VECPIEBALGAS VIDUSSKOLĀ novembrī iecerēta literārā stunda “Raiņa un Aspazijas vēstules”.
Ilona Strelkova, literatūras skolotāja:
– Atkal skolā būs īpaša literārā stunda, tai izraudzīsimies dzejnieku Aspazijas un Raiņa vēstules, rakstītas viens otram laikā, kad dzima draudzība un mīlestība. Ielūkojos grāmatā “Aspazijas un Raiņa sarakste” un sapratu, ka tur tiešām varētu iznākt īpaša stunda 9. – 12. klašu audzēkņiem.
Strādājot ar 11. klasi, kad tās programmā ir iepazīstināšana ar Raiņa daiļradi, parasti izraugos dzejas krājumu “Gals un sākums” un lugu “Jāzeps un viņa brāļi”. Luga man liekas audzēkņu vecumam un interesēm visaktuālākā. Tajā ir ietverta piedošanas tēma. Kad skolā vēl bija humanitārā virziena klase ar palielināto stundu skaitu latviešu valodā un literatūrā, mēs paguvām iepazīt arī lugu “Indulis un Ārija”.
Ir klases, kuras ar literatūru ir vairāk uz tu, un klases, kuras vairāk uz jūs, bet katrā var atrast literatūrai sabiedrotos. Ja skolā jo īpaši izdodas literārs pasākums, tad audzēkņi, kuri iesaistījušies tā veidošanā, lūdz, lai iesākto turpinām, veidojam vēl kādu īpašo stundu. Pagājušajā gadā tāda literārā stunda bija par Kārli Skalbi, šoreiz par viņa došanos trimdā – fragmentu lasīšana no grāmatas, zālē attēlojot bēgļu laivu, skanot “Čikāgas piecīšu” dziesmām.
CĒSU VALSTS ĢIMNĀZIJĀ Raiņa dzimšanas dienā, 11. septembrī, notika Raiņa mākslai veltīta zibakcija.
Ina Gaiķe, literatūras skolotāja:
– Tādu dienu nevarējām atstāt bez ievērības. Īpaši sagatavojām vadītājus, un viņi rīkojās. Zibakcijas dalībnieki skolasbiedrus no rīta skolā apturēja ar jautājumiem: “Vai zini, kas ir Rainis? Ko tu zini no Raiņa darbiem?” Tiem, kuri neko nezināja, devām nolasīt dzejoli. Tie, kas atnāca sagatavojušies, paši norunāja Raiņa rakstīto bērnu dzeju par lellīti Lolīti, gan Raiņa pamatīgākos dzejoļus. Tiem, kuriem bija neērti runāt, iedevām Raiņa dzejoļus ar izlaistiem vārdiem un ļāvām pašiem kļūt par raiņiem. Ja nācēji bija koristi, tad rosinājām uzdziedāt par Zelta sietiņu vai Mākonīti. Katrs saņēma konfektīti ar klāt pieliktu medaļu “Rainim un Aspazijai 150”.
Daži jaunieši mēģināja minēt, ka Rainis un Aspazija viens otram varētu būt uzrakstījuši kādas 200 vēstules, bet zibakcijā pateica priekšā – tās bijušas 2499 – un iedeva kādu skaļi palasīt. Bija izlikti arī skolēnu zīmējumi, Raiņa dzejas rindu iedvesmoti. Bija klases, kuru audzēkņi uz skolu nāca saposušies, jo literatūras stundā ar tortīti svinēja Raiņa dzimšanas dienu.
Mēs, skolotāji, meklējām arvien jaunas metodes, kā mācīt par Raini. Esmu aicinājusi dzejas krājumā “Gals un sākums” meklēt atziņas par vientulību, sāpēm un mīlestību, veidot zīmējumos tematiskos lokus par Raiņa liektajiem septiņiem lokiem. Kad vadu stundu par lugu “Jāzeps un viņa brāļi”, aicinu izspēlēt interaktīvu spēli. Ar šo spēli veiksmīgi startēju arī Cēsu pašvaldības rīkotajā inovāciju konkursā pedagogiem. Izspēlējot literatūru, šajā gadījumā lugas tēlus, jauniešu komandām jāspēj argumentēt par un pret, pašiem jāuzdod jautājumi. Tie aizvien vijas ap to, kāpēc Jāzeps dodas tuksnesī. Kad iepriekš pasaku, ka būs šī spēle, jaunieši atnāk uz stundu sagatavojušies, literāro darbu izlasījuši.
DRAUDZĪGĀ AICINĀJUMA CĒSU VALSTS ĢIMNĀZIJAS klase Nacionālajā teātrī noskatījusies izrādi “Raiņa sapņi”.
Laima Pērkone, literatūras skolotāja:
– Pirms tam biju daudz stāstījusi Raiņa biogrāfiju. Kādas trīs mācību stundas veltīju arī par Raiņa dzīves problēmām. Skolēniem izrāde ne pārāk patika, viņi kritizēja, ka teātris parādīja paša Raiņa pārvērtības, izģērbjot viņu pliku. Rainis no laikmeta biedriem daudz smaga saņēma, tas cilvēkā kaut ko salauž, bet vai tik ļoti, kā rādīts teātrī, brīnījās skolēni.
Būtu melots, ja teiktu, ka klases priekšā no sirds nerunāju par Raini. No literārā devuma visvairāk stāstu par krājumu “Gals un sākums”, tajā jūtamo Raiņa personības lielumu. Viņa skatījums bija no 13. līdz 20. gadsimtam un tālāk. Savas dzīves laikā Rainis paredzēja, ka visas tautas Eiropā dzīvos vienotā savienībā. Tur jau ir tas Raiņa ģēnijs – vēriens domās. Viņš ir starp dižākajiem Eiropas domātājiem. Ja agrāk skolu programmās bija noteikts, cik stundās jārunā par Raiņa tēmām, tagad tas ir skolotāja ziņā. Piedošana un atriebe, mīlestība un naids – šis tēmas visvairāk skartas lugā “Jāzeps un viņa brāļi”. Par pāri nodarīšanas tēmām ar jauniešiem var runāt dziļāk, tāpēc aicinu izlasīt lugu.
Nespiežu jauniešus lasīt “Uguni un nakti” – lugu, kas pilna simboliem. Šī paaudze vairāk tver virspusēji, lai spētu salikt simboliskus tekstus kopsakarībās. Stundās gan dotu pārskatu par lugu, lai tad, kad pienāks laiks, jaunie cilvēki zinātu, ko šajā darbā meklēt.
Ja mēs mācām jauniešiem par savu tautu un vēsturi, tad Raini, Aspaziju un Blaumani nevar apiet, jārunā daudz. Cits jautājums, cik jaunieši no tā visa uztver. Padomju laikā bija tāds teiciens: “Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini”, bet sāls slēpās tajā, ka pedagogiem bija jāspiež Raini iztēloties par sociāldemokrātu. Viņš gan izvirzīja vienotības un demokrātijas idejas, kas, kā mēs tagad redzam, nozīmē ko vairāk nekā viena partija.
Šoruden skolēnus rosinām piedalīties konkursos – literatūras skolotāju apvienība rosinājusi rakstīt Rainim apsveikumu, rakstot kodolīgi, iekļaujot tajā Raiņa devumu. Kultūras ministrijas rīkotā konkursā jaunieši aicināti izveidot savu kultūras kanonu, ņemot vērā Raiņa un Aspazijas personības, viņu veikumu, dzīvē risinātajām problēmām.
Komentāri