Gudrās grāmatās lasāms, ka vizītkartes lietošanu Eiropā pārņēma jau 16. gadsimtā no Ķīnas. Taču daudz vēlāk vizītkarte kļuva par nozīmīgu uzvedības žestu. Ierodoties viesos, vizītkarti atstāja pat sudraba traukā hallē.
Mūsdienās vizītkarte ir neatņemama lietišķas saskarsmes sastāvdaļa. Nav svarīgi, vai esi biznesmenis, politiķis, žurnālists, fotogrāfs, vai viesu nama pārvaldnieks, ir ērti, ja kabatā atrodas vizītkarte, kuru var iedot sarunu partnerim izdevīgā situācijā.
Vizītkarte atklāj daļu no tavas esības – dara zināmu vārdu, uzvārdu, nodarbošanos vai darba vietu un ieņemamo amatu, kā arī iespējas ar tevi sazināties, norādot tālruņa numuru, faksu, adresi. Vizītkarte var sniegt papildu informāciju, liecinot par cilvēka gaumi un ieradumiem, bet tā var būt pavisam neitrāla – lietišķa un atturīga. Vienkāršas un neizraibinātas</b. * Privātpersonas vizītkartē bieži ierakstīts ne tikai vārds un uzvārds, bet arī ieņemamais amats, adrese un telefona numurs. * Būtiska uzmanība jāpievērš papīra kvalitātei, tekstam un noformējumam. * Pārāk raiba vizītkarte neliecinās par labu gaumi. Tieši tādēļ visbiežāk vizītkartes ieturētas vienkāršā un lietišķā stilā. * Ja vizītkarti iecerēts izmantot ārpus valsts robežām, nepieciešamā informācija jāpasniedz konkrētās valsts valodā vai kādā izplatītākā, piemēram, angļu. * Galvenais, lai vizītkarte sniegtu skaidru informāciju, taču tā neizslēdz individualitātes izpausmi. Bez etiķetes nu nekā
Vizītkaršu pasniegšanai jāizvēlas piemērota situācija. Ar to nevajadzētu uzbāzties, taču, ja šķiet, ka iespējamais sadarbības partneris ir ieinteresēts kontaktu uzturēšanā, vizītkarti pasniedz bez raizēm. Taču arī te neiztikt bez smalkā toņa jeb etiķetes ievērošanas. * Iepriekš norunātas lietišķas sarunas sākumā pirmais vizītkarti pasniedz uzņēmējpuses pārstāvis. * Iepazīstoties ar dzīvesbiedriem, vizītkarti pasniedz katram savu. * Pastāv noteikums, ka sieviete nedrīkst atstāt vizītkarti neprecēta vīrieša mājās, savukārt vīrietim, ja viņš iepazinies ar precētu sievieti, jāsūta vizītkarte arī viņas laulātajam draugam. * Ja starp sarunas partneriem pastāv liela vecuma vai amatu atšķirība, tad pirmā vizītkarti pasniedz augstākā amatpersona vai gados vecākais. * Saņemto vizītkarti vispiemērotāk ir ievietot vizītkaršu etvijā nevis neuzmanīgi iebāzt bikšu kabatā. * Sanāksmēs dalībnieku vizītkartes var izvietot sev priekšā uz galda. Tādā veidā būs iespējams tikšanās partnerus pareizi uzrunāt vārdā. * Vizītkarti nekad sarunu partnerim nelūdz. Drīkst jautāt tālruņa numuru vai adresi, bet ne vizītkarti. * Ja vizītkarti pievieno dāvanai vai ziediem, to ievieto atbilstoša izmēra aploksnē. * Atceries zelta likumu – ja saņem vizītkarti, tev noteikti jādod pretī savējā.
Komentāri