Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Radošu domu ieliek rotās

Druva
11:35
29.08.2017
47
Marija Markule 2

Cēsniece Marija Markule izgatavo interesantas rotas. Viņa saka, ka radošo gēnu mantojusi no mammas un omītes. Kad Marija beidza mācības Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, viņa uzsāka studijas Vidzemes Augstskolā. Tur ieguva izglītību tūrisma organizācijas un vadības jomā, tomēr ceļš atveda atpakaļ uz Cēsīm.

“Tā kā tūrisma specialitāte ir orientēta uz darbu brīvdienās, sapratu, ka tas nav domāts gluži man. Bet iegūtās zināšanas gan par uzņēmējdarbību, gan komunikāciju bija vērtīgas un noder pavisam citas specialitātes profesijā. Strādāju uzņēmumā “Latte­le­com” par biznesa klientu konsultanti. Darbs ar klientiem man ļoti patīk,” stāsta Marija, kura atzīst, ka jau sākotnēji centās darba iespējas rast tieši Cēsīs, lai izvairītos no došanās uz galvaspilsētu. “Varbūt dažkārt var šķist, ka lielpilsētā ir lielākas karjeras izaugs­mes iespējas, lielāka alga un citas privilēģijas, bet tad pretī lieku izmaksas, un beigās iznāk tas pats, kas strādājot Cēsīs, tikai šeit es esmu tuvāk ģimenei un draugiem. Turklāt man patīk tā brīvības sajūta, kad no rīta pamostos un zinu – līdz darbam jāiet vien desmit mi­nūtes. Rīgas drūzma un ātrums noteikti nav domāts man,” atzīst Marija.

Līdztekus darbam uzņēmumā “Lattelecom” Marija darina rotas – īpašas un oriģinālas. “Gan mana mamma, gan omīte ir rokdarbnieces. Piemēram, mamma veido kak­larotas no dažādiem dabīgiem akmeņiem, bet omīte no vecām džinsu biksēm var uztaisīt skaistu somu. Domāju, šī radošā darbošanās man ir iedzimta. Es rotas sāku darināt jau pamatskolā. Pro­tams, sākums bija pavisam vienkāršs. Lēnām vēru krellītes un taisīju parastus auskariņus. Tā nopietnāk šai lietai pieķēros pirms gadiem pieciem, kad interneta veikalos meklēju rotām jaunus izejmateriālus. Pasūtīju auskariņu pamatus, kuriem virspusē ir noņemams stikliņš. Izdomāju, ka, noņemot stikliņu, iekšpusē var ievietot dažādus attēlus, tā radot unikālus auskarus. Pirmos eksemplārus uzdāvināju draudzenēm, kuras par tiem bija sajūsmā. Tad pēc līdzīga principa sāku veidot arī gredzenus un rokassprādzes,” stāsta Marija. Jaunā rotu meistare gan atzīst, ka darbs var būt visai piņķerīgs un prasa lielu uzmanību un pacietību: “Sākumā bija jāeksperimentē. Jāsaprot, kāda līme der katram papīram. Rotu izgatavošana nav ātrs process, kad piemeklētas bildes, ko likt rotā, tās jāsalīmē, tad pacietīgi jānogaida, kad līme pilnībā nožūs. Tikai pēc tam var darboties tālāk. Bet man patīk. Tā ir sava veida meditācija.”

Marija stāsta, ka ar rotu izgatavošanu nodarbojas vien vaļasprieka līmenī, lai to darītu profesionāli, būtu nepieciešams laiks un zināšanas: “Vispirms jāsaprot, vai cilvēkiem kas tāds interesē. Bet no pieredzes varu teikt, ka pēc rotām pieprasījums ir. Taču re­gulāri jāseko gan modes tendencēm, gan jāinteresējas, ko cilvēki vēlas. Šobrīd aktuāli ir auskari ar bārkstīm un rotas ar latviešu rakstiem. Tāpat sievietes labprāt iegādājas ko personalizētu. Nesen kādai mammai izgatavoju kaklarotu ar viņas un bērnu attēliem. Otra lieta – jāmeklē vietas, kur savu produkciju pārdot. Ja agrāk Cēsīs bija vairākas vietas, kur varēja nodot savus darinājumus tirgošanai, tad tagad šo vietu ir stipri maz. Tādēļ arī es, kad vēlos plašākai sabiedrībai parādīt savus darinājumus, dodos uz tirdziņiem.”

Marija atzīst, lai arī rotu izgatavotāju Cēsīs netrūkst, konkurenci viņa neizjūt. “Es tās drīzāk saucu par draudzīgām attiecībām. Ir interesanti paskatīties, ko izdomājuši un radījuši citi. Manuprāt, tas ir mazpilsētas šarms – dzīvot draudzīgi,” saka Marija.

Rotu meistare Marija laiku atvēl arī fotografēšanai, kas par viņas aizraušanos kļuvusi jau vairākus gadus. Lai arī Marija sevi nekad par fotogrāfi nav pozicionējusi, viņas radītie attēli cilvēkus uzrunā. Tas dodot stimulu pilnveidoties un mācīties.

Kad Marijai ir brīvdienas, viņa labprāt dodas apskatīt vēl neredzētas vietas Latvijā, bet nu drīzumā cer piepildīt savu seno sapni un aizceļot uz kādu tālāku zemi.


Raksta autore: Madara Ozoliņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
30
1

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
70

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
94

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
61

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi