Cēsnieks Klāvs Eizengrauds četrus mēnešus pavadīja Rumānijā. Puisis stāsta, ka Rumānija salīdzinājumā ar Latviju ir atpalikusi vismaz par desmit gadiem. Bija daudzas lietas rumāņu ikdienā, kas puisi izbrīnīja. Klāvs uz Rumāniju devies kā brīvprātīgais. „Biedrība “Jaunatne par iesaistīšanos” piedāvāja man dalību projektā Rumānijā. Dzīvoju tur četrus mēnešus, gāju uz vietējām skolām, kopā ar citiem jauniešiem no Eiropas darbojos ar vietējiem bērniem. Mācījām viņiem angļu valodu, spēlējām spēles un iesaistījāmies dažādās citās aktivitātēs,” stāsta Klāvs un vaicāts par gūtajiem iespaidiem, saka: “Rumānijā ir skaista daba un kalni. Vietējie stāstīja, ka viņu mežos dzīvojot lāči, bet pats gan nevienu ķepaini nemanīju. Rumāņi man likās ļoti lēni, bieži vien nepieklājīgi un uzbrūkoši noskaņoti. Turklāt viena no sliktākajām rumāņu īpašībām- viņi nav punktuāli. Ja sarunājām tikšanos, tad rēķinājos, ka stunda, divas būs jāgaida. Rumānijā pat autobusi kavē. Ir retums, ja autobuss pieturā pienāk norādītajā laikā. Rumāņi arī daudz melo. Ar to arī nācās bieži saskarties. Latvijā mēs to gan sauktu vairāk par “batonu bāšanu ausīs”.
Rumānijā biju laikā, kad valstī notika prezidenta vēlēšanas. Dienā, kad ievēlēja prezidentu, šis kungs tiešajā ēterā bērnam ar roku iesita pa seju. Turklāt par viņu „vēlēja” pat 20 gadus miruši cilvēki. Tik „sakārtota” ir šī valsts, kas raisīja izbrīnu par daudz ko.” Klāvs stāsta arī par visai interesantu veidu, kā rumāņi iznīcina atkritumus. Tie tiek iznesti uz ielas, aplieti ar benzīnu un vienkārši nodedzināti. Arī klaiņojoši suņi radījuši problēmas, kuri Rumānijā klīst pa ielām kā koijotu bari. Par vēl daudz ko interesantu, ko Klāvs piedzīvojis Rumānijā, lasiet sestdienas “Druvā” (13.03.2010) Jauniešu lapā. Liene Lote Grizāne
