Pirmdiena, 25. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Padomju elpa vēl jūtama

Druva
23:00
16.07.2017
19
Anna Karklina 2 1

Vidzemes Augstskolas Mediju studiju un žurnālistikas programmas absolventes Annas Kārkliņas diplomdarbs izraisīja interesi pat mediju ekspertu vidū. Viņa aplūkoja to, kā politiķi saredz un
ietekmē medijus, atklāti runājot par to, ko citi gribētu noklusēt.

– Kā  nonāci pie tēmas?
– Vēlējos pētīt pašvaldību un mediju darbību. Bija pamanāms spiediens no Valmieras pašvaldības puses, tikko speciālisti redzēja, ka medijiem iet labāk nekā paš­valdības mājaslapai, pašvaldība mainīja mājaslapas dizainu. Var­būt sakritība, bet tieši tobrīd pašvaldība vēlējās vairāk sadarboties ar medijiem. Tobrīd man radās jautājums, vai tas patiešām ir politiķu redzējums, kā medijiem būtu jāstrādā, proti, akli jāpublicē viss pašvaldības piesūtītais saturs? Bakalaura darba ietvaros es vairs nekoncentrējos tikai uz Val­mieras pašvaldību, bet uz visu Lat­viju kopumā. Tā varēja noskaidrot, kas notiktu, ja politiķiem būtu lielāka vara pār medijiem. Mediju pamatuzdevums ir pēc iespējas ātrāk un objektīvāk informēt sabiedrību, taču pašlaik realitāte ir pavisam cita.

-Kāda tad ir realitāte?
–   Medijiem klājas grūti, jo tie ir starp diviem lieliem dzirnakmeņiem – peļņu un saturu, kādu pieprasa auditorija. Diemžēl auditorija pieprasa izklaides materiālus, tāpēc mediji nevar sniegt kvalitatīvu informāciju. Kā zinām, analītiskie un pētnieciskie raksti nenes tik daudz peļņas, līdz ar to īsti     nedz medijus nevar vainot, ka tie nestrādā tik kvalitatīvi un operatīvi, nedz arī sabiedrību, jo tā ir pieradināta pie viegla, izklaidējoša satura. Līdz ar to mediju vide ir sabojāta un, iespējams, jāpaiet laikam, kamēr sabiedrība izaugs. Jāpaiet gadiem, līdz nebūs jūtama padomju elpa.

– Vai cilvēki atšķir kvalitatīvu mediju saturu no nekvalitatīva?
– Varbūt tie, kas ir padziļināti izglītojušies, atšķir, bet pārējie tic, ka, ieejot lielajos mediju portālos, viss ir patiess. Vairums neiedziļinās lietas būtībā, nemeklē citus papildu avotus, lai pārliecinātos par ziņas vai informācijas patiesumu. Tāpēc otra lieta, kas manā pētījumā izkristalizējās, bija  – izglītības nozīme.
Varbūt nevajadzētu tik ļoti uzsvērt pazīmes, pēc kurām var atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas, cik parādīt, ka mediji ir dažādi, ka ir tādi, kas seko visiem pareizajiem kanoniem, un ir tādi, kuriem galvenais ir nopelnīt. Va­jadzētu pievērst uzmanību, ka nav tikai TVNET, Del­fi, Apollo, TV3, “Bez tabu” un “Degpunkts”, ka ir arī sabiedriskie mediji – LTV1, Latvijas Radio u.c.

– Ko  pati domā par pašvaldības informatīvajiem izdevumiem?
– Tas ir ļoti liels drauds tieši reģionālajiem drukātajiem medijiem. Tie iedzīvotāji, kuri rūpīgi seko līdzi tam, kādus medijus viņi patērē,  atšķirs viltus “avīzes” no reģionālā laikraksta. Redzam, cik ļoti pašvaldības izdotā avīze mēģina sevi uzdot par īstu, bet ir nospiedoši liela auditorijas daļa, kurai tik tiešām arī pietiek ar informatīvo bezmaksas biļetenu. Paš­val­dību informatīvajiem izdevumiem atšķirībā no reģionālajiem laikrakstiem nav jānopelna, viņiem nav jācīnās par izdzīvošanu, līdz ar to viltus “avīzēm” arī auditorija ir lielāka.

-Vai pirms pašvaldību vēlēšanām varēja novērot spiedienu uz reģionāliem medijiem?
– Ja agrāk medijiem tika atsūtītas pāris ziņas dienā, tad pirms vēlēšanām preses relīzes plūda aumaļām. Tādās pilsētās kā Cēsis un Valmiera, kur līdzās pastāv reģionālais laikraksts un informatīvais pašvaldības izdevums,  tas nebija tik izteikti. Izteiktāk to varēja vērot reģionos, kur nav informatīvā izdevuma, tur spiedienu izdarīja tieši uz medijiem. Pat Valmierā me­diji saņēma aicinājumu izvietot kādu konkrētu pašvaldības ziņu, jo tas taču iedzīvotājiem ir svarīgi, tanī pašā laikā rakstā vairākas reizes konsekventi pieminēti atsevišķi politiķi.

Manā bakalaura darbā spilgti iz­kristalizējās atziņa, ka medijiem jāņem pretī viss, jo mediji taču strādā vadošā spēka interesēs. Te mediji nonāk krustpunktā, jo, no vienas puses, iedzīvotājiem tik tiešām būtu jāzina, kas un kā, taču, no otras puses, tādā gadījumā mediji darbojas kā pelēkais kardināls politiķu interesēs.

– Ir mums demokrātija, preses brīvība?
– Kad politiķiem uzdevu jautājumu, kā medijiem būtu jādarbojas, sekoja ļoti skaistas atbildes par sociāli atbildīgu mediju vidi, par katra uzrakstītā vārda nozīmīgumu, bet, tikko pavaicāju, kā jā­atspoguļo ziņas par Saeimas darbību, par vietējās pašvaldības darbu, ļoti spilgti izkristalizējās padomju laika uztvere. Proti, ka medijam jādarbojas kā kanālam, kas nodod informāciju tādu, kādu to vēlas redzēt politiķi. Ja par komerciālajiem medijiem tas nebija tik jūtams, tad par sabiedriskiem medijiem ļoti.

No viena Saeimas deputāta pat izskanēja viedoklis: “Ja sabiedriskie mediji tiek finansēti no manas kabatas, tad viņiem arī jāatspoguļo, ko es domāju. Ja sabiedrība mak­sā par šiem medijiem, tad viņiem jāstrādā kā politiķu ruporam, jāsaka tikai tas, ko vēlas dzirdēt iedzīvotāji un kas ir valdības interesēs. Kā mēs (politiķi) maksājam, tā viņiem jāstrādā.”

Turklāt, ja ap Rīgu politiķi jau spēj iespaidot medijus, tad reģioni ir palikuši ēnā. Viens no intervētajiem politiķiem izteica ideju, ka sabiedriskajā medijā varētu izveidot reģionālās nodaļas, kurās strādātu pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti, tātad pub­licēs tikai to, ko diktē vara. Te jāatgādina, ka sabiedrisko mediju finansē sabiedrība, tāpēc tam cīņa par peļņu nav tik liela kā komercmedijiem. Ja politiķi vēlas pakļaut sabiedriskos medijus, tad par ko te lai runā – viss ir skaidrs.

-Vai tici, ka ir iespējama redakcionālā neatkarība?
– Tas jau būtu skaisti, bet šobrīd neticu. Atminos sarunu ar žurnāla “Ir” redaktori Nelliju Ločmeli, ku­ra arī ieskicēja reklāmdevēju lielo lomu mediju vidē. Peļņa šo­brīd ir galvenais mērķis, it īpaši komerciālajiem medijiem, jo tiem ir jāizdzīvo, un katrs cenšas, kā spēj. Viss varētu mainīties, ja sabiedrība vairāk izglītotos, pievērstu uzmanību mediju lietot prasmei. Tad kvalitatīva me­diju satura nozīmība pieaugtu un redakcionālā neatkarība būtu lielāka.

-Vai tiešām sabiedrība mūsdienās ir tik akla, tik aprobežota?
– Tā iznāk, bet tas nav tikai mediju lietot prasmē, tas ir daudzās jomās. To parāda kaut vai likumu regulācija – vieglāk ir kaut ko aizliegt un uzlikt sodus, nekā stāstīt un veidot dialogu ar sabiedrību. To jau parāda mūsu valdošā vara, kas uzskata, ka ar sabiedrību nav vērts strādāt un ka tai var “iebarot” jebko. Politiķiem ir vieglāk kaut ko aizliegt un cerēt, ka to neievēros un, ja sabiedrība nepamanīs, pie reizes varēs arī nopelnīt.  Dažbrīd rodas sajūta, ka valdība mērķtiecīgi tura sabiedrību tumsonībā, jo tas ir izdevīgi, to nākas secināt kaut vai skatoties, kā valdība pieņem lēmumus izglītības jautājumos un citās jomās. Vēl ne tik senā pagātnē valdošai varai akla un nezinoša sabiedrība bija ļoti izdevīga. Šo uzstādījumu jutu caur­strāvojam sarunās ar dažādiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, kuri piedzīvojuši padomju laiku.  Izmaiņas varētu gaidīt no jaunajiem politiķiem, kuriem nav šādas pagātnes.

– Reģionālajiem medijiem pārmet pārlieku lielu auklēšanos ar vietējām pašvaldībām, ta­ču nesadarbojoties reģionālie mediji riskē zaudēt labas attiecības un jel kādu informāciju no vietējās varas par notiekošajiem procesiem, neskatoties arī uz to, ka dažās pašvaldībās strādā mūsdienīgi vadītāji.
–  Šāda attieksme no jauniem vadītājiem varētu liecināt, ka sa­bied­rība vai pašvaldība joprojām negribot audzina padomju bērnus.

– Pie kādiem secinājumiem pētījumā   nonāci?
– Politiķu pārliecība –  sabiedriskiem medijiem ir jāstrādā vadošā spēka interesēs, jāsaka tas, ko vēlas Saeima, novēršot jebkādas pretrunas. Savukārt komerciālie mediji atstāti savā ziņā, lai tie paši cīnās pa dzīvi, un tur visu nosaka nauda, klikšķi un sensācijas. Un trešais secinājums ir par reģionālajiem medijiem, uz kuriem netieši tiek izdarīts spiediens, lai popularizētu vietējos deputātus, paš­valdību vadītājus, it īpaši tajos novados, kur  nav šo viņu ruporu, šo pašvaldību “avīžu”.

Igaunijā, piemēram, reģionālā prese nozīmības ziņā ir uzreiz nākamais avots aiz interneta, kur uzzināt informāciju. Latvijā reģionālā avīze ir pēdējā vietā, taču reģionālās preses patēriņu var uztvert kā sabiedrības izaugsmes indikatoru. Jo gudrāka sabiedrība, jo vairāk tā patērē laikrakstus, saprotot, ka tur ziņas nav nokopētas, safabricētas, ka tur saturs tiek apdomāts un analizēts. Reģionālā prese ir sabiedrības spogulis, un, ja reģionālie mediji, īpaši prese, “nomirst”, var teikt, ka sabiedrība ir zaudējusi. Pašlaik situācija nav normāla, jo reģionālie laikraksti noasiņo, cīnoties par katru abonentu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
30
1

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
70

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
94

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
61

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi

Pārdod

23:57
24.11.2024
3

Mēs tīram dīzeļfiltrus visiem automobiļu, kravas transporta, traktoru, harvestera, kombaina un iekrāvēju modeļiem. Neatkarīgi no jūsu transportlīdzekļa veida, piedāvājam profesionālu un efektīvu tīrīšanu. Šī dīzeļfiltru tīrīšanas tehnoloģija ar augstu tvaika temperatūru neietver ķīmisku līdzekļu izmantošanu procesa atvieglošanai, kas nozīmē, ka process ir pilnībā ekoloģisks. Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu vai zvaniet.

Pārdod

23:57
24.11.2024
4

Piedāvājam kvalitatīvas rekuperācijas un ventilācijas sistēmas Jūsu mājām un birojam. Nodrošinām svaigu gaisu un energoefektivitāti, samazinot siltuma zudumus un uzlabojot iekštelpu mikroklimatu. Piedāvājam pilnu servisu – sākot no konsultācijas līdz uzstādīšanai. Uzlabojiet gaisa kvalitāti un ietaupiet enerģiju ar mūsu uzticamajiem risinājumiem. Sazinieties ar mums, lai izvēlētos piemērotāko sistēmu Jūsu vajadzībām! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu […]

Pārdod

23:56
24.11.2024
3

Piedāvājam dažādus apkures risinājumus Jūsu mājām un/vai biznesam. Mūsu klāstā atradīsiet grīdas apsildes sistēmas, infrasarkanos paneļus, gāzes sildītājus un citus energoefektīvus risinājumus, kas nodrošinās komfortu un ietaupīs Jūsu izdevumus. Nodrošinām profesionālu konsultāciju un uzstādīšanu, lai Jūs varētu izvēlēties piemērotāko variantu savām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien un uzziniet, kā varam uzlabot Jūsu apkures sistēmu! […]

Piedāvā darbu

08:04
19.11.2024
14

Elektriķis ar pieredzi veic elektroinstalācijas remontus, atjaunošanu, būvniecību, iekārtu pieslēgšanu.

Citi

15:17
13.11.2024
16

Dzīvokļa un iekštelpu remonts, veco mēbeļu utilizācija, demontāžas darbi, busa pakalpojumi utt