Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāji bija uzņēmušies kolēģiem no valsts ģimnāzijām Latvijā vadīt izglītojošu, praktiski rosinošu sarunu un lekciju dienu par pedagoģijā un arī sabiedrībā bieži vien apspriesto audzināšanas jautājumu tēmām.
Puteņu pilnā ceturtdiena neatturējusi no došanos ceļā ne vairāk kā simts kilometru attālumā esošo Alūksnes, Viļakas, Gulbenes, Balvu un Jūrmalas, ne arī vairāk par 300 kilometru attālumā esošās Liepājas Valsts ģimnāzijas kolēģus. Cēsnieki klausītāju pulkā aicināja arī pilsētas un apkārtējo lauku skolu pedagogus no bijušā Cēsu rajona.
Cēsnieki apgalvoja, ka uzņēmušies no visām skolā risināmajām tēmām iztirzāt audzināšanu, jo
apzinās, ka gadu gaitā tajā daudz ko vērtīgu uzkrājuši, pārņēmuši labāko no iepriekšējām paaudzēm. Ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa uzsvēra, ka Cēsu skolas milzīgā nozīme jaunās paaudzes audzināšanā vēl nesen spilgti apliecinājusies ģimnāzijas 85 gadu jubilejā, kad pedagogiem paldies sacīja un cieņu izrādīja simtiem absolventu.
Inese Lāce, direktores vietniece audzināšanas darbā, konferenci vadīja, ļaujot pedagogiem apjaust un analizēt sava darba misiju, skolēniem nodrošinot arvien augstāku domāšanas un vajadzību līmeni. Pedagoģe Ilze Šulte referātā formulēja mīlestību skolā, ka tā ir „ticība katram bērnam, viņa spējām, individuālajiem talantiem, nākotnei”. Mācītājs Juris Cālītis analizēja, kā novērtējums un cieņas izrādīšana veido personību un tālāk attiecības sabiedrībā.
Kulmināciju konference sasniedza audzināšanas stundā karjeras izglītībā, kuru iedvesmojoši un muzikāli Inese Lāce bija izveidojusi kopā ar ģimnāzistu radošo grupu.
Papildinājumus profesionālajam darbam, kā arī iespēju smelt dvēseliskus spēkus – no prieka un gandarījuma līdz aizkustinājumam – konferences dalībnieki apsveica ar vētrainiem aplausiem, veltot tos ģimnāzijas pedagogiem un audzēkņiem.
