Dace Rība – Baltiņa nule kā beigusi profesionālās bakalaura studijas Ekonomikas un kultūras augstskolas interjera dizaina specialitātē. Pētniecisko darbu viņa gatavoja par akustiskajiem materiāliem, proti, materiāliem, kas ietekmē skaņas izplatību telpā, gan to izmantošanu, lai uzlabotu Liepas pamatskolas daudzfunkcionālo ēdamzāli.
“Daži akustiskie materiāli skaņu atstaro- cietas, gludas virsmas (betona grīda), daži slāpē – porainas virsmas. Katram materiālam ir sava veida mijiedarbība ar skaņas vilni. Par akustiskajiem materiāliem mēdz saukt tos, kuriem šī mijiedarbība ir izsakāma skaitļos,” sīkāk paskaidro Dace.
Dace pētīja šos materiālus, to ceļu līdz konkrēta interjera risinājumam: “Mēs esam pieraduši runāt par interjera vizuālajām kvalitātēm, taču piemirstam par skaņu, par telpas labskanību. Katrai telpai ir jāskan atbilstoši tajā paredzētajām aktivitātēm.”
Lēmums bakalaura darbā iekļaut tieši Liepas skolu nav nejaušs, jo Dace Liepā augusi, gājusi skolā un arī tagad ir pagasta iedzīvotāja. “Liepas pamatskola ir mana pirmā skola, kuru nepabeidzu, jo pēc septītās klases iestājos Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. Laikam mani vajāja šī nepabeigtības sajūta, jo neesmu Liepas pamatskolas absolvente. Dažreiz rādījās slikti sapņi, ka vēl jākārto gala eksāmeni. Ar šo bakalaura darbu emocionāli beidzu divas skolas. To prezentējot Liepas pamatskolā, jūtos kā šo skolu absolvējusi. Tāpat uzskatu, ka skolu absolventi ir tie, kas var sniegt profesionālu atbalstu mācību iestāžu attīstībā, ne tikai ziedojot naudu, bet arī daloties savā profesionālajā pieredzē,” norāda Dace.
Ja sadarbība ar skolu, skolēniem un telpas izpēte esot bijusi kā saldais ēdiens, tad akustika, telpas labskanība, ar to saistītie normatīvie akti un fizikas likumi izrādījušies īsts izaicinājums.
“Liepas pamatskola ir nodota ekspluatācijā 1970.gadā. Ēdamzālē remonts nav bijis kopš ēkas būvniecības laika. Vienīgais uzlabojums ir ventilācijas sistēma. Interjers ir nolietojies, patiesībā tur interjera vispār nav. Palīgtelpas netiek pilnvērtīgi izmantotas. Tajā pašā laikā ēdamzāle vienlaikus ir arī skolas aktu zāle, kurā notiek gan Ziemassvētku koncerti, gan skolas izlaidumi. Skatuve neatbilst skolēnu vajadzībām. Turklāt zāle ir arī Liepas pagasta vēlēšanu iecirknis un bēru mielastu vieta. Liepā nav publisku ēstuvju, tāpēc vietējie iedzīvotāji lūdz skolai iespēju rīkot bēru mielastu ēdamzāles telpās.
Publisku pasākumu laikā piekļuve ēdamzālei ir tikai caur skolas mācību korpusu. Zāles ieeja caur palīgtelpu no sporta laukuma puses netiek izmantota, saskatu iespēju nākotnē to mainīt,” akcentē interjeriste.
Labvēlīga vide ir viens no kritērijiem skolas izvēlē. Samazinoties skolēnu skaitam valstī kopumā, skolas meklē jaunas iespējas piesaistīt audzēkņus. “Liepas pamatskolā pēdējā pusgadā ir tendence skolēnu skaitam atkal palielināties. Lai spētu konkurēt ar citām skolām Priekuļu novadā, netālajā Valmierā un Cēsīs, Liepas pamatskola intensīvi strādā pie skolas vides uzlabošanas. Liepas pamatskolas attīstības plānā 2016.-2019.gadam kā prioritāte ir izvirzīts ēdamzāles/aktu zāles kapitālais remonts, nodrošinot drošu, pozitīvu un estētisku skolas vidi.
Esošais ēdamzāles daudzfunkcionālais interjers ir sevi pilnībā izsmēlis, jebkādus uzlabojumus skolas kolektīvs uztvertu kā pozitīvas pārmaiņas. Tādēļ ēdamzāles plānotā interjera projekta izstrādei tiek pievērsta īpaša uzmanība. Bakalaura darba virsuzdevums bija aktualizēt Liepas pamatskolas vadībai un kolektīvam visus ar ēdamzāles pārbūvi saistītos aspektus, lai veidotos kompetents un vieds būvprojekta pasūtītājs, kas skaidri spēj definēt vajadzības un izteikt vēlmes,” teic Dace.
Būvniecības izmaksas gan neesot aprēķinātas, toties mēbeļu, apgaismes ķermeņu un citu interjera detaļu izmaksas ir apzinātas: “Tās nav mazas, jo uzskatu, ka skola ir tā vieta, kur jābūt modernām tehnoloģijām un kvalitatīvam dizainam. Bērnam jāredz mūsdienīgi risinājumi, lai saprastu, kādēļ jāmācās matemātika, fizika, datorgrafika, programmēšana vai zīmēšana.”
Pēc atzinīga bakalaura darba vērtējuma arī Liepas pamatskola un pagasta pārvalde ieinteresējās par Daces darbu, paužot cerību, ka nākotnē ideju varētu realizēt, bet Dace pati saka: “Nesot šo projektu uz Liepas pamatskolu, mērķis bija nevis panākt šī projekta realizāciju, bet uzsākt dialogu par telpu. Runāt par jautājumiem, kuri ir risināmi projekta ietvaros, lai rezultātā telpa būtu tāda, kādu to vēlas skolas kolektīvs, nevis kā projektētajiem un būvniekiem sanāca.”
Taujāta, kādi būtu nākamie soļi, lai lietas iekustētos vēlamajā virzienā, pieņemot, ka finansējums ir atradies, jauniete saka: “Būtu jāsāk ar profesionāļu komandas izveidi, kas izstrādā projektu, veicot gan mērķauditorijas, gan esošās situācijas izpēti. Mans bakalaura darbs ir tikai tortes garnējums. Ir jāizstrādā tehniskie risinājumi gan apkurei, gan elektroinstalācijai, gan skatuvei, ņemot vērā telpas daudzfunkcionalitāti.”
Raksta autore: Monika Sproģe
Komentāri