Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Padomju elpa vēl jūtama

Druva
23:00
16.07.2017
79
Anna Karklina 2 1

Vidzemes Augstskolas Mediju studiju un žurnālistikas programmas absolventes Annas Kārkliņas diplomdarbs izraisīja interesi pat mediju ekspertu vidū. Viņa aplūkoja to, kā politiķi saredz un
ietekmē medijus, atklāti runājot par to, ko citi gribētu noklusēt.

– Kā  nonāci pie tēmas?
– Vēlējos pētīt pašvaldību un mediju darbību. Bija pamanāms spiediens no Valmieras pašvaldības puses, tikko speciālisti redzēja, ka medijiem iet labāk nekā paš­valdības mājaslapai, pašvaldība mainīja mājaslapas dizainu. Var­būt sakritība, bet tieši tobrīd pašvaldība vēlējās vairāk sadarboties ar medijiem. Tobrīd man radās jautājums, vai tas patiešām ir politiķu redzējums, kā medijiem būtu jāstrādā, proti, akli jāpublicē viss pašvaldības piesūtītais saturs? Bakalaura darba ietvaros es vairs nekoncentrējos tikai uz Val­mieras pašvaldību, bet uz visu Lat­viju kopumā. Tā varēja noskaidrot, kas notiktu, ja politiķiem būtu lielāka vara pār medijiem. Mediju pamatuzdevums ir pēc iespējas ātrāk un objektīvāk informēt sabiedrību, taču pašlaik realitāte ir pavisam cita.

-Kāda tad ir realitāte?
–   Medijiem klājas grūti, jo tie ir starp diviem lieliem dzirnakmeņiem – peļņu un saturu, kādu pieprasa auditorija. Diemžēl auditorija pieprasa izklaides materiālus, tāpēc mediji nevar sniegt kvalitatīvu informāciju. Kā zinām, analītiskie un pētnieciskie raksti nenes tik daudz peļņas, līdz ar to īsti     nedz medijus nevar vainot, ka tie nestrādā tik kvalitatīvi un operatīvi, nedz arī sabiedrību, jo tā ir pieradināta pie viegla, izklaidējoša satura. Līdz ar to mediju vide ir sabojāta un, iespējams, jāpaiet laikam, kamēr sabiedrība izaugs. Jāpaiet gadiem, līdz nebūs jūtama padomju elpa.

– Vai cilvēki atšķir kvalitatīvu mediju saturu no nekvalitatīva?
– Varbūt tie, kas ir padziļināti izglītojušies, atšķir, bet pārējie tic, ka, ieejot lielajos mediju portālos, viss ir patiess. Vairums neiedziļinās lietas būtībā, nemeklē citus papildu avotus, lai pārliecinātos par ziņas vai informācijas patiesumu. Tāpēc otra lieta, kas manā pētījumā izkristalizējās, bija  – izglītības nozīme.
Varbūt nevajadzētu tik ļoti uzsvērt pazīmes, pēc kurām var atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas, cik parādīt, ka mediji ir dažādi, ka ir tādi, kas seko visiem pareizajiem kanoniem, un ir tādi, kuriem galvenais ir nopelnīt. Va­jadzētu pievērst uzmanību, ka nav tikai TVNET, Del­fi, Apollo, TV3, “Bez tabu” un “Degpunkts”, ka ir arī sabiedriskie mediji – LTV1, Latvijas Radio u.c.

– Ko  pati domā par pašvaldības informatīvajiem izdevumiem?
– Tas ir ļoti liels drauds tieši reģionālajiem drukātajiem medijiem. Tie iedzīvotāji, kuri rūpīgi seko līdzi tam, kādus medijus viņi patērē,  atšķirs viltus “avīzes” no reģionālā laikraksta. Redzam, cik ļoti pašvaldības izdotā avīze mēģina sevi uzdot par īstu, bet ir nospiedoši liela auditorijas daļa, kurai tik tiešām arī pietiek ar informatīvo bezmaksas biļetenu. Paš­val­dību informatīvajiem izdevumiem atšķirībā no reģionālajiem laikrakstiem nav jānopelna, viņiem nav jācīnās par izdzīvošanu, līdz ar to viltus “avīzēm” arī auditorija ir lielāka.

-Vai pirms pašvaldību vēlēšanām varēja novērot spiedienu uz reģionāliem medijiem?
– Ja agrāk medijiem tika atsūtītas pāris ziņas dienā, tad pirms vēlēšanām preses relīzes plūda aumaļām. Tādās pilsētās kā Cēsis un Valmiera, kur līdzās pastāv reģionālais laikraksts un informatīvais pašvaldības izdevums,  tas nebija tik izteikti. Izteiktāk to varēja vērot reģionos, kur nav informatīvā izdevuma, tur spiedienu izdarīja tieši uz medijiem. Pat Valmierā me­diji saņēma aicinājumu izvietot kādu konkrētu pašvaldības ziņu, jo tas taču iedzīvotājiem ir svarīgi, tanī pašā laikā rakstā vairākas reizes konsekventi pieminēti atsevišķi politiķi.

Manā bakalaura darbā spilgti iz­kristalizējās atziņa, ka medijiem jāņem pretī viss, jo mediji taču strādā vadošā spēka interesēs. Te mediji nonāk krustpunktā, jo, no vienas puses, iedzīvotājiem tik tiešām būtu jāzina, kas un kā, taču, no otras puses, tādā gadījumā mediji darbojas kā pelēkais kardināls politiķu interesēs.

– Ir mums demokrātija, preses brīvība?
– Kad politiķiem uzdevu jautājumu, kā medijiem būtu jādarbojas, sekoja ļoti skaistas atbildes par sociāli atbildīgu mediju vidi, par katra uzrakstītā vārda nozīmīgumu, bet, tikko pavaicāju, kā jā­atspoguļo ziņas par Saeimas darbību, par vietējās pašvaldības darbu, ļoti spilgti izkristalizējās padomju laika uztvere. Proti, ka medijam jādarbojas kā kanālam, kas nodod informāciju tādu, kādu to vēlas redzēt politiķi. Ja par komerciālajiem medijiem tas nebija tik jūtams, tad par sabiedriskiem medijiem ļoti.

No viena Saeimas deputāta pat izskanēja viedoklis: “Ja sabiedriskie mediji tiek finansēti no manas kabatas, tad viņiem arī jāatspoguļo, ko es domāju. Ja sabiedrība mak­sā par šiem medijiem, tad viņiem jāstrādā kā politiķu ruporam, jāsaka tikai tas, ko vēlas dzirdēt iedzīvotāji un kas ir valdības interesēs. Kā mēs (politiķi) maksājam, tā viņiem jāstrādā.”

Turklāt, ja ap Rīgu politiķi jau spēj iespaidot medijus, tad reģioni ir palikuši ēnā. Viens no intervētajiem politiķiem izteica ideju, ka sabiedriskajā medijā varētu izveidot reģionālās nodaļas, kurās strādātu pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti, tātad pub­licēs tikai to, ko diktē vara. Te jāatgādina, ka sabiedrisko mediju finansē sabiedrība, tāpēc tam cīņa par peļņu nav tik liela kā komercmedijiem. Ja politiķi vēlas pakļaut sabiedriskos medijus, tad par ko te lai runā – viss ir skaidrs.

-Vai tici, ka ir iespējama redakcionālā neatkarība?
– Tas jau būtu skaisti, bet šobrīd neticu. Atminos sarunu ar žurnāla “Ir” redaktori Nelliju Ločmeli, ku­ra arī ieskicēja reklāmdevēju lielo lomu mediju vidē. Peļņa šo­brīd ir galvenais mērķis, it īpaši komerciālajiem medijiem, jo tiem ir jāizdzīvo, un katrs cenšas, kā spēj. Viss varētu mainīties, ja sabiedrība vairāk izglītotos, pievērstu uzmanību mediju lietot prasmei. Tad kvalitatīva me­diju satura nozīmība pieaugtu un redakcionālā neatkarība būtu lielāka.

-Vai tiešām sabiedrība mūsdienās ir tik akla, tik aprobežota?
– Tā iznāk, bet tas nav tikai mediju lietot prasmē, tas ir daudzās jomās. To parāda kaut vai likumu regulācija – vieglāk ir kaut ko aizliegt un uzlikt sodus, nekā stāstīt un veidot dialogu ar sabiedrību. To jau parāda mūsu valdošā vara, kas uzskata, ka ar sabiedrību nav vērts strādāt un ka tai var “iebarot” jebko. Politiķiem ir vieglāk kaut ko aizliegt un cerēt, ka to neievēros un, ja sabiedrība nepamanīs, pie reizes varēs arī nopelnīt.  Dažbrīd rodas sajūta, ka valdība mērķtiecīgi tura sabiedrību tumsonībā, jo tas ir izdevīgi, to nākas secināt kaut vai skatoties, kā valdība pieņem lēmumus izglītības jautājumos un citās jomās. Vēl ne tik senā pagātnē valdošai varai akla un nezinoša sabiedrība bija ļoti izdevīga. Šo uzstādījumu jutu caur­strāvojam sarunās ar dažādiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, kuri piedzīvojuši padomju laiku.  Izmaiņas varētu gaidīt no jaunajiem politiķiem, kuriem nav šādas pagātnes.

– Reģionālajiem medijiem pārmet pārlieku lielu auklēšanos ar vietējām pašvaldībām, ta­ču nesadarbojoties reģionālie mediji riskē zaudēt labas attiecības un jel kādu informāciju no vietējās varas par notiekošajiem procesiem, neskatoties arī uz to, ka dažās pašvaldībās strādā mūsdienīgi vadītāji.
–  Šāda attieksme no jauniem vadītājiem varētu liecināt, ka sa­bied­rība vai pašvaldība joprojām negribot audzina padomju bērnus.

– Pie kādiem secinājumiem pētījumā   nonāci?
– Politiķu pārliecība –  sabiedriskiem medijiem ir jāstrādā vadošā spēka interesēs, jāsaka tas, ko vēlas Saeima, novēršot jebkādas pretrunas. Savukārt komerciālie mediji atstāti savā ziņā, lai tie paši cīnās pa dzīvi, un tur visu nosaka nauda, klikšķi un sensācijas. Un trešais secinājums ir par reģionālajiem medijiem, uz kuriem netieši tiek izdarīts spiediens, lai popularizētu vietējos deputātus, paš­valdību vadītājus, it īpaši tajos novados, kur  nav šo viņu ruporu, šo pašvaldību “avīžu”.

Igaunijā, piemēram, reģionālā prese nozīmības ziņā ir uzreiz nākamais avots aiz interneta, kur uzzināt informāciju. Latvijā reģionālā avīze ir pēdējā vietā, taču reģionālās preses patēriņu var uztvert kā sabiedrības izaugsmes indikatoru. Jo gudrāka sabiedrība, jo vairāk tā patērē laikrakstus, saprotot, ka tur ziņas nav nokopētas, safabricētas, ka tur saturs tiek apdomāts un analizēts. Reģionālā prese ir sabiedrības spogulis, un, ja reģionālie mediji, īpaši prese, “nomirst”, var teikt, ka sabiedrība ir zaudējusi. Pašlaik situācija nav normāla, jo reģionālie laikraksti noasiņo, cīnoties par katru abonentu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
90

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
126

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
139

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
101

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi