uz ilgu laiku.”
Pēterim patīk skolotāju attieksme un dotās iespējas, kas pašam jāīsteno. Pagaidām nav skaidras nojausmas, kas būs pēc vidusskolas absolvēšanas. Tam vēl ir laiks. “Manas dzīves lielākā vērtība ir vecāki, mīlestība un gādība, ko viņi man dod,” piebilst Pēteris.
Komentāri