* RĪGĀ. Lidostā sagaidītāju priekšā Latvijas medaļnieki pasaules bioloģijas olimpiādē: Marta Rudzīte (no kreisās), Ņikita Trojanskis, Emīls Kalugins un Daniels Krimants.
Cēsu Valsts ģimnāzijas šī gada divi absolventi pēc izlaiduma devās uz pasaules skolu jaunatnes mācību priekšmetu olimpiādēm pārstāvēt Latvijas gudrākos prātus, un abi jaunieši – Marta Rudzīte un Edgars Klētnieks – atgriezās ar medaļām.
Visai komandai veicās
Stāsta divkārtējā skolēnu pasaules olimpiāžu dalībniece bioloģijā, Latvijas Universitātes studente Marta Rudzīte:
– Šovasar, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uz pasaules olimpiādi bioloģijā braucu ar daudz pozitīvāku noskaņojumu. Zināju arī, ka olimpiādes norises valstī būs mazāk eksotikas, jo skolēni uz bioloģiju pulcēsies Eiropā – Dānijā. Šogad īpašs bija tas, ka olimpiādē darbs notika tikai ar planšetdatoriem. No vienas puses – tik vienkārši -, no otras – pietiekami sarežģīti. Man un visai Latvijas komandai ļoti, ļoti veicās. Mēs visi četri ieguvām medaļas. Uz Latviju atvedām divas sudraba, tajā skaitā es, un divas bronzas medaļas.
Pati olimpiāde notika divas dienas, tāpēc pietika laika arī ekskursijām pa Dāniju un citiem pasākumiem. Olimpiādes nedēļas laikā iepazinos ar daudzu valstu skolēniem, īpaši kad notika saliedēšanās vakari. Mēs visi dzīvojām vienā viesnīcā.
Tagad sākšu bioloģijas studijas. Par iekļūšanu Latvijas Universitātē man nebija jāsatraucas. Ģimnāzijas pieredze ir ļoti pozitīva. Ļoti palīdzēja klasesbiedri, ģimnāzijā apvieno spējīgākos jauniešus, tādus, kuru mērķis ir sasniegt ko vairāk, piedalīties olimpiādēs valstī un, ja veicas, doties uz pasaules skolu jaunatnes olimpiādi. Pedagogi mūs šajos centienos atbalstīja, cik spēja.
Mazliet pietrūka līdz sudrabam
Iespaidos dalās skolēnu pasaules olimpiāžu ķīmijā divkārtējs dalībnieks, Kembridžas Universitātes students Edgars Klētnieks:
– Šoreiz bija viena no lielākajām konkurences cīņām iekļūšanai Kembridžas Universitātē. Būs dažādi kursi, bet pārsvarā studēšu bioķīmiju. Lai tiktu tik prestižā universitātē, bija jāraksta par sevi, jādodas uz interviju, process bija diezgan garš, tas sākās jau pagājušā gada 15.oktobrī. Man palīdzēja, ka es jau pirms gada piedalījos pasaules olimpiādē ķīmijā un uz to devos arī šogad. No saviem nākamajiem studiju biedriem jau pazīstu kādus septiņus, ar viņiem šovasar satikos ķīmijas olimpiādē, un viņi pārstāvēja Lielbritāniju, Dāniju, Īriju, divi arī Lietuvu. Drīz aizbraukšu, Latvijā atkal būšu ap Ziemassvētkiem.
Ja runājam par pieredzi pasaules olimpiādēs ķīmijā, tad šogad tajā atkal piedzīvoju vilšanās sajūtu – atkal iegūta tikai bronzas medaļa. Šogad līdz olimpiādes sudrabam gan pietrūka vien kādi 0.6 punkti. No simts iespējamiem punktiem taču būtu varējis iegūt vēl vienu punktu, bet, kas darīts, tas darīts. Olimpiādē biju pieļāvis arī neuzmanības kļūdas. Nu tā jau ir pagātne. Šogad arī bija ļoti grūti uzdevumi. Lai šādā olimpiādē piedalītos, ģimnāzistam ķīmijā jau jāzina universitātē apgūstamā viela. Es iekļuvu uzvarētāju simtniekā no 300 dalībniekiem.
Mēs, četri skolēni un divi mentori, devāmies uz Baku Azerbaidžānā, kur notika olimpiāde. Baku pilsēta pārsteidza ar moderno un līdzās veclaicīgo arhitektūru. Arī vēriens līdzekļu ziņā, ar kādu mūs, ap 300 dalībniekiem no visas pasaules, uzņēma.
Ja man kāds jautā par Cēsu Valsts ģimnāziju, tad es saku, ka man skola daudz palīdzējusi. Protams, skolā vēl vajadzīgi uzlabojumu, bet es par ģimnāziju pat nedomāju sūdzēties. Es saku, ka nāku no Latvijas top 5 skolas.
Komentāri